Kariņš: Nākamā gada valsts budžets būs lielākais Latvijas vēsturē

Pēc viņa teiktā, uz ekonomikas izaugsmes rēķina 2020.gada budžeta tīrais pieaugums ir paredzēts vairāk nekā 500 miljoni eiro. «Ekonomika aug, tātad aktivitāte turpina augt un samaksātie nodokļi turpina augt, tātad budžets arī,» apgalvoja premjers.

Uz norādi, ka ekonomikas izaugsmes temps gan pēdējā laikā samazinās, valdības vadītājs atbildēja ar salīdzinājumu par lidmašīnas pacelšanos gaisā. «Tas ir tāpat kā tad, kad ceļas gaisā lidmašīna - no sākuma ļoti strauji, tad kāpums ir lēzenāks, bet aizvien tas ir kāpums, un tātad mēs aizvien esam ekonomikas izaugsmes fāzē, kas ir ļoti pozitīvi, un mums tiešām nebūtu, par ko sūdzēties.»

Tomēr izaicinājums esot ministriju pārāk lielās vajadzības, kuras pārsniedzot budžeta iespējas, tāpēc arī nākamā gada budžets vienalga tikšot saplānots ar deficītu. Pēc viņa teiktā, samērojot visu valdības koalīcijas partiju leģitīmās intereses un vēlmes, 2020.gada budžets ar pārpalikumu nav iespējams.

Vaicāts par konkrētām nodokļu izmaiņām nākamgad, Kariņš uzsvēra nepieciešamību atslogot zemāko algu saņēmējus, kas būtu viens no instrumentiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Premjers uzsvēra, ka Latvijā zemāko algu saņēmējiem ir viens no lielākajiem nodokļu slogiem reģionā.

Pēc viņa teiktā, Latvijas situācijā visvienkāršākais mehānisms mazo algu saņēmēju atslogošanai būtu neapliekamā minimuma palielināšana, nevis, piemēram, minimālās algas celšana. «Ja mēs paaugstinām minimālo algu, nodoklis paliek liels un cilvēks maz ko iegūst. Tur ir ieguvums valsts kasei, bet ne sabiedrībai,» sacīja Kariņš.

Viņš atzina, ka neapliekamā minimuma celšana īstermiņā gan valsts kasē varētu ienest nedaudz mazāk naudas, bet tāpēc valsts ieņēmumi un izdevumi ir jāplāno trīs gadu termiņā: «Es arī gribētu trīs gadu skatījumu nodokļu politikā, jo mēs, veidojot valdību, esam apņēmušies šajā ciklā nodokļus būtiski mainīt ne vairāk kā vienu reizi un nedarīt to pēdējā brīdī. Un ja mēs gribam skatīties uz neapliekamā minimuma izmaiņām, tad vienlaikus ir jāskatās uz ļoti daudziem nodokļu režīmiem.»

Viņš pauda, ka laika trūkuma dēļ šos vismaz septiņus nodokļu režīmus nākamā gada budžeta kontekstā kvalitatīvi pārskatīt vairs nebūs iespējams. «Pat ja mēs tagad, augustā, būtu līdz galam vienojušies, ko mēs neesam izdarījuši, lai pieņemtu likumu, Saeima joprojām ir atvaļinājumā. To nevarētu kvalitatīvi izdarīt, ja mēs to gribam pareizi izdarīt un brīdināt iedzīvotājus,» izteicās valdības vadītājs.

Premjers uzsvēra, ka, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa režīms viņa skatījumā ir netaisnīgs pret pārējiem, tāpēc tas būtu jāmaina, taču to nevajag darīt sasteigti, bet gan trīs gadu perspektīvā.

Savukārt bijusī finanšu ministre, pašreizējā Saeimas opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola LNT raidījumam 900 sekundes prognozēja, ka rudenī gaidāmā ikgadējā valsts budžeta plānošana būs izšķiroša Kariņa vadītās valdības koalīcijai.

«Šī gada rudens tiešām būs patiesības stunda jaunajai koalīcijai. Es neprognozēšu rezultātu, bet prognozēju, ka būs ļoti asa šķēpu laušana. Vajadzību budžetā vienmēr ir vairāk nekā iespēju, bet ļoti svarīgi, lai valdība spētu demonstrēt sevi kā komandu un vienoties par prioritātēm,» sacīja politiķe.

Viņa uzsvēra, ka valdībā nonākuši vairāki jauni politiskie spēki, kuri gribēs gūt kādas politiskās dividendes un parādīt saviem vēlētājiem, ka pilda solījumus, un tas spriedzi koalīcijas attiecībās palielinās. Vaicāta, kas tieši varētu kļūt par visgrūtāk atrisināmo jautājumu budžeta veidošanas laikā, Reizniece-Ozola atbildēja, ka viņai grūti to precīzi prognozēt, tomēr sarežģīti varētu klāties gan ar finansējuma rašanu veselības aprūpei, gan ar nodokļu un neapliekamā minimuma jautājumiem.

Vaicāta, kāda ir viņas nostāja nodokļu jautājumā, bijusī finanšu ministre izteicās, ka, viņasprāt, Latvijā vajadzētu ieviest sistēmu, kad minimālā alga ir saistīta ar vidējo algu: «Tas atbrīvotu mūs no katru gadu notiekošās šķēpu laušanas - pacelt minimālo algu vai nē.»