Aizvadītā gada tautsaimniecības nozares darbaspēka deficīts ir atstājis būtisku ietekmi arī uz būvniecības nozari, vistiešākajā veidā atsaucoties uz būvdarbu izmaksām, termiņiem un kvalitāti.
Darbaspēka trūkums atsaucas uz būvdarbu izmaksām
132018. un 2019. gadā Latvijas būvfirmām ir jāapgūst vislielākais finansējuma apjoms, kas saistīts ar to, ka Eiropas Savienības (ES) kohēzijas fonda līdzekļi, kas paredzēti 2014.-2020. gada plānošanas periodam, sākotnēji Latvijā nebija pieejami.
Arī uz Ventspils pilsētas pašvaldību tas atstāja lielu ietekmi, jo 2018. gada vidū visā Latvijā būtiski, līdz pat 40% pieauga būvdarbu izmaksas.
Kā spilgtākie piemēri 2018. gada plānotajos iepirkumos, kur būtiski tiek pārsniegts budžets vai arī uz objekta būvniecību pat nepiesakās neviens pretendents, ir:
1. Pils ielas 45/47 ēku pārbūve biroja vajadzībām, kur, samazinot būvdarbu apjomu un atsakoties no vienas palīgēkas, ar trešo iepirkuma konkursa piegājienu izdevās saņemt piedāvājumu, kas iekļaujas plānotajā budžetā;
2. Vasarnīcu ielas asfaltbetona izbūve no Aizsaules ielas līdz Saulrieta ielai (jaunais stāvlaukums dienvidrietumu rajonā), kur pirmajā iepirkumā cena būtiski - par 35 % pārsniedza budžetu, savukārt, izsludinot otro iepirkuma konkursu, nepieteicās neviens pretendents;
3. Arī mazākos objektos, kā infrastruktūras labiekārtošana Saules ielā 37 (pie Ventspils Centra sākumskolas), basketbola laukuma apžogojuma izbūve Lidotāju ielā un Brīvības ielā, tikai trešajā iepirkuma konkursa piegājienā pieteicās atbilstošs pretendents;
4. Iepirkums par infrastruktūras labiekārtošanu, izbūvējot jaunus āra trenažierus Reņķa dārzā un Jūrmalas parkā, tika izsludināts divas reizes, iepirkumam noslēdzoties bez pretendentiem.
Ventspils pilsētas pašvaldībai, piesaistot ES fonda finansējumu, 2018. gadā ielu būvniecības sfērā vien tika realizēti projekti aptuveni 10 miljoni eiro apmērā, un šogad tiek plānoti projekti aptuveni 7 miljoni eiro apmērā.
Kā lielākos 2019. gada būvniecības objektus var minēt:
1. Kurzemes ielas no Embūtes ielas līdz Mazai Kurzemes ielai pārbūves pabeigšana;
2. Mazās Kurzemes ielas ar rotācijas apli izbūve;
3. Durbes ielas pārbūve;
4. Ostas ielas pārbūve pie Kapteiņu dienesta;
5. Rūpniecības ielas pārbūve no tilta apļa līdz Durbes ielai;
6. Rīgas ielas no Vasarnīcu ielas līdz Katoļu ielai pārbūve;
7. Inovāciju un zinātnes centra būvniecība;
8. Sabiedriskā centra būvniecība Gāliņciemā;
9. Siltumtrases izbūve pilsētā dažādos objektos vairāku kilometru garumā u.c. objekti.
Šī iemesla dēļ jau 2018. gada nogalē un 2019. gadā Ventspils pilsētas pašvaldība būtiski samazināja pašvaldības finansēto objektu apjomu. Apzinoties nepamatoto projektu realizācijas izmaksas sadārdzinājumu, šā gada budžetā netika iekļauti vairāki iekškvartāli, ietves u.c. izbūves objekti.
Šādu objektu izbūve varētu tikt atkārtoti plānota budžetā no 2020. gadā, kad tiek paredzēts būtisks ES finansējuma kritums, kur tiešā veidā tiks ietekmēta būvniecības nozare, strauji samazinoties veicamo darbu un projektu apjomam.
Komentāri (13)
Lai pašvaldība dibina pati cavu celtniecības uzņēmumu.
Interesanti, ko šī ģeniālā shēma mainītu?
Vai tev ir kaut vismazākā sajēga par to ko kādi ir pašvaldības uzdevumi un ko pašvaldības drīkst darīt un ko ne?
Par paldies neviens vairs nestrādās. Būvniekiem jānotur darbinieki un jāmaksā legāla alga. Piedevām % par garantiju, ko pašvaldība pieprasa. Haļavas, kad plēš nost labu asfaltu un liek citu, ir beigusies ;)
Kā man ''patīk'' šī tautas suģestēšana, lai varētu lielākus ciparus izbliezt un salaist atkatos. Un jā...nav nekāda darbaspēka trūkuma. Ir pavisam otrādi - nav kas adekvāti samaksā par padarīto darbu. Domāju, ka teju retais nezin, ka mēnešiem nevar strādniekiem naudas samaksāt par darbu jaunajā Brīnumkoncertzālē. Tas pats notika arī citos valsts-pašvaldības lielajos monstros - augstskola, jaunā poliklīnika, halles, tehnikums. Vēl papildus visam tiek izvietotas videokameras, lai meklētu vismazākos pārkāpumus, un sodītu ar maksimālu soda naudu par nelielu pārkāpumu kā piemēram - svaigā gaisā uzpīpēt vai tveicē uz minūti noņemt kasku, lai nedaudz atpūtinātu pauri. Jā nu nav kas strādā ahahahahaa! (рука-лицо)
Tas ko tu apraksti ir sekas tam, ka ģenerāluzņēmējs paņem objektu zinot, ka budžets par mazu un nāksies izvilkt gremdējot apakšniekus.
Labdien! Nav saprotams, kā šādas baumas izplatās, jo dotā informācija nav patiesa. Ventspils pašvaldība kā pasūtītājs regulāri veic samaksu par veikto darbu – līgumā ir noteikts, ka samaksa ir jāveic 20 darba dienu laikā, Mūzikas skolas būvniecības objektā darba devējs darba samaksu veic maksimums 10 darba dienu laikā. Kā arī darba devējs nav izrakstījis nevienu soda kvīti par smēķēšanu norādītā objektā! Aicinām neizplatīt nepatiesas baumas un par jebkādām sūdzībām vērsties pie darba devēja, lai atklāti un konstruktīvi risinātu situāciju.
>>yolo Nu jau labu laiku nedrīkst ņemt apakšniekus, kuri maksā aploksnēs. Bet pašvaldības pasūtījuma ciparos tas nav iekļauts :) Varbūt pat jūrmalas laipu izbūvēšanā vajadzīgs būvuzraugs un skrūvēm jābūt sertificētām. Abet tas viss maksā.
No otras puses, pašvaldību un valsts pakalpojumi maksā dārgi. Tā kā mums visapkārt monopoli, tad ir kā ir.
komunālajiem
Nu ja jūs atrautu pakaļas no krēsliem, noņemtu rozā brilles un rastos kāda interese kaut ko uzzināt kā ir patiesībā, tad pavērtos pavisam cita aina.
Tās nav nekādas baumas. Pazīstu daudzus cilvēkus kuriem nav samaksāts manis pieminētajos objektos. Tas ka jūs ko pārskaitat ģenerāļiem, tas nenozīmē, ka kāds no apakšējiem ir samaksājis saviem darbiniekiem. Konkrēti, runājot par koncertzāli, pazīstu personīgi cilvēku, kuram alga nav izmaksāta jau laikam pusgadu.
yolo
Tā notiek lokālos objektos, ne jau kur ir iesaistījušies dažādi ģenerāļ-parazītu kantori kā merks, rere un citi, kuriem praktiski nav vispār neviena darbinieka, kuri varētu darboties atticīgajā sfērā. Tie jau nu neiesaistīsies tur kur nav nauda.
Oi, da labi - es atkal esmu dzirdējis tieši pretēju. Darba apstākļi koncertzālē ir pilnīgi normāli - it sevišķi tiem, kas tagad veic iekšējos darbus. Jā, viss tiek stingri kontrolēts un es domāju, ka tā arī ir lielākā problēma. Jo, cik zinu, tad tie,kas sauc sevi par būvniekiem, dienas lielāko daļu laiž luni, rubina degunu, spaida telefonus - paši par to pēc tam smīkņā (ķipa - smags darbs), bet koncertzāles projektā luni laist nevar - reāli ir jāstrādā. Tāpēc jau viss ir tieši tik slikti. Jo nevar degunu pa dienu parubināt. :D
vismazākā sajēga par to ko kādi ir pašvaldības uzdevumi un ko pašvaldības drīkst darīt un ko ne?
-----
Pašvaldības drīkst darīt to, par ko pašas nobalso.
Tūrisma biznesā taču šī ir iesaistījusies ne pa jokam.
Turpretī citās lietās, kas acīmredzot nav tik izdevīgas, rauc degunu un apgalvo ka nedrīkstot.
NO HANY NO MANY