Vispirms ielas, pēc tam mājas

Vārves pagasta teritorijā bijušās padomju armijas atstātais mantojums – pazemes angāri un citas celtnes – brūk kopā, degradējot tik pievilcīgo ainavu. Varbūt šīs ēkas varētu izmantot tūristu piesaistīšanai – līdzīgi, kā to dara liepājnieki ar kādreizējo cietumu.

Piejūras teritoriju apsaimnieko AS Latvijas valsts meži. Sabiedrības nekustamo īpašumu struktūrvienības vadītājs Andis Petruss nekomentē, vai ar šiem objektiem saistās kādi tālejoši plāni. Arī Ventspils novadam nav zināms par apsaimniekotāju iecerēm un tas, vai tādas vispār eksistē. Savukārt pilsētas attīstībā neviena teritorija nav mazsvarīga. Centram ir sava nozīme, nomalei – sava.

Ikdienā visa darbība vairāk koncentrējas pilsētas viducī un atsevišķos rūpnieciskajos rajonos, taču atpūtas dienās tieksmē pēc dabas, aktīvas atpūtas vai miera un klusuma ļaužu vairums dodas uz nomalēm, kur līdzās tradicionālajām iecerēts būvēt jaunas atpūtas un dzīves vietas.

Pavisam īpaša solās būt teritorija Vasarnīcu ielas galā. Šogad plānots paplašināt ar pietāti veidoto Jūrmalas parku un citas 2008. gada sākumā izstrādātajā un apstiprinātajā detālplānojumā iekļautās teritorijas, tai skaitā arī pilsētas mežu no Piejūras kempinga uz dienvidiem līdz pilsētas administratīvajai robežai. «Atbilstoši plānā paredzētajam šajā vietā apzināti un izveidoti jauni zemes gabali dažāda veida apbūvei un jaunu ielu izbūvei,» stāsta pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože.

Paredzēts paplašināt kempinga teritoriju līdz pat jaunajai bānīša trasei, bet melnalkšņu un priežu audzes starp Jūrmalas parku un mazbānīša sliežu ceļu iecerētas kā šī parka turpinājums. Izstrādāts projekta priekšlikums, kas vairākkārt vērtēts Pilsētas attīstības komisijā.

Parka jaunās teritorijas attīstībā tiks ievērots jau iepriekš piemērotais princips: visu darīt soli pa solim. «Sākumā nolemts papildināt esošo celiņu sistēmu pa iestaigātajām stigām, bet tālāk dzīve parādīs, ko un kā vajag,» skaidro Bože. Tālāk uz dienvidiem, aiz sliežu ceļa, kur jau padomju laikā uzbūvētās vienstāva ēkas papildina atsevišķas nesen būvētas mājas, paredzēta savrupmāju, darījuma iestāžu, iespējams, arī daudzstāvu dzīvojamo ēku celtniecība. Tiks veidotas jaunas ielas ar jau apstiprinātiem nosaukumiem: Mežparka, Mētru, Silu, Sūnu, Grīšļu un Saulrieta iela. «Izstrādājot ielu tehniskos projektus, jāizvērtē iespējas ierīkot centralizētu siltumapgādi, kā arī, protams, ūdensvadu un kanalizāciju, kas nepieciešams, lai saudzētu vidi un maksimāli saglabātu dabisko zemsedzi. Tas nozīmē, ka primārais ir ielas un komunikācijas un tikai pēc tam teritorijas apbūve,» ir pārliecināts Bože.

Otrpus Vasarnīcu ielai atrodas Meža kapi, kuru attīstībai atbilstoši plānojumam rezervētas teritorijas līdz pilsētas robežai. Morālu apsvērumu dēļ 100 m joslā no Vasarnīcu ielas apbedījumi netiks veikti.

Šogad tiks izbūvēts veloceliņš, kas vedīs no Piejūras kempinga stāvlaukuma garām kapiem līdz pilsētas administratīvajai robežai un pēc tam līdz Saules ielai. Arī parka ielas turpinājums jeb Kāpu promenāde, kas aizsākas Jūrmalas parkā, turpināsies līdz pat pilsētas robežai, kur kopš padomju armijas laikiem saglabājies tornītis un daļēji arī dažas būves.

Bože uzskata, ka tās varētu sakārtot kā apskates objektus, bet vasaras periodā tajās izvietot kafejnīcas. No Kāpu promenādes uz jūras pusi, kur plešas mežs un Baltijas jūras aizsargjosla, cilvēku plūsmu paredzēts organizēt pa izvietotām koka laipām.