Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par budžetu un finanšu vadību, ar kuriem iecerēts risināt 2019.gada budžeta pieņemšanas aizkavēšanās dēļ radušās problēmas.
Saeima pieņem "pagaidu budžetu"
0Negaidīti tika atbalstīts opozīcijas deputāta Vjačeslava Dombrovska ierosinājums papildināt likumu par budžetu un finanšu vadību, nosakot, ka finanšu ministrs 2019. gadā novirza 8,3 miljonus eiro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku darba samaksas paaugstinājumam. Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo ierosinājumu bija noraidījusi. Dombrovska priekšlikumu atbalstīja 53 deputāti - pārstāvji no "Saskaņas", "KPV LV" un Jaunās konservatīvās partijas, kā arī Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK). Pret balsoja 28 deputāti, četri parlamentārieši balsojumā atturējās, bet vēl četri nebalsoja.
Deputātu atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) ierosinājums paredz izmaiņas pagaidu budžeta veidošanā, proti, atteikšanos no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamgad izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā noteikts, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam noteiktos izdevumus.
Ja netiktu atbalstītas FM piedāvātās izmaiņas un 1. janvārī spēkā nestātos gadskārtējais valsts budžeta likums, tad izdevumi mēnesī nevarētu pārsniegt iepriekšējā gada budžeta vienu divpadsmito daļu, un tas nav pietiekami, lai no nākamā gada garantētu finansējumu vairākiem iepriekš Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, piemēram, nodrošinātu lielākas pensijas un pabalstus, algu pieaugumu skolotājiem, mērķdotācijas pašvaldībām, un izpildītu Satversmes tiesas spriedumus attiecībā uz tiesnešu un mediķu atalgojumu.
Tā, piemēram, pensijām un pabalstiem nākamgad nepieciešami papildu 10,36 miljoni eiro, pedagogu darba samaksai - papildu 17,58 miljoni eiro, tiesnešu un prokuroru darba samaksas paaugstināšanai - papildu 8,87 miljoni eiro, bet atbilstošai virsstundu apmaksai mediķiem - papildu 16,09 miljoni eiro.
Skatot grozījumus, parlamentāriešu vairākums neatbalstīja vairākus citus priekšlikumus paredzēt finansējumu mediķu atalgojuma palielinājumam, kā arī iekšlietu iestāžu amatpersonu pabalstiem. Atbalstu neguva deputāta Andreja Klementjeva (S) priekšlikums, kas paredzēja nepieciešamību paredzēt finansējumu ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu pārējā personāla atlīdzības pieaugumam.
Deputāti Gatis Eglītis (JKP) un Reinis Znotiņš (JKP) rosināja noteikt, ka 2019. gada budžeta izmaksās iekļauj likumā paredzēto vienreizējo pabalstu trīs mēnešalgu apmērā pēc pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem iekšlietu sistēmā un Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošiem. Šo ierosinājumu komisijas vairākums noraidīja, tomēr tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) apgalvoja, ka šim mērķim nepieciešamais finansējums tiks nodrošināts.
Komentāri (0)