Lembergs: Jāturpina strādāt pie nodokļu reformas (VIDEO)

Ventspils mērs atzina, ka nodokļu reformas jautājumā ir panākts progress: "Mans secinājums tāds - ļoti labi, ka notiek dialogs un viedokļu apmaiņa, tiek veikti aprēķini. Es šajā procesā piedalos par tik, par cik es izsaku argumentētu, pēc iespējas uz aprēķiniem balstītu viedokli. Katrs mēnesis, kas paiet, apstiprina manis šī gada janvārī izteiktos priekšlikumus. Labāk vēlu, nekā nekad."

Tomēr Lembergs noliedza, ka pašreizējais nodokļu reformas modelis, par ko vakar vienojusies valdības koalīcija, būtu viņa izstrādāts piedāvājums: "Nē, tas noteikti nav Lemberga piedāvājums. Tas nevar būt Lemberga piedāvājums, un tāds piedāvājums vispār neatbilst Māra Kučinska valdības deklarācijai. Ideja bija, ka [nodokļu slogs] "turīgākajam galam" netiks samazināts, bet tas tiks samazināts "plānākajam galam". Šobrīd jau tas tiek palielināts. Tas atkal neiet kopā ar vispārējo paziņojumu. Taisni otrādi - es vakardienas sarunā norādīju uz virkni būtisku trūkumu šādā pieejā – ka tā nav līdz galam pārdomāta un izsvērta."

"Bija solījums nepalielināt nodokļus darbaspēkam, bet gan patēriņa nodokļus, taču nodokļi darbaspēkam tiek palielināti, jo sociālais nodoklis tiek palielināts par vienu procenta punktu," norādīja Lembergs.

Ventspils mērs atgādināja, ka viņš jau iepriekš kritizējis pērn decembrī izskanējušos paziņojumus par nodokļu reformu plāniem, tai skaitā ieceri samazināt IIN no 23 līdz 20%, palielināt neapliekamo minimumu, atlaidi par apgādājamo un pensijas līmeni, kas netiek aplikts ar nodokli.

"Viss tas ir skaisti, bet tas samazina ieņēmumus valsts un pašvaldību budžetos par 300 miljoniem. No tā 240 miljoni ir mazāk pašvaldību budžetos, kas faktiski noved lielu daļu no pašvaldībām bankrota priekšā," norādīja Lembergs. Lai gan pašvaldībām solīts šo samazinājumu kompensēt, taču kopējais budžeta "caurums 300 miljoni kā bija, tā paliek".

"Bija ideja, ka var caurumu aizlāpīt uz budžeta deficīta palielinājuma rēķina, bet Latvija ir pievienojusies eirozonai, kur ir deficīta griesti. Paralēli tiek pasludināts, ka tiek mainīta uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība. Tad izrādās, ka šajā sakarā vēl veidojas 320 miljonu caurums, un tad tas caurums kopā ir jau 620 miljoni eiro. Tas kļūst jau dramatiski," turpināja pašvaldības vadītājs.

"Mans priekšlikums jau uzreiz bija, ka dāvanas var pasniegt tik daudz, cik ir naudas. Ja ekonomika saražo dāvanas, ko var pasniegt visiem, ir ļoti jauki - visi aplaudē. Ja tādas naudas nav, tad vajag šo dāvināšanas apetīti pārlikt un realizēt pa posmiem, ne uzreiz vienā dienā visu," norādīja Ventspils mērs.

Komentējot vakar valdības koalīcijā panākto vienošanos par diferencēto IIN likmju ieviešanu atkarībā no ienākumu līmeņa, Lembergs atzina: "Šajā sadaļā tie aprēķini varētu būt diezgan tuvi, un tas kaut kādu daļu no cauruma aizlāpa. Nav skaidrs īsti, vai tas ir pietiekami, bet katrā gadījumā iešana soli pa solim ir saprātīga, jo jāskatās, kāda būs ekonomiskā situācija, kas mainīsies. Brīvā tirgus ekonomikā tas nav tik vienkārši - mēs nevaram visu paredzēt."

Kā ziņots, koalīcija vakar vienojās par nodokļu reformas modeli, kas ceturtdien, 29.jūnijā, tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Koalīcija vienojās piedāvāt diferencēt IIN likmes - ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būs 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro - 23%, bet virs 55 000 eiro - 31%. Tajā pašā laikā lielo algu saņēmējiem netiks piemērots solidaritātes nodoklis," informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Iepriekš nodokļu reformas piedāvājums paredzēja ieviest divas IIN pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā.