Ventspils brīvostas pārvaldes budžetā mazinās ostu maksu īpatsvars

Efektīvas finanšu plānošanas rezultātā izdevies maksimāli neitralizēt ieņēmumu no ostu maksām samazinājuma ietekmi un palielināt ienākumus no industriālās teritorijas izmantošanas. Visi papildus ienākumi, kas nav jāizlieto ostas pamatdarbības nodrošināšanai, tiek izmantoti ostas infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai.

Saskaņā ar provizoriskajiem finanšu aprēķiniem Ventspils brīvostas pārvaldes pamatdarbības ieņēmumi 2016.gadā bija 20,1 miljons eiro. Lielāko daļu šo ienākumu veido ostu maksas, ko maksā kuģi, kas ienāk ostā. Atsevišķu ostas termināļu neveiksmīgas darbības rezultātā 2016.gadā kravu apgrozījums ostā un līdz ar to arī kuģu skaits bija mazāks nekā 2015.gadā, un tas, protams, ietekmēja arī ostas pārvaldes ienākumus. Salīdzinot ar 2015.gadu ienākumu apjoms mazāk iekasēto ostu maksu dēļ samazinājies par 1,5 miljoniem eiro. Tomēr pozitīvi vērtējams fakts, ka ienākumu pārsniegumu pār izdevumiem, tātad to līdzekļu apjomu, ko iespējams ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā, izdevies saglabāt gandrīz līdzvērtīgu iepriekšējam periodam.

Tas panākts līdzekļu taupīšanas un veiksmīgi organizētu iepirkumu procedūru dēļ. Ventspils brīvostas valde ir noteikusi, ka Ventspils brīvostas pārvaldei jāveic iepirkuma procedūras būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem, kuru plānotā līgumcena ir virs 1500 eiro (neskaitot PVN), lai gan līgumcenu robežas, atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumam, būvdarbu līgumiem ir 5,2 miljoni eiro un piegādes un pakalpojumu līgumiem - 418 tūkstoši eiro. Tas nodrošinājis iespēju vienmēr izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu.

Finanšu aprēķini rāda, ka Ventspils brīvostas pārvaldes finanšu atkarība no ostu maksām ar katru gadu samazinās, bet ienākumi no teritorijas, tai skaitā rūpniecisko ēku, izmantošanas – pieaug. Ja 2005.gadā ostu maksas veidoja 80% visu Ventspils brīvostas pārvaldes ienākumu, tad 2016.gadā tie bija 66%. Vienlaikus ir palielinājies ienākumu no zemes, piestātņu un ražošanas ēku nomas īpatsvars no 20% 2005.gadā līdz 34% 2016.gadā. Gada laikā (salīdzinot ar 2015.gadu) šie ieņēmumi palielinājušies par nepilnu miljonu eiro. Tas skaidrojams gan ar Ventspils brīvostas pārvaldes realizētajiem jaunu termināļu, gan ražošanas ēku būvniecības projektiem. Ventspils brīvostas industriālās teritorijas attīstība ir viens no brīvostas pārvaldes darbības pamata uzdevumiem. Lai arī ražošanas ēku būvniecības un nomas galvenais mērķis nav pārvaldes peļņa, bet gan pilsētas ilgtermiņa līdzsvarotas ekonomiskās attīstības nodrošināšana, finanšu plūsmas tendences pārvaldes budžetā norāda, ka industrializācijas politikai ilgtermiņā ir pozitīva ietekme arī uz pārvaldes finanšu stabilitāti.

Ventspils brīvostas pārvaldes ienākumu pārsniegums pār izdevumiem pamatdarbības nodrošināšanai vienmēr tiek izlietots ostas infrastruktūras uzturēšanai. Infrastruktūras kvalitātei ir būtiska nozīme Ventspils brīvostas konkurētspējas saglabāšanā un jaunu investoru piesaistē. Līdztekus brīvostas pārvaldes investīcijām, nozīmīgos infrastruktūras projektos tiek ieguldīti arī Eiropas Savienības fondu līdzekļi un kredītlīdzekļi. 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde veiksmīgi pabeidza realizēt ES Kohēzijas fonda iepriekšējā plānošanas perioda projektus, kuru rezultātā tika uzbūvēti un rekonstruēti pievedceļi, atjaunotas piestātnes, nostiprināta krastmala, uzbūvēta piestātne Nr.12, veikta akvatorijas un pieejas kanāla padziļināšana līdz 15 metriem līdz Ventas tiltam, kā arī atjaunota brīvostas pārvaldes kuģu piestātne.