2016.gada septembrī Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,2 miljoni tonnu kravu. Kopējais kravu apgrozījums deviņu mēnešu laikā Ventspils brīvostas termināļos sasniedzis 14 miljonus tonnu, un tas ir mazāks nekā gadu iepriekš.
Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījums septembrī 1,2 miljoni tonnu
3Būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas termināļu kopējo kravu apgrozījumu.
Par 23% jeb 1,8 m.t. samazinājies SIA Ventspils Nafta termināls kravu apgrozījums. Deviņos mēnešos pārkrauti 6 m.t., kas ir tikai ceturtā daļa no termināļa jaudas. AS Baltic Coal Terminal pārkrauti 767 tūkstoši tonnu jeb 49% mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos, septembrī šajā terminālī pārkrauts pirmais kuģis pēdējo 5 mēnešu laikā, un tiek izmantota vien sestā daļa termināļa jaudas. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu rēķina, ir AS Ventspils tirdzniecības osta – deviņu mēnešu laikā pārkrauts 1,6 m. t., kas ir par 704 t.t. jeb 31% mazāk nekā 2015.gadā, tiek izmantoti 40% no termināļa jaudas. Arī naftas produktu terminālis SIA Ventall Termināls piedzīvo pārkrauto kravu kritumu, sasniedzot 525 t.t., kas ir par 482 t.t. jeb 48% mazāk nekā gadu iepriekš. Ļoti slikti rezultāti ir AS Kālija parks, kur deviņu mēnešu laikā pārkrauti vien 249 t.t., kas ir 5% no termināļa jaudas. Kritums kravu apjomā ir arī AS Ventbunkers – par 535 t.t. jeb par 24% mazāk nekā iepriekšējā gada deviņos mēnešos, sasniedzot 1,7 m.t. Terminālis izmanto tikai trešo daļu iespējamās jaudas. Par 14% kravu apjoms samazinājies SIA Ventamonjaks, sasniedzot 326 t.t..
Salīdzinot ar pagājušā gada datiem, labāk šī gada deviņi mēneši aizvadīti AS Ventspils Grain Terminal, kur pārkrauti 294 t.t. labības - tas nozīmē, ka tiek izmantota ceturtā daļa graudu termināļa jaudas. Par 14% jeb 45 t.t. kravu apjomu palielinājis SIA Ventplac kur, izmantojot pusi no iespējamās termināļa jaudas, pārkrauti 363 t.t.. Par 9% jeb 15 t.t. kravu apjoms palielināts SIA Ventamonjaks Serviss sasniedzot 150 t.t.. Turpina palielināties ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms Ventspils ostā un līdz ar to arī kopējais kravu apgrozījums audzis SIA Noord Natie Ventspils Terminals (+ 253 t.t. jeb 15%) sasniedzot 1,9 m.t..
Aprīlī darbi sākti jaunākajā Ventspils brīvostas piestātnē Nr.12, ko nomā SIA Eurohome Latvija. No šī termināļa nosūtītas pirmās kravas – 199 t.t. apjomā. Septembrī kravu apstrādes darbus sācis SIA Overseas Estates, pārkraujot 5 tūkstošus tonnu palmu eļļas.
Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpina investēt ostas infrastruktūras attīstībā. Investīciju programmas īstenošanai budžetā plānoti 8 miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansēs ES Kohēzijas fonds. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno – teritorijas attīstītāja – funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai.
Komentāri (3)
Kāda jēga no kaut kāda apgrozījuma,ja "krējumu" nosmeļ daži indivīdi,kuri neko citu nemāk,kā tik grābt un grābt to .kas viņiem nepieder,izmantojot savu nekaunību un likumus,
Iespējams , ka kritērijam "jauda"ir nepieciešams definējums.Es pieļauju, ka vairums termināļu tika būvēti un aprīkoti praktiski citā laikmetā kad jaudu Baltijas jūras ostās bija mazāk vai nebija nemaz, un es nedomāju, ka dēļ tā ka Ventspils brīvostas termināļi vidēji strādā zem 50% jaudas, kā Krievijs, Igaunijas vai Lietuvas osta, kaut vai tā pati Rīga dāsni atvēlēs , lai paaugstinātu jaudas izmantošanas % Ventspilī.Otra ne mazāk svarīga lieta, lai patreizējā tirgus situācijā piesaistītu vai noturētu kravas ir nepieciešama cita pieeja šim biznesam ļoti kaulaina struktūra un efektīvi procesi, minimālas izmaksas visā sistēmā.Iepriekšejo gadu organizāciju struktūra ar izteiktu FAT CATS( resnie kaķi) pieeju praktisi vaino visu ko nevis sevi.Direktori, padomes, un locekļi, locekļu galā diemžēl jaudai neko nepievieno, iespējams jau pasen vajadzēja rast iespēju atbrīvoties no aktīviem un vismaz daļēji iesaistīt kravu īpašniekus, tā integrējoties kopējā piegādes ķēdē.
Krūmins teica, ka mantesā 1,5 gadā vienā term.