Mērķtiecīga darba rezultāts

Pašvaldības SIA Ventspils siltums 20. septembrī iesniedza Sabiedrisko pa­kalpojumu regulēšanas komisijai jaunu projektu, kas paredz siltuma ta­rifa samazinājumu par 5,8%. Piedā­vātais tarifs varētu stāties spēkā 2017. gada 1. februārī. Iesniegtais pro­jekts paredz siltumenerģijas tarifa samazinājumu no pašreizējiem 58,30 eiro par megavatstundu līdz 54,90 eiro par megavatstundu bez PVN.

Kāds bija pamatojums tarifa samazinājumam?

A. Mertens: – Plānotais tarifa samazinājums ir mērķtiecīga darba rezultāts, domājot par siltumapgādes attīstību Ventspilī. Pateicoties ieguldītajām investīcijām un siltuma ražošanas modernizācijai, pē­dējo piecu gadu laikā šajā jomā no­tikušas lielas pārmaiņas. Lai samazinātu siltumenerģijas ražošanas izmaksas un paaugstinātu procesa efektivitāti, Ventspilī ir rekonstruētas abas centrālās katlu­mājas. Brīvības ielas katlumājā uzstādīts arī dūmgāzu kondensators, kas ļauj palielināt saņemtā siltuma apjomu, neizlietojot vairāk kurināmā. Tādējādi palielinās siltumenerģijas ražošanas efektivitāte un tiek ietaupīti vairāk nekā 18% kurināmā. Vēl viens pilnveidojums – siltumtrašu rekonstrukcija.

Ventspilī jau ir rekonstruēts 99,6% siltumtrašu, palielinot siltumenerģijas piegādes drošību un samazinot siltuma zudumus. Ventspils siltumapgādes sistēmas pilnveidošanā ieguldītas investīcijas, kas pārsniedz 25,5 miljonus eiro, no kuriem 10,5 miljoni eiro ir ES struktūrfondu līdzekļi.

A. Uzaris: – Gribu atgādināt, ka trīs gadu laikā – kopš 2013. gada decembra – šis jau ir trešais tarifa samazinājums Ventspilī. 2013. gada 1. decembrī tarifs tika samazināts par 5,7%, bet 2015. gada 1. jūlijā – vēl par 2,1%. Ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprinās mūsu projektu, tad par laika posmu no 2013. gada tarifs Ventspilī samazināsies vairāk nekā par 13%. Protams, vienmēr gribas, lai tarifs būtu vēl mazāks, jo īpaši, ja palūkojas uz citām lielajām pilsētām, toskait Rīgu, kur tarifs ir ievērojami zemāks par mūsējo. Taču vienmēr ir jāatceras, ka pašreizējā laika periodā tarifs ir zemāks tur, kur siltumapgādē tiek izmantota lētā dabasgāze. Tās pasaules cenas pēdējos gados ir stipri sarukušas dažādu politisku iemeslu dēļ. Jautājums – cik ilgi tas tā turpināsies?

Jaunais tarifs, uz kuru mēs tiecamies, būs tuvs Liepājas, kur siltuma ražošanā tiek izmantota gan dabasgāze, gan biokurināmais. Ventspilī aptuveni 90% siltumenerģijas tiek ražota, sadedzinot šķeldu un koksnes granulas. Tāpēc var teikt, ka mēs esam ļoti zaļa pilsēta! Eiropā, piemēram, Dānijā, līdz 2020. gadam 30% no kopējā siltumenerģijas daudzuma plāno ražot ar biokurināmo. Bet, ņemot vērā to, ka mēs izmantojam vietējo izejvielu, var apgalvot, ka Ventspils siltums silda Latvijas ekonomiku.

A. Mertens: – Precīzāk būtu teikt – mēs sildām Kurzemes ekonomiku, jo šķeldu saņemam pārsvarā no mūsu reģiona. Kārtējais siltuma tarifa samazinājums Ventspilī – tas ir gan pilsētas pašvaldības vadības, gan Ventspils siltuma kolektīva visu darbinieku kopīgs ilggadēja un sistemātiska darba rezultāts. Tas bijis iespējams, pateicoties pilsētas pašvaldības ilgtermiņa stratēģijas rezultātam, sakārtojot un modernizējot siltumapgādes sistēmu pilsētā. Iespēja jau trešo reizi samazināt tarifu pierāda, ka šī stratēģija bijusi pareiza un katlumāju rekonstrukcija, siltumtrašu rekonstrukcija un citi pasākumi ir attaisnojušies, bet tas nozīmē, ka uzņēmuma naudas līdzekļi ir izmantoti saimnieciski.

A. Uzaris: – Pārskatīt tarifu varam, samazinot siltuma ražošanas pašizmaksu par 5%. Ventspilī siltuma pašizmaksa, pateicoties visiem veiktajiem pasākumiem, ir samazinājusies vairāk nekā par 13% – tas ir galvenais tarifa pārskatīšanas iemesls. Taču ir arī citi kritēriji: tarifs ir jāpārskata, ja saražotais siltuma apjoms mainās vairāk nekā par 10%. Mūsu gadījumā saražotais siltuma apjoms samazinājies aptuveni par 6% – to veicinājusi māju siltināšana, siltās ziemas u.c. Taču galvenais ir tas, ka klienti sākuši taupīt siltumu.

A. Mertens: – Pēc loģikas, samazinoties pieprasījumam, būtu jāpieaug spiedienam uz ražotāja izmaksām un nāktos celt cenu. Taču mūsu gadījumā ir iespēja samazināt tarifu, pateicoties veiktajiem efektivitātes uzlabošanas pasākumiem un jaunu iekārtu izmantošanas augstajai efektivitātei.

Kārtējais siltuma tarifa samazinājums Ventspilī – tas ir gan pilsētas pašvaldības vadības, gan Ventspils siltuma kolektīva kopīgs ilggadēja un sistemātiska darba rezultāts, atzīmē Atis Mertens.

Patlaban daudzdzīvokļu māju iedzīvotājus visvairāk uztrauc kārtējās apkures sezonas sākums. Kas būtu jāzina iedzīvotājiem par apkures pieslēgšanu?

A. Uzaris: – Apkures sezona jau tūlīt sāksies. Ventspilnieki izjūt āra gaisa temperatūras pazemināšanos naktīs un no rītiem. Iespējams, arī dzīvokļos daudziem kļūst vēsi, jo īpaši nesiltinātajās mājās. Līdz ar to gribu atgādināt, ka vairumā daudzdzīvokļu māju ir uzstādīti siltummezgli, kas darbojas automātiskā režīmā. Apkures sezona nesāksies kampaņveidīgi, kad visām mājām vienlaikus pieslēdz apkuri. Pēc iedzīvotāju vēlmes siltummezglu var automātiski noregulēt tā, lai tas ieslēgtos un nodrošinātu dzīvokļus ar siltumu pie noteiktas ārgaisa temperatūras. Ventspils siltums nepieslēdz apkuri tieši rudenī. Mēs nodrošinām mājas ar siltumenerģiju visu gadu, karstā ūdens viszemākā temperatūra siltumtīklos pašlaik ir no 60 līdz 65 grādiem. Lai pieslēgtu apkuri, mājas iemītniekiem ir jāvēršas pie sava nama pārvaldnieka. Dienā, kad āra gaisa temperatūra vēl ir pietiekami augsta, siltummezgls automātiski atslēgsies, bet vakarā un naktī, pazeminoties temperatūrai, tas nodrošinās vēlamo temperatūru ēkas iekšienē.

Pagājušajā apkures sezonā iedzīvotāji nereti sūdzējās par aukstiem radiatoriem dzīvokļos.

A. Uzaris: – Daudzi uzskata, ka apkure darbojas tikai tad, ja radiatori ir karsti. Tas tā nav. Ja ārgaisa temperatūra nav zema, tad, lai uzsildītu telpu līdz komforta temperatūrai – 20–22 grādi, radiators tiek uzsildīts tikai līdz 30–35 grādiem. Cilvēka ķermeņa temperatūra ir 36,6 grādi, tāpēc dabiski, ka, pieliekot roku pie radiatora, mēs nejūtam, ka tas ir silts. Galvenais rādītājs ir temperatūra dzīvoklī. Vēršam uzmanību uz to, ka temperatūra dzīvoklī ir atkarīga no tā, cik labi strādā ēkas siltummezgls, kā arī no tā, cik labi ir sakārtota ēkas apkures sistēma. Gribu atgādināt, ka dzīvoklis ātrāk uzsilst līdz komforta temperatūrai, ja visa māja nav pārāk atdzisusi. Tādēļ sildīties ar elektroierīcēm siltumenerģijas taupīšanas nolūkos nav tas labākais risinājums. Šaubos, vai no tā var gūt vēlamo efektu. Turklāt, lai uzsildītu visu ēku, tādā gadījumā būs vajadzīgs daudz vairāk siltumenerģijas.

Parunāsim par siltuma un karstā ūdens maksājumiem. Daudzi iedzīvotāji nesaprot, kāpēc vienas konstrukcijas mājās maksājumi tik būtiski atšķiras.

A. Uzaris: – Daudzi domā, ka viss ir atkarīgs no siltuma tarifa. Tas nav gluži tā. Tarifs visiem ir vienāds, bet maksājuma lielumu veido tarifs, kas sareizināts ar mājas patērētā siltuma daudzumu saskaņā ar siltumenerģijas kopējā skaitītāja rādījumiem; parasti šis skaitītājs uzstādīts mājas pagrabā. Par to, kā samazināt siltuma patēriņu, ir jādomā pašiem iedzīvotājiem kopā ar nama pārvaldnieku.

Jaunā komunālo pakalpojumu norēķinu sistēma, toskait par karsto ūdeni un apkuri (cirkulāciju), arī raisa daudz jautājumu un sūdzību no iedzīvotāju puses. Kādi secinājumi, vērojot sistēmas darbību deviņus mēnešus?

A. Uzaris: – Daļēji iedzīvotājiem varētu piekrist. Piemēram, kad viņi sūdzas, ka rēķini tiek saņemti salīdzinoši vēlu – pēc nākamā mēneša 15. datuma. Taču gribu atgādināt, ka visus datus ar skaitītāju rādījumiem apstrādā uzņēmums Ūdeka. Bet tie ir 15 tūkstoši Ūdekas klientu un 12 tūkstoši Ventspils siltuma klientu. Pilsētā ir aptuveni 35 tūkstoši skaitītāju. Visi dati ir jāapkopo, kas prasa ļoti lielu darbu. Ventspils siltums saņem no Ūdekas datus ne agrāk kā nākamā mēneša 7. datumā un veic savus aprēķinus. Tomēr jaunajai sistēmai ir arī pozitīvās puses. Katru mēnesi iedzīvotāji saņem rēķinus, viņiem ir iespēja iepazīties ar maksājumu bilanci – vai visi rēķini ir nomaksāti, kad ir iesniegti skaitītāju rādījumi, kāds ir pēdējais apmaksātais skaitītāju rādījums, vai aprēķini ir veikti pareizi utt. Rēķinā iedzīvotāji var redzēt, cik daudz ūdens un siltumenerģijas patērē visa māja, kā arī starpību starp patērēto un deklarēto pakalpojumu apjomu. Saskaņā ar pieņemto metodiku šī starpība tiek uzrēķināta vispirms tiem dzīvokļiem, kuros nav skaitītāju vai arī tie nav savlaicīgi verificēti, kā arī tiem dzīvokļiem, kuri vairāk nekā trīs mēnešus nav deklarējuši ūdens patēriņu vai neļauj pārbaudīt skaitītāju rādījumus. Ja slikto dzīvokļu nav, tad starpība tiek dalīta starp visiem dzīvokļiem. Un, ja kāds ir nekorekti deklarējis patēriņa apjomu – mazāk par faktisko –, tad šiem iedzīvotājiem ir jāzina, ka viņi dzīvo uz savu kaimiņu rēķina, kuri ir spiesti apmaksāt nedeklarēto ūdens daudzumu. Starpība līdz 10% var rasties tādēļ, ka skaitītāju rādījumi tiek iesniegti četru dienu laikā. Taču tādā gadījumā nākamajos mēnešos rēķinos ir jāparādās mīnusam plusa vietā. Diemžēl tādu piemēru ir gaužām maz.

Bet iedzīvotāji negrib maksāt par saviem kaimiņiem parādniekiem. Kāds ir risinājums?

A. Uzaris: – Ja mēs runājam par parādniekiem, tad parādnieki viņi ir tikai tad, ja ir saņēmuši rēķinu un nav to savlaicīgi apmaksājuši. Nevienam kaimiņam nav jāapmaksā šāda parādnieka rēķini. Savukārt, ja runājam par negodīgiem patērētājiem, kuri nedeklarē visu patērētā ūdens daudzumu, tad viņus vislabāk var atklāt nama pārvaldnieks vai apsaimniekotājs. Ja iedzīvotāji nelaiž dzīvokļos pēc paziņojuma saņemšanas, toskait arī atkārtoto, par to, ka būs skaitītāju pārbaude, tad šīs dzīvoklis pāriet slikto sarakstā, uz kuriem tiek dalīta visa starpība. Lai cik skarbi tas izklausītos, taču tie, kas šmaucas ar skaitītāju rādījumiem, faktiski apzog savus kaimiņus. PSIA Ventspils siltums ap­rēķinus veic saskaņā ar pašu iedzīvotāju saskaņoto metodiku un iesniegtajiem rādījumiem. Ja iedzīvotājiem tiek uzrēķināta nedeklarētā ūdens daudzuma starpība, tad, pirmkārt, vaina jāmeklē pašā daudzdzīvokļu ēkā un kopā ar apsaimniekotāju jāatrod šīs starpības iemesli. Gribu atgādināt, ka pēc likuma par dzīvojamo īpašumu visas komunikācijas daudzdzīvokļu mājās ir kop­īpašums un par komunikāciju ­stāvokli, kā arī par komunālo pakalpojumu kopējo patēriņu atbild visi dzīvokļu īpašnieki. Svarīga persona ir nama pārvaldnieks, kurš kļūst par starpnieku starp uzņēmumiem, kas sniedz komunālos pakalpojumus, un iedzīvotājiem. Neviens no malas neatnāks un neieviesīs kārtību mājā, par to ir jārūpējas pašiem iedzīvotājiem. Es saprotu tos cilvēkus, kuri iztērējuši puskubu ūdens mēnesī, bet viņiem pievienots lieks kubs, tādēļ, ka kāds viņu mājā ir negodīgs ar skaitītāju rādījumiem. Atgādināšu, ka pirms jaunās norēķinu sistēmas ieviešanas Ventspils siltums piedāvāja namu pārvaldniekiem vienoties par norēķinu metodiku. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem pavisam pastāv 21 metodika. Iedzīvotājiem ir tiesības izvēlēties jebkuru no tām un pieņemt to kopsapulcē. Ja mājā regulāri tiek fiksēta starpība ūdens uzskaitē, iedzīvotāji var pieņemt lēmumu mainīt norēķinu metodiku vai, piemēram, uzstādīt katrā kāpņu telpā atsevišķus skaitītājus un ļoti viegli noteikt negodīgos patērētājus. Neapskaužu tos negodīgos, kurus noķers, un kā pēc tam uz viņiem raudzīsies kaimiņi. Par to vajag savlaicīgi padomāt.

Piemēram, daži namu pārvaldnieki vaicā, kāpēc vasaras mēnešos noteikta viena siltumenerģijas patēriņa norma viena kuba karstā ūdens uzsildīšanai, bet ziemas mēnešos – cita. Taču mājas iedzīvotāji var paši savā sapulcē nolemt citādi, un mēs ņemsim vērā viņu lēmumus. Pagaidām tālāk par sarunām nekas nav virzījies uz priekšu. Viens no veiksmīgākajiem risinājumiem – uzstādīt visā mājā dzīvokļos skaitītājus ar attālinātu rādījumu nolasīšanu.

A. Mertens: – Ir ļoti grūti piemeklēt vienotu metodiku, kas būtu vienādi piemērota visiem daudzdzīvokļu namiem un pat visiem dzīvokļiem. Kāds patērē vairāk ūdens, kāds – mazāk. Taču vienas mājas iedzīvotājiem ar pārvaldnieka palīdzību ir vieglāk vienoties savā starpā par to, kāda metodika ir vispiemērotākā tieši viņu mājai. Piemēram, citās pilsētās izmanto arī citādas metodikas nekā pie mums. Nesen plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka Jūrmalā starpību starp pa­tērēto un deklarēto ūdens apjomu sadala tikai starp tiem dzīvokļiem, kas deklarē patēriņu. Domāju, ka lielākajai daļai mūsu klientu šāda metodika liktos nepieņemama, jo ciestu apzinīgie patēriņa deklarētāji.

Kā jaunā siltuma norēķinu sistēma ir ietekmējusi Ventspils siltuma parādnieku skaitu?

A. Mertens: – Var teikt, ka nav ietekmējusi. Parādnieku skaits kopumā nav mainījies līdz ar jaunās norēķinu sistēmas ieviešanu.

Šā gada sākumā jūsu uzņēmuma klienti sūdzējās par ierobežotu abonentu nodaļu darba laiku abos Ventas krastos. Kāda situācija ir šobrīd?

A. Mertens: – Abonentu nodaļas strādā Talsu ielā 84 un Pils ielā 12. Abu nodaļu darba laiks ir maksimāli draudzīgs klientu interesēm. Tajā pašā laikā gribu aicināt mūsu abonentus vairāk izmantot elektroniskos pakalpojumus komunikācijā ar Ventspils siltumu. Var izmantot elektronisko pastu, joprojām darbojas arī klientu portāls, kurā gan iespējamās funkcijas ir nedaudz ierobežotas, jo datu par aukstā un karstā ūdens patēriņu deklarēšana notiek caur Ūdekas klientu portālu.