Sociālo partneru, starptautisko aizdevēju un ekonomistu daudz kritizētais projekts vakar tika iesniegts Saeimā. Deputātiem nebūs daudz laika to iepazīt, jo pirmais balsojums paredzēts jau rīt.

Tikmēr Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība tieši rīt organizē protesta akciju, aicinot pulcēties Esplanādē, Rīgā, lai nepieļautu šāda budžeta pieņemšanu. Arodbiedrības ir neapmierinātas, ka valdība, gatavojot nākamā gada budžetu, klaji ignorējusi sociālo partneru ieteikumus. Rezultātā sagatavotais budžets vēl liekākai nabadzībai pakļaušot sabiedrības vidusslāni, kā arī būs papildus slogs uzņēmējiem.

Tikmēr Finanšu ministrs, Andris Vilks norāda, ka budžets veidots atbilstoši sabiedrības interesēm un ietver daudzus kompromisus. Pēc finanšu ministra teiktā, tas labvēlīgi ietekmēs tieši sociāli mazaizsargātos slāņus. Vienlaikus gan finanšu ministrs, gan valdības vadītājs, Valdis Dombrovskis pieļauj, ka iespējami arī grozījumi, jo par vairākiem jautājumiem, tajā skaitā par iemaksām 2.pensiju līmenī un minimālās algas paaugstināšanu, nav panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Likumprojekts, kas šodien tika nodots izskatīšanai Saeimas komisijām un par, kuru jau rīt deputātiem būs jāpieņem lēmums, lielāko daļu konsolidācijas paredz uz nodokļa ieņēmumu rēķina, tikai par vienu trešdaļu samazinot izdevumus ar strukturālajām reformām. Kopumā 2011.gada budžets tiks konsolidēts par 290, 67 miljoniem latu. No tiem 88,8 miljoni ir izdevumu mazināšana, 156,96 ir ieņēmumu palielinājums, bet 44,9 iegūti ar izmaiņām fondēto pensiju sistēmā.

Visasākās diskusijas šobrīd izvērtušās ap pievienotā vērtības nodokļa likmes celšanu no 21% uz 22%. AS Swedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks uzskata, ka nākamā gada budžets paredz tikai īslaicīgu risinājumus un balstīts uz nodokļu sloga palielinājumu. Viņaprāt ietaupījumiem valsts pārvaldē bija jābūt daudz apjomīgākiem.

Arī Latvijas Bankas ekonomiste Svetlana Rusakova atzīst, ka 2011.gada budžeta lēmumi varētu negatīvi ietekmēt tieši ražošanas attīstību Latvijā. Savukārt britu radio BBC jau izplatījis informāciju, ka latvieši ar bažām gaidot jauno budžetu un, ka lielākais nodokļu slogs daudziem liks uzgriezt muguru Latvijai. 

Tajā pat laikā Saskaņas Centrs izstrādājis savu budžeta variantu 2011.gadam, kas paredz 11% budžeta deficītu un ieteikumu nedzīties pēc eiro ieviešanas jau 2014.gadā. SC priekšlikumi paredz daudz lielākus ietaupījumus valsts pārvaldē un neietver tādu nodokļa sloga pieaugumu kā valdības piedāvātais likumprojekts.

Valdības konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 5,1 miljardu latu apmērā, bet izdevumi 5,7 miljardu apmērā. Nodokļos plānots iekasēt par 5,4% vairāk nodokļus kā šogad.

Budžeta deficīts 2011.gadā plānots 5,5% no iekšzemes kopprodukta. Budžets veidots, prognozējot inflāciju 1,1% apmērā.

Nodokļos nākamgad iecerēts iekasēt 1 759 327 186 latus. Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām būs 216 199 265 lati.

Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības apguvei, budžetā rezervēti 1,167 miljardi latu.

Līdz ar budžeta iesniegti arī vairāki likuma grozījumi. Ventas Balss jau rakstīja, ka valdība atbalstīja PVN nodokļa likmju palielināšanu, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu bezalkoholiskajiem dzērieniem, transportlīdzekļu ikgadējās nodevas aizstāšanu ar nodokli un tā likmes pieaugumu, kā arī minimālās algas paaugstināšanu.

Tiek plānots piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides lielajiem investīciju projektiem, palielināt nekustamā īpašuma nodokli mājokļiem, palielināt akcīzi bezalkoholiskajiem dzērieniem un vēl citi grozījumi. Līdztekus valdība atteikusies no Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras sagatavotā piedāvājuma, kas piedāvā taupīt uz pedagogu, bezdarbnieku, kā arī uz valsts pārvaldes reorganizācijas rēķina daudz plašākos apmēros. 

Iestādes, institūcijas

2011.gadā (LVL)

Valsts prezidenta kanceleja

2,29 milj.

Saeima

11,47 milj.

Ministru kabinetam

4,66 milj.

KNAB

2,4 milj.

Tiesībsarga birojam

559 000

Ministrijas:

Aizsardzības ministrija

147,7 milj.

Ārlietu ministrija

25,34 milj.

Ekonomikas ministrija

108,15 milj.

Finanšu ministrija

518,1 milj.

Iekšlietu ministrija

150 milj.

Izglītības un zinātnes ministrija

313 milj.

Zemkopības ministrija

371,63 milj.

Satiksmes ministrijai

279,98 milj.

Labklājības ministrija (pamatbudžets)

209,56 milj.

Labklājības ministrija (speciālais budžets)

1,198 milj.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas

127,88 milj.

 Kultūras ministrija

88,34 milj.

Veselības ministrija

449,56 milj.

Tieslietu ministrija

106,84 milj.

Citas institūcijas:

Valsts kontroles

2,67 milj.

Augstākās tiesa

2,9 milj.

Satversmes tiesas

704 700

Ģenerālprokuratūra

14,18 milj.

Centrālā vēlēšanu komisija

255 000

Sabiedriskā radio un televīzijas izdevumi

11,15 milj.

 

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: