Šogad kopumā Latvijas izaugsme varētu paātrināties salīdzinājumā ar pērno pieaugumu 2,7% apmērā, taču, visdrīzāk, ar lēnāku soli nekā gadu mijā prognozētie 3,3%, lēš "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš atzīmē, ka pašlaik situācija pasaulē mainās tik ļoti strauji, ka mēģināt izteikt precīzākus vērtējumus būtu bezjēdzīgi.
Pagājušā gada pēdējā ceturksnī ekonomikas pieaugums Latvijā (2,7%) bija virs Igaunijas (0,7%) un Lietuvas (2%) līmeņa, gada griezumā mērot. Taču tas bija mazāks nekā iepriekšējā periodā, bet ceturkšņa griezumā pievienotā vērtība pat nedaudz saruka - par 0,3% sezonāli izlīdzinātajos datos.
Strautiņš atzīst, ka to nozaru saraksts, kurās aktivitāte ceturkšņa griezumā samazinājās, ir diezgan garš. Enerģētikā izlaidi samazināja siltais laiks, apstrādes rūpniecību vājināja Krievijas ekonomiskā krīze un tirdzniecības ierobežojumi, būvniecības problēmas saistītas ar Eiropas Savienības fondu apguves kavēšanos. Ļoti krass sarukums, par 5,4% ceturkšņa laikā, piedzīvots finanšu pakalpojumos, arī tas saistīts ar austrumzemju iedzīvotāju naudas grūtībām, skaidro eksperts. Savukārt spēcīgākā pozitīvā ietekme nāca no augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem - informācija un sakari, kā arī profesionālie un administratīvie pakalpojumi. Gada griezumā mīnusi ir tikai finanšu pakalpojumos un celtniecībā.
Lielu optimismu nerada arī aprises pamazām iegūstošā šī gada pirmā ceturkšņa aina. Nav izslēgts, ka pirmajā ceturksnī IKP pret iepriekšējo ceturksni būs vēlreiz samazinājies, "liekot izrunāt briesmīgo recesijas vārdu", pieļauj ekonomikas eksperts. Tomēr viņš secina: ja tas tiešām notiktu, šī būtu parādība, kuru mēdz dēvēt par tehnisku recesiju, kad pieaugums gada griezumā paliek pozitīvs un īslaicīgās lejupslīdes aukstā elpa lielāko daļu cilvēku nesasniedz - bezdarbs būtiski nepieaug, algu kāpums saglabājas augstā līmenī. Patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma dati ir pieejami jau par šī gada pirmajiem diviem mēnešiem, tie joprojām "staigā" pa šauro diapazonu, kurā tie nav pametuši jau piecus gadus. Noskaņojums ir nedaudz virs vēsturiski vidējā līmeņa, signalizējot par mērenas izaugsmes turpināšanos.
Strautiņa ieskatā svarīgākā nepatīkamā ziņa šogad ir dzelzceļa pārvadājuma apjomu samazināšanās par piekto daļu, ko uzņēmuma vadība skaidro ar izejvielu cenu kritumu. Taču droši joprojām var paļauties uz patēriņa sniegto atbalstu ekonomikai, gada pirmajā mēnesī mazumtirdzniecības apgrozījums pret decembri audzis par 1,8%. Darba tirgus turpina silt, reālās neto algas pagājušā gada otrajā pusē augušas vairāk nekā par 8%. Uzņēmumi par darbaspēka izmaksu kāpumu sūdzas, tomēr nešķiet, ka tas uzņēmējiem radītu nepanesamu slogu. Uzņēmumu noguldījumu kāpums pagājušā gada laikā paātrinājās, šī gada janvārī sasniedzot 15,8% gadā. Tā ir laba ziņa investīciju aktivitātei nākotnē. Ja algu kāpums tiešām rada konkurētspējas problēmas, tad uzņēmumiem ir nauda, ar kuras palīdzību šo problēmu risināt.
Komentāri (0)