Nauda maciņā atliks mazāk

Atklātībā nācis līdz šim rūpīgi slēptais plāns nākamā gada budžeta konsolidācijai. Ja Saeima tajā iekļautos priekšlikumus pieņems, mazāk naudas tiks pašvaldībām, izglītībai un kultūrai, bet vissāpīgāk tas ietekmēs sociālo jomu.

Arī pirmsvēlēšanu zvēresti atbalstīt uzņēmējus ir aizmirsti. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme - Grende lēmumu celt pievienotā vērtības nodokļa likmes jau salīdzinājusi ar stopkrāna noraušanu vilcienam, kas tikko uzsācis kustību. Valdība kārtējo reizi izvēlējusies iet vieglāko ceļu – nodokļi tiek paaugstināti, bet ar valsts pārvaldes tālāku reorganizāciju notiek vilcināšanās.

Visasākās diskusijas izraisījis lēmums no 10% uz 22% palielināt pievienotās vērtības nodokli elektroenerģijai. Ventspils uzņēmuma SIA Bau-How valdes loceklis Armands Sviķis, iezīmējot sekas, ko šāds lēmums radīs ražotājiem ir lakonisks: „pirmās klases līmenis.” Uzņēmējs norāda, ka piemērot tik būtisku nodokļa likmes paaugstinājumu pakalpojumam, kas ir valsts monopols jo „elektrību spainītī no Igaunijas neatnest”, valsts vienkāršotā un sev drošā veidā atvieglo finanšu plūsmu, slogu kārtējo reizi liekot uz uzņēmējiem.

Arī vidusmēra ģimenei ikmēneša izdevumi uz plānoto nodokļu rēķina pieaugs. Līdz ar PVN standartlikmes celšanu no 21% uz 22% palielināsies izdevumi par pārtiku, apģērbu un citiem pakalpojumiem. Turklāt Hipotēku bankas vecākais finanšu analītiķis Jānis Hermanis izteicis prognozes, ka globālo pārtikas cenu pieauguma rezultātā Latvijas pircēji var rēķināties ar pārtikas cenu kāpumu par vismaz 10 – 15%.

Finanšu ministrijas budžeta konsolidācijas priekšlikumi paredz arī samazinātās PVN likmes celšanu no 10% uz 12% siltumenerģijai, dabas gāzei, malkai, transporta pakalpojumiem, grāmatām, laikrakstiem, medikamentiem un viesu izmitināšanas pakalpojumiem. Plānots paaugstināt arī nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamām ēkām, kā arī ieviest nodokli jaudīgākiem vieglajiem automobiļiem.

Būtiski griezieni atkal plānoti izglītības jomā – divu gadu laikā iecerēts pilnīgi atteikties no sociālo zinātņu studiju finansēšanas, kā arī samazināt budžeta vietas Rīgas Stradiņa Universitātē. Rezultātā augstākās izglītības iegūšana kļūs dārgāka un nepieejamāka.

Saeimas deputāts Jānis Vucāns jau norādīja, ka gadījumā, ja augstākā izglītība kļūs dārgāka, studijas Latvijā jaunieši nevarēs atļauties un notiks migrācija uz ārvalstīm, kur daudzviet augstāko izglītību iespējams apgūt bez maksas. 

Lai arī valdība solījusies saudzēt sociāli mazāk aizsargātos, smagi griezieni skars sociālo jomu. Sākot ar 2011.gadu iesaldēs pensiju indeksāciju, lai arī nākamajā gadā tiek prognozēta pat 5% inflācija.

Savukārt, ģimenes pabalstus sākot ar nākamo gadu iespējams izmaksās tikai trūcīgajām personām.

Plānotās nodokļu izmaiņas skars arī pašvaldības, ja 2% no ienākuma nodokļa pārcels uz sociālo nodokli. Tas būtiski samazinās pašvaldību budžetus. Arī Ventspils mērs Aivars Lembergs jau izteicis noraidošu viedokli par šādu soli.  Aprēķināts, ka tādejādi pašvaldības Latvijā zaudēs 27,6 miljonus latus. Tikmēr valsts pārvaldē izdevumus iecerēts samazināt vien par 15,7 miljoniem.

Kopumā no „pasākumiem ieņēmumu daļā” papildus plānots iegūt 123 miljonus, bet izdevumus iecerēts apcirpt par 80 miljoniem.

Pagaidām precīzi prognozēt, kādu ietekmi budžeta konsolidācija atstās uz vidusmēra Latvijas ģimeni ir grūti. To varēs redzēt kopējo izmaiņu kontekstā, tomēr PVN paaugstināšana noteikti novedīs pie cenu kāpuma. Ja mazturīgajiem iedzīvotājiem netiks piedāvāti kompensējoši pasākumi, piemēram, neapliekamā minimuma paaugstināšana, tiem jārēķinās ar dzīves līmeņa pazemināšanos. Aprēķināts, ka vidusmēra Latvijas ģimenei ar trim bērniem, izdevumi pieaugs par 85 latiem gadā. Turklāt, ja lielai daļai jārēķinās ar iespējamību nesaņemt arī ģimenes valsts pabalstu, šī summa būs vēl lielāka.