Ventspils ostas termināļos mazāk kravu

2015.gada deviņu mēnešu kravu apgrozījuma rādītāji atpaliek no kravu apgrozījuma datiem pagājušā gada attiecīgajā periodā.

Neskatoties uz piesardzīgajām kravu apgrozījuma prognozēm 2015.gadā un sekojošo plānoto budžeta samazinājumu, Ventspils brīvostas pārvalde neplāno paaugstināt maksu par ostas pakalpojumiem, vienlaikus turpinot maksimāli daudz līdzekļu ieguldīt ostas infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā – nodrošinot drošus kuģošanas apstākļus un sakārtotus pievedceļus termināļiem un industriālajām zonām.

2015.gada budžetā investīcijām ostas infrastruktūrā plānoti 25,6 miljoni eiro, no kuriem līdz pat 11,9 miljonus eiro plānots saņemt kā ES fondu līdzfinansējumu. Šogad noslēdzas vairāki vērienīgi infrastruktūras pilnveides projekti – 12.piestātnes celtniecība, pievadceļu Ventspils brīvostas teritorijā esošajiem termināļiem un industriālajām zonām izbūve un rekonstrukcija, Ventspils brīvostas pārvaldes flotes piestātnes un Ziemeļu mola viļņu aizsargsienas rekonstrukcija.

Turpinot attīstīt rūpniecisko sektoru, norit ES fondu līdzfinansēta rūpniecisko ēku būvniecība – jūnijā atklāts un darbu sācis Elektronikas centrs un vēl turpinās Tehnoloģiju centra būvniecība. 

Seši no desmit Ventspils brīvostas termināļiem 2015.gada pirmajos deviņos mēnešos palielinājuši kravu apgrozījumu attiecībā pret iepriekšējo gadu. Kravu pieaugums bijis SIA „Ventall Termināls” par 66%, AS „Ventbunkers” par 7%, AS „Ventspils tirdzniecības osta” par 6%, SIA „Noord Natie Ventspils Terminals” par 7%, SIA „Ventamonjaks serviss” par 8%. AS „Ventspils Grain Terminal” kravu apjoms palielinājies par 203%, jo pagājušā gada attiecīgajā periodā tika pārkrauti vien 75 tūkstoši tonnu.

Būtiski kravu apgrozījums samazinājies trīs termināļos, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kravu apgrozījuma rādītājus. Par 1,2 miljoniem tonnu jeb 14% samazinājies SIA „Ventspils Nafta termināls” apgrozījums. AS „Baltic Coal Terminal” šogad pārkrauti tikai 1,5 miljoni tonnu akmeņogļu, kas ir par 49% jeb par 1,5 miljoniem tonnu mazāk nekā pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos. Katastrofāli rādītāji ir AS „Kālija parks”, kur deviņos mēnešos pārkrauti tikai 142 tūkstoši tonnu, kas ir par 89% jeb 1,2 miljoniem tonnu mazāk nekā pērn.  Šie apjomi ļoti lielā mērā atpaliek no termināļu jaudas. 33 tūkstošu tonnu jeb 9% liels samazinājums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir SIA „Ventplac” terminālī.