Eksporta dati ir neiepriecinoši

Eksports gada laikā samazinājies par 2,8%, bet mēneša laikā - par 11,7%. Parasti maijā eksports pret aprīli pieaug, vidēji par 3%. Turklāt tās preces, kuru eksports sniedz lielāku atdevi Latvijas ekonomikai, cietušas vairāk, norāda Strautiņš, minot koksni un vieglās rūpniecības izstrādājumus.

Savukārt vislielākais pozitīvais devums ir no tērauda eksporta, kura devums ekonomikā no katra saņemtā eiro ir samērā neliels.

Ja šādi būtu visa gada rezultāti, nepatikšanas būtu lielas, prognozē Strautiņš. Tomēr viņš atzīst, ka ir arī "vainu mīkstinoši" apstākļi. Aprīlī eksports diezgan strauji kāpa un sarukums pret iepriekšējo 12 mēnešu vidējo eksportu ir mazāks: par 7,5%. Atsevišķu mēnešu datos, jo īpaši tik mazā ekonomikā kā Latvija, vienmēr var ielavīties dīvainības un sakritības. Eksporta kopsummas samazināšanās daļēji atspoguļo izejvielu komponentes izmaksu sarukumu. Vidējās izejvielu cenas pasaules tirgos sasniegušas zemāko līmeni 13 gadu laikā. Ir iespējama situācija, kad eksportējoša ražotāja ienākumi samazinās, bet pievienotā vērtība un peļņa pieaug, jo lētāka kļuvusi degviela, gāze, metāls, kā arī svarīgas vietējās izejvielas - svaigpiens un koksne.

Strautiņš atzīmē, ka divas maija eksporta datos visvairāk "cietušās" nozares - kokapstrāde un vieglā rūpniecība - par savu likteni nesūdzas. Kokapstrāde izjūt zemāku rentabilitāti cenu līmeņa dēļ, savukārt vieglās rūpniecības pārstāvji stingri noliedz izlaides datos redzamo kraso kritumu, atsaucoties uz nozares datu interpretācijas problēmām.

Turpmākajos mēnešos tirdzniecības datus noteikti ietekmēs zivju konservu importa aizliegums Krievijā. Taču šī ietekme varētu būt viegli pārsteidzoša, domā eksperts. Nav šaubu, ka reālais eksporta apjoms samazināsies, jo uz Krieviju līdz šim vesto apjomu nekavējoties un pilnībā pārorientēt uz citiem tirgiem nevar. Taču, ja panākumi šajā darbā tomēr tiks gūti, tad rezultāti var būt pārsteidzoši. Ir krasi sarucis konservu eksports uz valstīm, kur tas līdz šim nereti uzrādīts par pazeminātām cenām. Strauji pieaugot eksportam uz valstīm, tirdzniecībā ar kurām jau redzamas īstās cenas, var rasties iespaids, ka nozarē viss ir labākajā kārtībā. Krīze nozarē ir neizbēgama, bet tā nav gluži likteņa varā pamesta, vismaz tās statistika varētu izskatīties gluži jauki, lēš eksperts.

Kā ziņots, maijā ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājusies, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 44,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Šī gada aprīlī kopējais ārējās tirdzniecības apjoms bija 46%.

Salīdzinot ar aprīli, maijā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 11,7% un importa - par 7,2%. Maijā Latvija kopumā eksportēja preces 797,6 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 985,8 miljoniem eiro.

Maijā, salīdzinot ar aprīli, koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 27,4 miljoniem eiro jeb 16,6%, tekstila un tekstilizstrādājumu eksports saruka par 20 miljoniem eiro jeb 44,4%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports samazinājās par 15,9 miljoniem eiro jeb 22,6%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu eksports saruka par 9,8 miljoniem eiro jeb 5,9%, satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports samazinājās par 8,4 miljoniem eiro jeb 21,7%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 2,9 miljoniem eiro jeb 3,4%.

Salīdzinot ar aprīli, maijā arī tekstila un tekstilizstrādājumu imports samazinājās par 20,2 miljoniem eiro jeb 36,7%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports saruka par 14,2 miljoniem eiro jeb 11,5%, minerālproduktu imports samazinājās par 10,3 miljoniem eiro jeb 8,3%, mehānismu un mehānisko ierīču, elektroiekārtu imports saruka par 9,6 miljoniem eiro jeb 4,1%, augu valsts produktu imports samazinājās par 8,7 miljoniem eiro jeb 17,1%, pārtikas rūpniecības ražojumu imports palielinājās par 2,5 miljoniem eiro jeb 3,4%.

LETA