Pašvaldības aizņemas no Valsts kases

Kā informē Valsts kasē, Ventspils pilsētas un novada pašvaldības atrodas parādnieku saraksta pašā apakšā. Saskaņā ar 1. oktobra datiem pilsēta Valsts kasei ir parādā 3,5 miljonus latu, bet novads – nedaudz vairāk par 2 miljoniem latu. Tiesa, jāņem vērā, ka Ventspils pilsētas un novada budžeti būtiski atšķiras.

Tomēr Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks pašvaldības pašreizējo finansiālo stāvokli vērtē kā stabilu, jo īpaši salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad notika pagastu apvienošana un Ventspils novada veidošana.

Apvienošanas brīdī gandrīz visām pagastu pašvaldībām, izņemot Tārgales, bija parādsaistības ar Valsts kasi. Tāpēc 2 miljonu latu summā, kurus novads ir parādā Valsts kasei, ir kā novada aizņēmumi, tā arī bijušo pagastu pārņemtie parādi.

Vislielākie parādi novada domei tikuši no Ugāles pagasta, kuram 2001. gadā vajadzēja ņemt aizņēmumu Valsts kasē 642 000 latu apmērā budžeta stabilizācijai un nodokļu parādu dzēšanai un 189 000 latu – bērnudārza siltināšanai.

Ar lieliem parādiem apvienotajā pašvaldību novadā iestājās Užavas un Popes pagasts, kas no Valsts kases aizņēmušies attiecīgi 263 000 un 175 000 latu ūdenssaimniecības attīstībai.

Rezultātā šā gada sākumā Ventspils novadam bija 34 aizņēmumi no Valsts kases. Gada laikā novads norēķinājies ar Valsts kasi saistībā ar 5 aizņēmumiem un ieguvis 9 jaunus. Novada domei vajadzēja paņemt lielu aizņēmumu 300 000 latu apmērā kases vadībai.

Mucenieks skaidro, ka pagastu veco parādu dēļ gada sākumā nebija nomaksāti rēķini vairāk nekā Ls 200 000 apmērā, kā arī bija nodokļu parādi.

Lai neaudzētu parādu summu uz soda procentu rēķina, nolemts, ka trūkstošo summu aizņemsies no Valsts kases. Bet pārsvarā jaunie aizņēmumi ņemti projektiem, kas tiek līdzfinansēti no Eiropas fondiem: Ancē, Zlēkās un Tārgalē izremontētas sporta zāles, Vārvē – bērnudārzs, Užavā – divi ceļa posmi, Ugāles un Stiklu skolas pielāgotas bērniem ar kustību traucējumiem. Bet 100 000 latu vajadzēja aizņemties kurināmā iegādei apkures sezonā.

Pašvaldības vadītājs uzskata, ka ar aizņēmumiem no Valsts kases novads rīkojies prātīgi. Šogad budžeta ienākumu daļa tiek veiksmīgi pildīta un novada dome plāno 2011. gadā prasīt vismaz 10 aizņēmumus no Valsts kases projektiem, kas tiek līdzfinansēti no Eiropas fondiem.

Lielākie no tiem – tautas namu rekonstrukcija Ugālē, Usmā un Jūrkalnē, piecu izglītības iestāžu siltināšana, pieci ūdenssaimniecības attīstības projekti, sporta zāles un bibliotēkas rekonstrukcija Puzē, teritorijas labiekārtošana un sporta zāles remonts Popē.

«Mums ir liela rezerve, lai izmantotu Valsts kases aizņēmumus,» uzskata Mucenieks. Likums paredz, ka pašvaldības parādsaistību summa, kas ir jādzēš gada laikā, nedrīkst pārsniegt 20% no budžeta ieņēmumu daļas. Novada pašvaldībai kredītu gada izmaksu limits veido aptuveni 1 miljonu latu, jo budžeta ieņēmumu daļa ir aptuveni 5 miljoni latu.

Pēc Mucenieka teiktā, Ventspils novads izmanto savu kredītportfeli ne vairāk kā par 5%, jo pašvaldība izmaksā kredītos aptuveni 200 000 latu gadā. Salīdzinājumam: Ādažu novada pašvaldībā, kura gandrīz nonākusi līdz bankrotam un stāv finansiālās stabilizācijas priekšā, šogad apmaksājamie aizdevumi veido 38% no budžeta ieņēmumu daļas. Valsts kase tāpat apstiprina, ka Ventspils novada pašvaldība pilda savas saistības saskaņā ar kredītlīgumu nosacījumiem.