Latvijas tekošā konta deficīts pērn palielinājās līdz 3,1% no IKP

Latvijas tekošā konta deficīts 2014.gadā palielinājās līdz 749 miljoniem eiro, kas ir 3,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

2013.gadā tekošā konta deficīts bija 542,7 miljoni eiro, veidojot 2,3% no IKP.

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile skaidro, ka salīdzinājumā ar 2013.gadu lielāku tekošā konta deficītu ietekmēja transporta pakalpojumu eksporta vērtības. To galvenokārt veicināja nevis piedāvāto pakalpojumu apjoma sarukums, bet gan transporta pakalpojumu cenu samazināšanās saistībā ar konkurences pastiprināšanos, ko veicināja ar Krieviju saistītie ģeopolitiskie apstākļi.

2014.gadā nedaudz samazinājās arī Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūde un palielinājās iemaksas ES budžetā.

Kopumā tekošajā kontā un kapitāla kontā no ES fondiem Latvija 2014.gadā saņēma 1,07 miljardus eiro jeb 4,5% no IKP. Tekošā konta negatīvo saldo galvenokārt sedza ilgtermiņa kapitāls ārvalstu tiešo investīciju veidā. Lai gan salīdzinājumā ar 2013.gadu 2014.gadā investīciju ieplūde palēninājās ģeopolitisko satricinājumu dēļ, kā arī eirozonas ekonomikas lēnās atlabšanas dēļ, ir pozitīvi, ka investīcijas joprojām ieplūda, vērtē centrālās bankas ekonomiste. Viņa atzīmē, ka pozitīvs aspekts saistībā ar Latvijas finanšu vidi bija vairāku starptautisko kredītreitinga aģentūru valsts kredītreitinga uzlabošana, tādējādi stiprinot investoru interesi un uzticēšanos Latvijas ekonomikai.

Latvijas Bankas dati rāda, ka 2014.gada ceturtajā ceturksnī tekošā konta deficīts bija 88 miljoni eiro, kas ir 1,4% no IKP. Pagājušā gada ceturtā ceturkšņa uzlabojumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni galvenokārt noteica preču eksporta uzlabošanās un izejošu procenta maksājumu par investīciju ieguldījumiem Latvijā samazināšanās, skaidro Vecgaile.

Pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni preču ārējās tirdzniecības deficīts samazinājās, sasniedzot 541,4 miljonus eiro jeb 8,4% no IKP, kas skaidrojams ar preču eksporta straujāku pieaugumu salīdzinājumā ar importu. Salīdzinājumam - pērn trešajā ceturksnī preču ārējās tirdzniecības deficīts bija 664 miljoni eiro jeb 10,6% no IKP.

2014.gada pēdējā ceturksnī pakalpojumu ārējās tirdzniecības pozitīvais saldo (450,6 miljoni eiro jeb 7% no IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (trešajā ceturksnī 449,5 miljoni eiro jeb 7,1% no IKP) saglabājies gandrīz nemainīgs. Ceturtajā ceturksnī sniegto pakalpojumu neliels pieaugums bija transporta pakalpojumiem (jūras, dzelzceļa un auto transportam) un telesakaru pakalpojumiem, datorpakalpojumiem un informācijas pakalpojumiem, kā arī finanšu pakalpojumiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni sezonalitātes ietekmē nedaudz samazinājās personisko braucienu pakalpojumu saldo.

Sākotnējo ienākumu negatīvais saldo ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās, sasniedzot mīnus 1,2% no IKP (trešajā ceturksnī - mīnus 1,9% no IKP). Negatīvā saldo samazinājumu noteica izejošu procenta maksājumu par investīciju ieguldījumiem Latvijā samazināšanās, skaidro Latvijas Bankas ekonomiste.

Otrreizējo ienākumu konta pozitīvais saldo ceturtajā ceturksnī nedaudz samazinājās, sasniedzot 77,7 miljonus eiro (trešajā ceturksnī šis rādītājs bija 83 miljoni eiro). Tas skaidrojams ar valdības lēmumu 2014.gada nogalē iemaksāt papildu līdzekļus ES budžetā.

2014.gada ceturtajā ceturksnī kapitāla konta pozitīvais saldo nedaudz samazinājās (2,4% no IKP trešajā ceturksnī iepretim 2,1% no IKP ceturtajā ceturksnī). Šīs pārmaiņas noteica ES fondu līdzekļu, kas paredzēti investīcijām, plūsmu sarukums šajā ceturksnī.

Finanšu konta negatīvais saldo ceturtajā ceturksnī samazinājās, sasniedzot mīnus 0,2% no IKP (trešajā ceturksnī - mīnus 4,8% no IKP). Salīdzinājumā ar trešo ceturksni saldo pārmaiņas ietekmēja portfeļieguldījumu darījumu ārvalstīs samazināšanās (trešajā ceturksnī mīnus 5,7% no IKP, bet ceturtajā ceturksnī - mīnus 1,6% no IKP) un ārvalstu tiešo investīciju palielināšanās (trešajā ceturksnī 0,2% no IKP, bet ceturtajā ceturksnī - 4% no IKP).

LETA