Pērn esam pirkuši un pārdevuši vairāk

Pērn, salīdzinot ar 2013.gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 3,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms ir palielinājies par 3,6%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieaugusi par 3,7%.

Kopumā 2014.gadā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 2,7% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums deva apmēram 40% no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma.

Samazinoties auto degvielas cenām, pēdējos mēnešos vērojams straujš kāpums auto degvielas mazumtirdzniecības apjomam. 2014.gada decembrī auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi gada griezumā pieauga par 13,1%.

Kopumā auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, pieauga par 5,9%. Auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums nodrošināja apmēram ceturto daļu no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma.

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska apgalvo, ka pērn mazumtirdzniecības pieaugumu nodrošināja nozares kritumi un kāpumi jeb "zig-zagi".

Viņa skaidro, ka mazumtirdzniecība ceturtajā ceturksnī pērn ir turpinājusi augt. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pārdošanas apjomi palielinājās par 4%, savukārt salīdzinājumā ar trešo ceturksni - par 1,5%.

Tirdzniecība pērn kopumā salīdzinājumā ar 2013.gadu uzrādījusi 3,6% kāpumu. Lai gan tirdzniecība kopumā uzrādīja pieaugumu, tomēr, visticamāk, arī 2015.gads paies piesardzības zīmē, prognozē ekonomiste.

Viņa atgādina, ka pirms eiro ieviešanas iedzīvotāji aktīvāk tērēja savus skaidrās naudas uzkrājumus, tāpēc pēc šī tēriņu pieauguma samērā droši varēja gaidīt pieticīgākus mazumtirdzniecības rezultātus.

Tā tas arī notika - 2014.gada janvārī un februārī bija vērojams straujš pārdošanas apjomu kritums. Martā mazumtirdzniecība atkal sasparojās, bet īsts patēriņa "sprādziens" bija aprīlī silto Lieldienu laikā. Un tad atkal sekoja kritumi un kāpumi, bet jau ar izteiktāku virzību augšup līdz pat gada noslēgumam.

Lai gan tirdzniecība kopumā uzrādīja pieauguma tendenci, tomēr algu kāpums to apsteidza, iedzīvotājiem saglabājot piesardzību un nedaudz aktīvāk veidojot savu drošības spilvenu - uzkrājumus. 2014.gadā reālā neto darba samaksa auga par aptuveni 8% - tātad tā ir tā darba samaksa, no kuras jau ir izslēgta nodokļu daļa un inflācijas ietekme. Nodarbinātības izaugsme gan bijusi sliktāka, nekā varēja gaidīt, norāda Rutkovska.

Iedzīvotāju piesardzību tēriņos radījuši vairāki faktori, tostarp neskaidrā ģeopolitiskā situācija, nepietiekami straujā ekonomiskā atkopšanās Eiropā. Arī iekšzemē arvien izteiktāka kļūst izaugsmes tempu mazināšanās, un likumdošanas iniciatīvas drīzāk bijušas tautsaimniecības sašaurināšanas, nevis stimulēšanas virzienā - piemēram, Imigrācijas un Maksātnespējas likumu, kā arī mikronodokļa regulējuma grozījumi.

Tirgotāju noskaņojums pagājušā gada pēdējos mēnešos ir pasliktinājies, ko varētu skaidrot ar iedzīvotāju piesardzību tēriņos un arī ārvalstu viesu plānākajiem maciņiem. 2014.gadā pirktspējas pasliktinājuma dēļ būtiski samazinājās Krievijas viesu skaits, ko gan ar uzviju kompensēja ciemiņi no citām valstīm. To īpaši veicināja Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss.

Tomēr gada nogalē - Jaunā gada sagaidīšanā un Krievijas Ziemassvētku brīvdienu laikā - viesu namus iepriekš galvenokārt pildīja krievu tūristi, tomēr 2014.-2015.gada svētku sezonā daudzas rezervācijas tika atceltas un citu valstu viesi tās nesteidza aizpildīt. To noteikti juta arī zīmolu apģērbu, juvelierizstrādājumu un citi veikali, kuros nereti šie tūristi iepirkās.

Ņemot vērā "robu" tūrismā un patērētāju un uzņēmēju samērā pesimistisko noskaņojumu, 2015.gada sākums iezīmējas vairāk ar sliktām ziņām, tomēr vismaz pirmā pusgada situāciju uzlabos Latvijas kā Eiropas Savienības prezidējošās valsts statuss, kas turpinās veicināt ārvalstu viesu vizītes, kā arī "Liepājas metalurga" darbības pakāpeniskā atjaunošana.

Tomēr kopumā šis gads, visticamāk, atkal paies piesardzības zīmē, jo Krievijas tautsaimniecības vājums ir neizbēgams, kas ietekmēs gan tūristu aktivitāti un tēriņus, gan pašu iedzīvotāju nedrošību par nākotnes ienākumiem.

Tieši pēdējais faktors ir vissvarīgākais, jo privātais patēriņš jau pērn bija galvenais iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes noteicējs, un tam ir arī lielākais īpatsvars - aptuveni 62% no IKP. Savukārt tūristu pienesums tautsaimniecībai nodrošina ne vairāk par 4% no IKP.