LLPA satraucas par nākamā gada budžeta ieņēmumu samazinājumu pašvaldībām

LLPA pārstāve Maija Dulle-Sūniņa skaidroja, ka, samazinot pašvaldību budžeta ieņēmumus, ievērojami samazinās pašvaldību iespējas pilnvērtīgi pildīt iedzīvotājiem būtiskas funkcijas, kas saistās ar visas valsts kopēju attīstību.

Satraukumu par minēto situāciju LLPA paudusi vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V), kurai lūgts nepieļaut pašvaldību ieņēmumu samazinājumu 2015. gada valsts budžeta veidošanas un apstiprināšanas gaitā.

Neapstrīdot nepieciešamību samazināt darbaspēka nodokļu slogu, LLPA vērš uzmanību uz to, ka līdzšinējās diskusijās par darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu pārāk maza uzmanība tiekot pievērsta tam, ka IIN ieņēmumi veido 85% no pašvaldību kopējiem nodokļu ieņēmumiem, kamēr valsts pamatbudžetā IIN ieņēmumi veido tikai 8% no kopējiem nodokļa ieņēmumiem.

Izprotot situāciju, ka demogrāfiskās slodzes rezultātā nebūšot iespējams būtiski mazināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, LLPA Straujumai uzsver būtisko IIN samazināšanas ietekmi uz pašvaldību budžetu ieņēmumiem.

Saskaņā ar pašlaik LLPA pieejamo informāciju par valsts budžetu 2015.-2017.gadam, tiek paredzēts, ka pašvaldību budžetos ieskaitāmo nodokļu īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos no 19,3% 2014. gadā samazināsies līdz 19,1% 2015. gadā, sarūkot par 16,5 miljoniem eiro, un 19% 2016. un 2017. gadā.

Lai daļēji kompensētu samazinājumu 2015. gadā, Finanšu ministrija piedāvā par 6,5 miljoniem eiro palielināt valsts budžeta dotāciju pašvaldību finanšu izlīdzināšanas vajadzībām, kas ir uz pusi mazāk nekā 2014. gadā, norādīja Dulle-Sūniņa.

Tāpat viņa skaidroja, ka LLPA vairākkārtīgi ir uzsvērusi nepieciešamību veikt izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā, lai novērstu tās kļūdas, kuru rezultātā četras no deviņām lielajām pilsētām ilgstoši ir pašvaldības ar zemākajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma nepilnību rezultātā 2015. gadā jau sesto gadu pēc kārtas valsts budžeta likumā tikšot iestrādāti panti, kas daļai pašvaldību daļēji kompensēs zemo ienākumu līmeni. LLPA vērš Straujumas uzmanību uz to, ka speciālo mērķdotāciju piešķiršana ir īstermiņa risinājums dažām pašvaldībām.

LLPA akcentē, ka nespēja ilgtspējīgi nodrošināt pašvaldību ieņēmumu pieaugumu proporcionāli tautsaimniecības izaugsmei nozīmēs, ka pašvaldības nevarēs nodrošināt iedzīvotāju pieprasījumu pēc publisko pakalpojumu kvalitātes pieauguma, nespēs nodrošināt ar privāto sektoru konkurētspējīgu atalgojumu augstākā līmeņa speciālistiem, kā arī tām nebūs līdzekļu, lai kompensētu publisko pakalpojumu pašizmaksas pieaugumu.

Valdība pagājušajā nedēļā sāka spriest par nākamā gada valsts budžetu. Nākamajā gadā īpašs atbalsts tiek plānots pašvaldībām ar viszemākajiem ieņēmumiem, piešķirot papildu 6,5 miljonus eiro pie jau esošajiem 30 miljoniem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas veikšanai. Patlaban Finanšu ministrija (FM) strādā pie priekšlikumiem, lai piedāvātu optimālu risinājumu sabalansētai finanšu resursu sadalei reģionos.

Latvijas Pašvaldību savienība jau paudusi viedokli, ka FM piedāvājums pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā novirzīt 6,5 miljonus eiro pašvaldībām ar zemākiem ienākumiem ir uzskatāms par īstermiņa risinājumu.

LETA