Ventspilnieki vērtē jezgu ap elektrību

Tas pierāda, ka ir nepieciešami papildu informatīvi pasākumi sabiedrības informēšanai par gaidāmo elektroenerģijas tirgus atvēršanu. Iespējams, arī informācija un izpratne par to daudziem no vēlētājiem palīdzēs neapmaldīties politisko solījumu džungļos.

Šī nedēļa iesākusies ar ziņu, ka tirgus liberalizācija ir atlikta līdz 2015. gada 1. janvārim. Valdība par galvenajiem iemesliem šī lēmuma pieņemšanā min notikumus Ukrainā un vēlmi valsts iekšpolitikā neradīt liekus satricinājumus. Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa uzsver, ka jau iepriekš bijusi pret elektroenerģijas tirgus atvēršanu, un noraida minējumus, ka valdība būtu nobijusies no iespējamiem sabiedrības protestiem vai lēmums būtu saistāms ar rudenī gaidāmajām vēlēšanām. Lai noskaidrotu, kā lēmumu par tirgus (ne)atvēršanu vērtē Ventspilī, portāla ventasbalss.lv darbinieki devās ielās un šo jautājumu uzdeva pa ceļam sastaptajiem ventspilniekiem un pilsētas viesiem. Uzrunātie cilvēki izteica arī savus minējumus par valdības pieņemto lēmumu līdz 2015. gadam atlikt elektroenerģijas tirgus atvēršanu un dalījās pārdomās, kā tirgus liberalizācija varētu ietekmēt viņu ģimenes budžetu.

Ventspilniece Ludmila uzskata, ka tirgus liberalizācija slikti ietekmēs viņas ģimenes budžetu un viņa izjutīs elektroenerģijas cenu pieaugumu. Arī šobrīd sieviete secina, ka precēm veikalos pieaugušas cenas, un viņa stāsta, ka "ar elektrības cenu celšanos pensionāriem būs vēl grūtāk segt visus izdevumus". Viņas meita strādā Anglijā, jo šeit nevarēja atrast darbu, bet Ludmila nevar tik vienkārši pārcelties un Latvijā visu pamest, jo jāparūpējas par ģimenes mīluļiem – dzīvniekiem.

Kāda cita ventspilniece, kura nevēlējās atklāt savu vārdu un kura jau daudzus gadus ir pensijā, uzskata, ka "lēmums par tirgus neatvēršanu ir politisks gājiens no Vienotības puses, lai pirms vēlēšanām iegūtu iespējamo vēlētāju labvēlību". Tomēr viņa apšauba, ka kāds no esošajiem pensionāriem par kādu no šīm partijām vēlēs. Iepriekš viņa saņēma pabalstu par elektroenerģijas patēriņu, bet tirgus atvēršanu no nākamā gada 1. janvāra gados vecā kundze atteicās komentēt, sakot, ka līdz tam laikam vēl jānodzīvo.

Vairāku bērnu tēvs Sandijs Viļumovs saistībā ar tirgus atvēršanu uzsver, ka "aktuālākais jautājums ir lielā cenu starpība, jo līdz ar tirgus liberalizāciju patērētājam būs jāmaksā dubultā – gan tīkla nodrošinātājam, gan piegādātājam, bet iepriekš visu laiku ir bijis viens tarifs. Līdz šim kā pakalpojuma sniedzējs bijis tikai uzņēmums Latvenergo, viņiem samaksāja, un tas, kā viņi tālāk norēķinājās ar tiem, kas uztur kārtībā līnijas, uz patērētāju neattiecās, bet tagad patērētāji maksās gan vieniem, gan otriem." Lēmumu atlikt tirgus liberalizāciju Sandijs vērtē pozitīvi un uzskata, ka tas ir tikai valdošās koalīcijas triks pirms vēlēšanām. Viņš uzskata, ka elektroenerģijas sadārdzinājums ģimenes budžetu pagaidām būtiski neietekmēs, jo lielāko daļu no izdevumiem veido maksājums par siltumenerģiju. Iespējams, dzīvesvietas maiņa varētu ieviest korekcijas maksājumu apmēros, jo, viņaprāt, dzīvojot dzīvoklī, komunālo maksājumu apmēru tik ļoti neizjūt.

Bet ventspilnieks Elmārs uzskata, ka tirgus liberalizācijas sekas viņu ietekmēs, viņš ironiski norāda, ka "tautai jāatbalsta kādreizējo politiķu dedzīgie centieni Latvijā ražot zaļo enerģiju – jābalsta gan Šķēle, gan Kalvītis". Viņš uzskata, ka elektroenerģijas cenu pieaugums atsauksies uz pilnīgi visām jomām un cenas celsies absolūti visām precēm un pakalpojumiem, un tam sekos arī gāzes cenas pieaugums. Elmārs domā, ka lēmums atlikt tirgus liberalizēšanu vistiešāk ir saistīts ar gaidāmajām vēlēšanām, jo citādi attiecīgajiem grupējumiem tas varētu nozīmēt netikšanu klāt pie siles. Par lēmumu atlikt tirgus liberalizāciju viņš dalās pārdomās, ka, no vienas puses, tas ir labi, bet, no otras – viņš ir dzirdējis, ka lēmuma atlikšana neko nemaina un paredzētā summa uzkrāsies un pēc tam patērētājiem būs jāmaksā vēl vairāk. Kopumā lēmumu par tirgus liberalizāciju Elmārs vērtē negatīvi un uzskata, ka Latvija tam nav gatava, jo cilvēkiem algas nav pieaugušas par vismaz 40%, lai segtu kaut vai sadārdzinājumu. Viņš velk paralēles arī ar eiro ieviešanu un uzskata, ka Latvijā it viss tiek likts uz iedzīvotāju pleciem un iedzīvotāji sedz izdevumus par valdības politiskajām iegribām.

Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs jau iepriekš lēmumu par tirgus atvēršanu asi kritizējis un nosaucis par nepārdomātu, jo nav ņemtas vērā sociālekonomiskās sekas, ko tirgus liberalizācija var izraisīt. Domes priekšsēdētājs uzskata, ka tā ir valdības neprofesionalitāte un bezatbildība, par kuru būtu jāatbild iepriekšējam premjeram Valdim Dombrovskim, jo tirgus liberalizācija vissmagāk skars maznodrošinātās grupas. (Ventspils domes priekšsēdētāja komentāru par šo lēmumu skatīt zemāk video)

Iepriekš publiskajā telpā daudz diskutēts par jautājumu pilnīgi visiem elektroenerģijas lietotājiem atvērt tirgu – arī mājsaimniecībām, kuras šīs izmaiņas izjustu visskaudrāk, jo tiek prognozēts, ka brīvā tirgus apstākļos elektroenerģijas cena varētu pieaugt pat par 40%, un mājsaimniecības elektroenerģiju iepirktu par vienošanās cenu no sev visizdevīgākā piegādātāja. LR Saeima pagājušā gada 6. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā un noteica, ka ar 2014. gada 1. aprīli visi elektroenerģijas lietotāji kļūs par tirgus dalībniekiem. Tas sabiedrībā raisīja dažādas diskusijas, jo līdzās tādiem ierēdņu uzskaitītajiem ieguvumiem kā lielāka konkurence tirgotāju vidū un konkurētspējīgāka cena Latvijas iedzīvotājiem šī lēmuma īstenošana nozīmēja līdz 15. martam no plašā elektroenerģijas pārdevēju klāsta (kopskaitā – 57 komersanti) izvēlēties sev tīkamāko un paļauties vai nu uz ekonomiskāko piedāvājumu, vai uzņēmuma nosaukuma atpazīstamību.

Saistībā ar lēmumu pagaidām neatvērt elektroenerģijas tirgu vakar valdībā izstrādāts likumprojekts par elektrības tirgus atvēšanas atlikšanu un līdzšinējo elektrības tarifu saglabāšanu. Likumprojekta autori uzskata, ka, atliekot elektrības tirgus atvēršanu un saglabājot pašreizējos tarifus, tiks mazināta sociālā spriedze, kas ir saistīta ar plānoto elektroenerģijas kopējās cenas kāpumu. Bez tam likumprojekta anotācijā norādīts, ka tirgus liberalizācija tiek atlikta ar mērķi plašāk informēt mājsaimniecības par paredzētajām izmaiņām un kvalitatīvi sagatavot sociālā atbalsta mehānismu. Paredzēts, ka šis likumprojekts stāsies spēkā š.g. 1. aprīlī.

Tirgus atvēršana pakāpeniski notiek visā Eiropā, tai skaitā arī Baltijas valstīs. Igaunijā elektroenerģijas tirgus ir atvērts kopš 2013. gada 1. janvāra, bet Lietuvā tirgu mājsaimniecību vajadzībām plāno atvērt 2015. gada 1. janvārī.