Lielajām ostām būs jāveic maksājumi valsts budžetā

Likuma grozījumi nosaka, ka ostu pārvaldes valsts pamatbudžetā ieskaitīs tādu pašu maksājumu kā jau patlaban tiek iemaksāts pašvaldību speciālajā budžetā, proti, 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām.

Ekonomikas ministrija (EM), kas izstrādāja šo piedāvājumu, iepriekš norādīja, ka Latvijā darbojas trīs lielās ostas - Ventspils, Rīgas un Liepājas -, kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012.gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.

"Ostas savā darbības modelī pēc būtības ir pielīdzināmas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru mērķis ir efektīva aktīvu pārvaldība un atdeves pieaugums, piemēram, dividenžu veidā. Līdz ar to arī ostu pārvaldēm ir nepieciešams noteikti skaidru finanšu atdevi valsts budžetā," uzsver EM, kas uzskata - lai nodrošinātu atbilstošus valsts pamatbudžeta ieņēmumus no Latvijas lielajām ostām un izmantotu tos valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai, nepieciešams noteikt, ka ostas ieskaita valsts budžetā ne mazāk par šo ostu ieskaitījumiem pašvaldības speciālajos budžetos.

EM apgalvoja, ka grozījumi nerada ietekmi uz komersantu maksājumiem ostu pārvaldei, jo ostai maksājumi jāveic no saviem līdzekļiem.

Par šī likuma izmaiņām bija daudz domstarpību, Satiksmes ministrija bija sagatavojusi redakciju grozījumiem likumā par ostām, kas paredzēja sadalīt ostas līdzekļus, kas paliek pāri kā daļa no ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem (peļņas) pēc nepieciešamo investīciju veikšanas. Atskaitījumi gan valstij, gan pašvaldībai bija paredzēti vienlīdzīgās daļās 50% apmērā. Tomēr valdošā koalīcija jau iepriekš bija vienojusies atbalstīt EM piedāvāto risinājumu, ņemot vērā, ka tas bija viens no priekšnoteikumiem, lai Reformu partija atbalstītu budžetu.

LETA