Latvijai draud kosmiska izgāšanās, jo pretēji solītajam budžetā nav atrasts teju miljons latu, lai samaksātu par dalību Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) un lai mūsu zinātnieki varētu piedalīties Eiropas kosmosa izpētes projektos.
Var piedzīvot kaunu Eiropas līmenī
0Latvijas EKA iemaksātā nauda neaizietu ārzemju kosmodromu uzturēšanai, praktiski tā būtu nauda Latvijas zinātnei, skaidroja Latvijas Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Šo naudu mūsu zinātnieki varētu tērēt, lai veidotu mākslīgos Zemes pavadoņus, pētītu siltumizolācijas materiālu pārklājumus, veiktu novērojumus ar lāzerteleskopiem utt. Jau kopš 2009. gada tiek meklēti līdzekļi un nesējraķete, kas palaistu kosmosā pirmo Latvijas satelītu Venta-1, ko sadarbībā ar Brēmenes universitāti izstrādājusi Ventspils Augstskola un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks. Vilks skaidroja, ka Venta-1 ir projekts ar praktisku nozīmi. Tas ļautu identificēt kuģus jūrās un okeānos (pašlaik tie savā starpā sazinās no zemes jeb, precīzāk sakot, no ūdens, bet ar palīdzību to varētu darīt no kosmosa). Satelīta Venta-1 palaišana kārtējo reizi atlikta – tā plānota 2014. gadā.
Komentāri (0)