Sarmulis: Ostu nodokļa ieviešana var neatgriezeniski kaitēt tautsaimniecībai

"Izskatās, ka RP ir aizmirsusi seno latviešu patiesību "Septiņreiz nomēri - vienreiz griez!". Tā vietā tiek piekopta nekompetenta šķērēšanas politika, nerēķinoties ar sekām. Ir skaidrs, ka pusotras nedēļas laikā kopš idejas rašanās nav tapusi nekāda situācijas analīze vai iespējamo seku un risku izvērtēšana," norādīja Sarmulis.

Ventspils brīvostas pārvaldnieks akcentēja, ka ir nekorekti kā piemēru ostu nodokļa ieviešanai minēt Tallinas ostu.

"Vienīgais arguments ir, ka Tallinas osta taču maksā dividendes, tai pat laikā nemaz neiedziļinoties, no kādu pakalpojumu sniegšanas Tallinas ostai rodas peļņa, kuru tā izmaksā dividendēs. Tāpat tiek noklusēts, ka Tallinas osta dividendes samaksā no pārpalikuma - no tā, kas paliek pāri pēc visu izdevumu segšanas, nevis kā RP plānā - vienkārši atņemt piektdaļu no ostas attīstībai nepieciešamajiem ieņēmumiem," norādīja Sarmulis.

"Lai arī cik cēls izklausītos mērķis novirzīt ieņēmumus valsts autoceļu sakārtošanai, rodas jautājums, vai jau iepriekš Latvijā netika ieviests nodoklis, kurš bija paredzēts tieši šim mērķim, un kur palika iegūtie līdzekļi?" retoriski vaicā Ventspils ostas pārvaldnieks.

Ieviešot ostu nodokli, tās būs spiestas celt ostu maksas, akcentēja Sarmulis. "Lai finansētu ostas infrastruktūras izbūvi, tiek ņemti ilgtermiņa kredīti, kuru atdošana plānota līdzsvarā ar esošo ilgtermiņa budžetu. Lai nomaksātu šādu nodokli, ostām būs jāceļ ostu maksas, kas pazeminās ostu konkurētspēju un samazinās kravu apjomu Latvijas ostās. Tas savukārt var rezultēties biznesa aiziešanā no Latvijas ostām un tam sekojošā bezdarba pieaugumā. Ir skaidrs, ka šāds nodoklis valsts tautsaimniecībai kopumā dos tieši pretēju - negatīvu efektu," prognozēja Sarmulis.

Galvenie kravu veidi, kas tiek pārkrauti Latvijas ostās, ir ogles un naftas produkti. Visās Baltijas ostās ir nepieciešamā infrastruktūra šādu kravu pārkraušanā, un ostas par tām ļoti konkurē. "Tāpēc cena par pakalpojumu ir ļoti būtisks faktors konkurences cīņā.

Pēdējos gados ir bijuši vairāki gadījumi, kad kravu īpašnieki dažādu apstākļu dēļ ir izvēlējušies mainīt esošo pārkraušanas vietu. Ņemot vērā tieši augsto konkurenci, palielinot izmaksas kravu īpašniekiem, neapšaubāmi samazināsies pārkraujamo kravu apjoms Latvijas ostās. Jāatzīmē, ka kaimiņvalstu ostas neplāno palielināt ostu maksas, tieši otrādi - meklē veidus, kā paaugstināt ostu konkurētspēju un samazināt izmaksas par infrastruktūras izmantošanu ostās," rezumēja Ventspils brīvostas pārvaldnieks.

Valdības koalīcijas partneri nav konceptuāli iebilduši pret RP ierosinājumu par ostas nodevu. RP rosina šos budžeta ienākumus no ostu nodevas novirzīt autoceļu uzturēšanai, "tādējādi atbrīvot budžeta naudu sociālajām vajadzībām - pedagogu, mediķu un iekšlietu sistēmas darbinieku algām un sociālajām garantijām", teikts partijas paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

RP pārstāvji norāda, ka koalīcijas partneri konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu un tas tiks iestrādāts valsts budžeta plānošanā. Uz nākamo koalīcijas sadarbības padomes sēdi RP arī iesniegs attiecīgu likumprojektu. Saeimas deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) norādīja, ka nodeva varētu būt aptuveni 20% no ostu ieņēmumiem, kas ir aptuveni 12 miljoni latu, ko piedāvā novirzīt ceļu infrastruktūrai.

LETA