Celtniecība attīrās no neprofesionāļiem

Ventspilī, spriežot pēc oficiālās informācijas, darba likumdošanas pārkāpumi celtniecībā netiek novēroti pārāk bieži. Strādāt godīgi būvniekus motivē piedalīšanās pašvaldības iepirkumu konkursos. Valsts darba inspekcijas Ventspils sektora vadītāja Dace Sormule apstiprina, ka šogad sūdzību par darba likumdošanas pārkāpumiem celtniecībā nav daudz. Apstiprinājumu guvuši signāli par nelegālu nodarbinātību un algu neizmaksāšanu Rīgas būvkompānijā Grals būve, kas strādā Ventspilī.

Lai cīnītos ar nelegālo nodarbinātību, ieviestas obligātas darbinieku apliecības, kurās jābūt ielīmētai fotogrāfijai, norādītam vārdam un uzvārdam, kā arī darba līguma numuram un uzņēmuma nosaukumam, kurā cilvēks strādā. Visiem būvobjektā nodarbinātajiem apliecībai jābūt klāt.

Daudz grūtāk pierādīt, ka uzņēmumi saviem darbiniekiem maksā algas aploksnēs. To atzīst arī Darba inspekcijas darbinieki. «Atbilstoši darba līgumiem diezgan bieži darbinieki saņem minimālo algu,» saka Sormule. Tai pat laikā Ventas Balss aptaujātie uzņēmēji apgalvo, ka, lai arī stipri samazinātas salīdzinājumā ar treknajiem gadiem, algas tik un tā ir virs minimālās – vidēji apmēram 300 latu. Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) prezidents Viktors Puriņš min vēl augstāku celtnieku vidējās algas rādītāju valstī – šī gada otrajā ceturksnī tā bijusi apmēram 430 latu. Šādas atšķirības atstāj vietu pieņēmumiem par to, ka celtniecībā, tai skaitā arī Ventspilī, vēl joprojām tiek maksātas algas aploksnēs.

Ventas Balss un portāls www.ventasbalss.lv arī laiku pa laikam saņem anonīmus ziņojumus par darbinieku tiesību pārkāpumiem celtniecībā. «Minimālo algu regulāri pārskaita uz bankas kontu, bet algas neoficiālās daļas, kas tiek maksāta aploksnēs, izmaksa kavējas vai arī tā netiek izmaksāta vispār. Un arī summas aploksnēs kļūst aizvien mazākas,» pastāstīja bijušais celtniecības organizācijas strādnieks, tagad bezdarbinieks.

«Ja mēs maksātu algas aploksnēs, jau sen būtu izslēgti no visiem konkursiem,» iebilst uzņēmēji.

Tomēr arī LBA pārmet Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Darba inspekcijai, ka viņi pietiekami akstīvi necīnās ar aplokšņu algām un nelegālo nodarbinātību celtniecības jomā. Puriņš uzskata, ka aplokšņu algas ir vairāk izplatītas apakšuzņēmēju būvkompānijās. Lai efektīvāk cīnītos ar aplokšņu algām un nodokļu nemaksāšanu, VID ierosina nozares asociācijām, tai skaitā arī LBA, noslēgt sadarbības līgumus. Kaut gan, pat ja šāds līgums ar būvnieku asociāciju būs noslēgts, tas nebūs saistošs visiem celtniekiem. LBA ietilpst 130 celtniecības uzņēmumu, starp tiem tikai viens no Ventspils – AS Venceb. Turpretī Latvijas celtniecības tirgū šobrīd aktīvi darbojas ap 4,5 tūktošiem uzņēmumu.  

Krīze pastiprinājusi konkurenci celtniecības tirgū. Puriņš apstiprina: divu gadu laikā aptuveni puse būvkompāniju pametušas tirgu – galvenokārt bankrotējušas. Norisinās atlase arī celtniecības uzņēmumos. Treknajos gados un celtniecības buma apstākļos celtnieku deficīts bija tik liels, ka darbā tika pieņemts jebkurš, kas spēja noturēt rokā āmuru, un saņēma labu algu. Ventspilī celtnieki nopelnīja vidēji 500–700 latus, bet Rīgā pat līdz 2000 latu. Uzņēmēji apgalvo, ka līdz 80% celtniecībā nodarbināto strādnieku vispār nav vai ir zema kvalifikācija.

Celtniecības apjomiem samazinoties, uzņēmēji atbrīvojas no nekvalificētiem darbiniekiem, paturot tikai pašus labākos. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Ventspils filiālē reģistrēti 140 bez darba esoši celtnieki. Tuvojoties ziemai un noslēdzoties sezonas darbiem, bez darba palikušo būvnieku paliks arvien vairāk.