Šogad jaunie skaidras naudas darījumu ierobežojumi ļaus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) vairāk kontrolēt gan juridisko personu, gan fizisko personu darījumus, biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Dace Pelēkā.
Mērķis grozījumiem, kas likumā "Par nodokļiem un nodevām" šovasar tika pieņemti Saeimā, ir paaugstināt nodokļu kontroles un administrēšanas efektivitāti, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Grozījumi, kas VID palīdzēs cīnīties ar ēnu ekonomiku, stājās spēkā šī gada 1. janvārī.
"Uzņēmumiem būs jādeklarē savā starpā skaidrā naudā veiktie darījumi, kas mēneša laikā viena darījuma laikā pārsniedz 1000 latu. Tas uzņēmumiem būs jādara līdz nākamā mēneša 15.datumam," teica Pelēkā. Tas nozīmē, ka uzņēmumu starpā skaidrā naudā deklarējamo darījumu summas robeža no iepriekš noteiktajiem 3000 latu būs trīs reizes mazāka.
Savukārt reizi gadā - par esošo gadu līdz nākamā gada 1. februārim - uzņēmumiem būs jādeklarē arī skaidrā naudā veiktie darījumi ar fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ja darījuma summa pārsniegs 2000 latu. Savukārt fiziskajām personām par saviem skaidrā naudā veiktajiem darījumiem nekādas deklarācijas VID jāsniedz nebūs. Līdz šim uzņēmumiem šādi skaidras naudas darījumi ar fiziskajām personām nebija jādeklarē.
Kā paskaidroja Pelēkā, neatkarīgi no tā, vai uzņēmums skaidras naudas darījumu veiks ar citu Latvijas vai ārzemju uzņēmumu vai fizisku personu, kas veic saimniecisko darbību vai arī to neveic, šogad skaidrā naudā nedrīkstēs veikt darījumus, kuru vērtība pārsniedz 5000 latu. Tādējādi atļautā skaidras naudas darījumu vērtība salīdzinājumā ar iepriekš noteikto 10 000 latu robežu tiek samazināta divas reizes.
Runājot par darījumiem ar fiziskajām personām, kas uzņēmumiem būs jādeklarē, Pelēkā norādīja, ka tas ļaus VID labāk kontrolēt situāciju un pārbaudīt, vai tiešām konkrētajai fiziskajai personai ir tik lieli ienākumi, lai tā varētu atļauties konkrētos pirkumus skaidrā naudā.
"Ja cilvēkam ir legāli ienākumi, ko viņš saņem no darba devēja savā bankas kontā, tad nav saprotams, kāpēc par pirkumiem, kas pārsniedz 2000 latu, būtu jānorēķinās skaidrā naudā, nevis ar kredītkarti," teica Pelēkā.
Ja VID fiksēs fiziskas personas ienākumu neatbilstību ar tēriņiem skaidrā naudā, būs iemels konkrētajai personai pajautāt, kas ir viņas ienākumu avoti.
Gadījumā, ja cilvēks norādīs, ka naudu saņēmis, piemēram, no ārzemēs strādājoša radinieka, kas Latvijā notiek visai bieži, tad VID datubāzēs varēs pārliecināties, vai radinieks šādus ienākumus ir deklarējis Latvijā, ja viņš ir Latvijas rezidents, vai konkrētajā valstī, ja viņš ir citas valsts rezidents.
Tāpat VID būs iemels pārbaudīt konkrētās fiziskās personas darba devēju, ja būs aizdomas, ka tās darbinieka tēriņu un ienākumu neatbilstība ir saistīta ar aplokšņu algu izmaksu.
Runājot par jautājumiem, ko VID par skaidras naudas darījumiem uzņēmēji uzdod visbiežāk, Pelēkā norādīja uz neskaidrībām algu, avansu, dividenžu, aizdevumu izmaksāšanā, kā arī uzņēmumu savstarpējos norēķinos.
Pelēkā uzsvēra, ka uzņēmumam nav jādeklarē algas, ko tas skaidrā naudā izmaksā saviem darbiniekiem neatkarīgi no to lieluma.
Arī avansā skaidrā naudā izsniegtā summa darbiniekiem, kuri uzņēmuma vārdā iegādāsies preces, uzņēmumam nav jādeklarē, jo to uzņēmums deklarēs kā savstarpējo darījumu ar konkrēto uzņēmumu vai fizisko personu, no kuras vajadzīgās preces vai pakalpojumi tiks pirkti par skaidru naudu tajā gadījumā, ja darījums pārsniegs likumā noteikto skaidras naudas deklarēšanas robežu.
Piemēram, šogad, ja uzņēmuma darbiniece, kas saņēmusi avansu, uzņēmuma vārdā no cita uzņēmuma par skaidru naudu pirks konsultāciju pakalpojumus 1500 latu vērtībā, šis darījums starp abiem uzņēmumiem būs jādeklarē. Turklāt šāda darījuma summa nedrīkstēs pārsniegt 5000 latu.
Pelēkā arī paskaidroja, ka skaidrā naudā izmaksātās dividendes pagājušogad uzņēmumiem bija jādeklarē gadījumā, ja tās tiek izmaksātas citam uzņēmumam vai fiziskajai personai - individuālajam komersantam.
Savukārt šogad arī fiziskajām personām skaidrā naudā izmaksājamās dividendes būs jādeklarē, ja tās pārsniegs 2000 latu un dividendēs skaidrā naudā izmaksājamā summa nedrīkstēs pārsniegt 5000 latu. Arī citam uzņēmuma dividendēs skaidrā naudā izmaksājamā summa šogad nedrīkstēs pārsniegt 5000 latu, bet tā būs jādeklarē tad, ja pārsniegs 1000 latu.
Tāpat uzņēmumiem ir jādeklarē likumā noteikto robežu pārsniedzošā skaidrā nauda, ko tas aizdod saviem darbiniekiem vai juridiskām personām vai arī aizņemas no tiem.
"Nereti uzņēmumi cenšas viena skaidrā naudā veicama darījuma summu sadalīt vairākos darījumos tā, lai to varētu maksāt ik mēnesi, nepārsniedzot likumā noteikto robežu un lai uz darījumu neattiektos skaidras naudas lietošanas ierobežojums,'' pastāstīja Pelēkā.
VID pārstāve norādīja, ka šādos gadījumos VID tomēr pārbaudēs skatās darījuma būtību un konkrēto līgumu - uzņēmējiem jāapzinās, ka skaidrā naudā nav atļauts veikt darījumus, kuros uzņēmums viena darījuma summu mākslīgi sadala vairākās operācijās. Ja darījums tomēr veikts, tiek piemērotas soda sankcijas.
Pēc Pelēkās teiktā, tāpat VID vērtē konkrēto līgumu nosacījumus, ja ar vienu darījumu partneri uzņēmums būs slēdzis vairākus līgumus, kuru kopsumma pārsniegs likumā atļauto skaidras naudas darījumu robežu.
"Lai arī par skaidras naudas nedeklarēšanu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (LAPK) paredz diezgan bargus sodus, piemēram, soda naudu 5% apmērā no nedeklarētās summas vai 15% apmērā no darījuma summas, ja tā pārsniedz likumā noteikto robežu, ir uzņēmumi, kas tomēr riskē, cerot, ka pārkāpumā netiks pieķerti," situāciju raksturoja Pelēkā.
LETA
Komentāri (0)