«Apzinoties, ka ne tikvien Ventspils iedzīvotāji, bet arī daudzu valsts institūciju pārstāvji nepārzina brīvostas pārvaldes funkcijas un bieži vienā groziņā liek pārvaldi, termināļus, kā arī rūpniecības uzņēmumus, ir būtiski stāstīt sabiedrībai par ostas darbu,» uzsver Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs.
Jau vairākus gadus Eiropas ostas sabiedrības informēšanu ierindo starp prioritātēm. Uzskats, ka nauda jātērē, tikai veidojot bukletus, piedaloties izstādēs ar mērķi piesaistīt investorus un kravas termināļiem, ir novecojis. Aizvien vairāk līdzekļu pārvaldes velta komunikācijai ar iedzīvotājiem.
Arī Ventspils brīvostas pārvalde ik gadu piedalās dažādu ventspilniekiem būtisku norišu, piemēram, Jūras svētku, organizēšanā un atbalstīšanā, dāvā atstarotājus Ventspils un novada skolām.Viens no pēdējiem veiksmīgajiem projektiem ir iknedēļas brīvostas ziņu lapa, kas dod iespēju lielai daļai ventspilnieku izprast brīvostas darbu.
Neizpratne un neziņa par brīvostu diemžēl atspoguļojas arī sabiedriskās domas pētījumos. Tajā pašā laikā tieši Ventspilī, kur ostas teritorija saplūst ar pilsētas teritoriju, ir īpaši būtiski, lai osta un pilsēta nedzīvotu viena no otras atrautu dzīvi. Ventspils brīvostas pārvaldei jādomā par to, lai cilvēki izprastu, kas notiek ostā, kurš par ko ir atbildīgs, kā arī par to, lai ostas tuvumu vairākos aspektos darītu cilvēkiem patīkamu, veidojot atbilstošu infrastruktūru un veicinot piekļuvi ostas teritorijām tur, kur tas iespējams, piemēram, Dienvidu molam.
Interesanti, ka vēl aizvien liela daļa Ventspils iedzīvotāju nezina, ka, piemēram, tiltu rekonstruējusi tieši Ventspils brīvostas pārvalde. Nereti brīvostas pārvaldes virzienā tiek raidīti pārmetumi, piemēram, par ķīmisko smārdu, kas rodas, pārkraujot naftas produktus, nezinot, ka pārvaldes rīcībā nav instrumentu, lai piespiestu termināļus uzstādīt tvaiku savākšanas iekārtas, kādas likums neprasa. Tas ir valsts iestāžu kompetencē.
Jāatzīmē, ka šobrīd valdībā notiek diskusija par ostu reformu. Ir mēģinājumi mainīt ostas pārvaldības modeli. Taču to, kādu iespaidu maiņa, kuru daži politiķi piedāvā, atstās uz vietējiem iedzīvotājiem, reformas virzītāji nenovērtē. Ostu pārvalžu modeļi pasaulē ir visdažādākie, un Latvijas lielās ostas pārvalda valsts un pašvaldības sadarbojoties.
Turklāt tādējādi materiālais ieguvums no ostu pakalpojumiem nenonāk privātās rokās, bet gan valsts un pašvaldības budžetā. Līdz ar to iedzīvotājiem jāizjūt ne tikai traucējošie faktori, ko rada ostas uzņēmumi, bet arī ieguvumi, kas izpaužas sakārtotā pilsētas infrastruktūrā.
Komentāri (0)