Starptautiskais sadarbības projekts ar, tulkojot no angļu valodas, skanīgo nosaukumu Dzintara krasta loģistika Ventspilī divas dienas kopā pulcēja Baltijas jūras ostu un transporta nozaru pārstāvjus no sešām valstīm. Eiropas Savienība piešķīrusi 3 milj. eiro transporta koridoru izpētei un attīstībai.
Baltijas jūras ostas pētīs transporta ceļus
0Projektā ar starptautisko nosaukumu Amber Coast Logistics(ACL) sadarbībai ar mērķi pētīt transporta koridorus Baltijas jūras austrumu un dienvidu reģionā apvienojušies 20 partneri no sešām valstīm, tostarp Ventspils brīvostas pārvalde, kura pagājušajā nedēļā pulcēja visus kopā uz pirmo darba semināru. No Latvijas projektā iesaistījusies arī Rīgas brīvostas pārvalde un Latvijas Loģistikas asociācija. Ventspils ostas sadarbība tiks stiprināta ne vien ar projekta vadošo ostu Hamburgu, bet arī ar citām Vācijas, Dānijas, kā arī Polijas un Baltkrievijas ostām un transporta uzņēmumiem.
Turpmākos divus gadus vadošie Baltijas jūras reģiona transporta un loģistikas centri, tai skaitā septiņas ostu pārvaldes, strādās kopā, lai uzlabotu starptautisko pārvadājumu pieejamību un kvalitāti reģionā.
Projekta ACL vadošais partneris ir Hamburgas osta, bet kopumā iesaistīti 20 partneri no Vācijas, Dānijas, Polijas, Baltkrievijas, Lietuvas un citām valstīm, apvienojot septiņas ostu pārvaldes, loģistikas centrus, transporta jomā iesaistītās valsts iestādes un pētniecības institūtus.
Ekonomiskās, kultūras un politiskās saites starp Baltijas jūras valstīm ir senas un nesaraujamas, uzskata projekta iniciatori – Hamburgas ostas pārstāvji. Savukārt Hamburga ir viena no reģiona ostām, kas ir ceļš uz starptautiskajiem pārvadājumiem.
Šodien globālajā tranzīta tirgū ir svarīgi noturēt un attīstīt jau izveidojušos tranzīta ceļus, vienlaicīgi arī izpētot tirgu un jaunas iespējas.
Tas dos impulsu reģionā jūras transporta un sauszemes ceļus izveidot tādus, kas piesaistītu aizvien jaunas kravas. Baltijas jūras foruma vadītājs Kurts Bodevigs, bijušais Vācijas transporta ministrs, atklājot projektu Hamburgā, atzina, ka «šis Eiropas reģions ir raksturojams ar vārdustabilitāte, un ar to šodienas apstākļos var lepoties. Tas jau šobrīd veido vienu trešo daļu no ES ekonomikas jaudas». Savukārt Europlatforms EEIG viceprezidents Kents Bencens uzsvēra loģistikas centru nozīmi, akcentējot arī Transeiropas tīklu (TEN), kādēļ šādu centru attīstība Baltijas jūras austrumu reģionā ir svarīga.
ACL mērķis ir vienot transporta sektora dalībniekus, lai veicinātu sadarbību, informācijas apmaiņu un saprašanos, tādēļ turpmākos divus gadus tiks veikti dažādi pētījumi, speciālistu apmaiņas programmas, rīkoti semināri un konferences.
Ostām jāsadarbojas
Sabastians Doderers, Hamburgas ostas mārketinga projektu vadītājs:
– Hamburgas osta ir vadošais partneris, projekta iniciators un koordinators. Hamburga ir trešā lielākā un nozīmīgākā Eiropas osta, kura iekļaujas daudzos Baltijas jūras reģiona transporta ceļos. No Hamburgas Baltijas jūras reģionā ir vairāk nekā 50 kuģu reisu ik nedēļu, tajā skaitā uz Ventspili. Tādēļ mums kā ostai ir ļoti liela interese sadarboties ar mūsu partneriem Baltijas jūras reģionā. Šī projekta sagatavošanu sākām jau 2010. gadā, pieteicāmies Eiropas Savienības finansējumam, kuru pērn arī ieguvām.
Projektā ir iesaistīti divdesmit partneri no kopumā sešām valstīm – gan ostas, gan asociācijas, gan ar loģistiku un transportu saistītās valsts institūcijas. Projekta mērķis ir kopīgiem spēkiem strādāt, lai uzlabotu kravu plūsmu Baltijas jūras austrumu reģionā. Visi partneri ir tieši vai netieši iesaistīti multimodālo kravu plūsmā. Esam iekļāvuši arī iekšzemes transporta tīkla pārstāvjus, jo ir skaidrs, ka kravu koridori vēl nav pietiekami izpētīti, saskaņoti un pagaidām nestrādā tik efektīvi kā mēs, iesaistītie partneri, varētu vēlēties. Šī ir iespēja apmainīties ar informāciju, radīt pētījumus, materiālus, kas pārvadātājiem un ostām atvieglos sarunas un galu galā uzlabos kravu plūsmu. Tajā skaitā tie būs dokumentāli pierādījumi politikas veidotājiem.
Tiesa, ostas savā starpā konkurē, taču galvenā konkurence pastāv, piemēram, starp Rīgu, Klaipēda un Ventspili, ar pārējām ostām tās sadarbojas. Domāju, ka sadarbība starp Baltijas jūras austrumu reģiona ostām ir nepieciešama. Ikviens no partneriem, pētot loģistikas ceļus, kuros sadarbojas gan ostas, gan iekšzemes transporta uzņēmumi, tajā skaitā dzelzceļš, kļūst konkurētspējīgāks. Jāatzīst, ka mūsu projektā ir vairāk partneru no Latvijas nekā, piemēram, no Lietuvas, jo arī līdz šim sadarbības ar Latvijas ostām Hamburgas ostai bijusi aktīva un svarīga.
ACL ir vērtīgs attīstības instruments
Igors Udodovs, Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs:
– Piedāvājums iesaistīties projektā no Hamburgas ostas puses tika nosūtīts LR Satiksmes ministrijai. Ventspils brīvostas pārvalde, redzot, kādi ir jautājumi, kurus, iesaistoties projektā Amber Coast Logistics, varam risināt, nolēma piedalīties. Turklāt atbalsta intensitāte jeb, citiem vārdiem sakot – līdzfinansējums – projektam ir 85%, kas ir ļoti būtisks atbalsts, par kuru varam veikt pētījumus, iesaistīties kopējā informācijas apmaiņā un piedāvājuma veidošanā ar citām Baltijas jūras austrumu reģiona ostām.
Svarīgi, ka arī projekta laikā ir iespēja tikties ar sadarbības partneriem un kopīgi īstenot citus projektus, tostarp piedāvājumus potenciālajiem pārvadātājiem.
Projekts aptver valstis ap Baltijas jūru, atskaitot Ziemeļvalstis – Zviedriju, Somiju, Igauniju. Tiek pētīti transporta koridori un loģistikas centru izveidošanas iespējas, tādēļ Ventspilij ir būtiski piedalīties, lai sekotu līdzi idejām un pētījumu saturam, kā rezultātā varēsim stiprināt arī Ventspils ostas pozīcijas reģionā. Protams, visi šie jautājumi tiks skatīti Eiropas Savienības ilgtermiņu plānošanas dokumentu kontekstā.
Jāatzīmē, ka Ventspils osta ir viena no ES pamatostām un projekts ir svarīgs arī tā iemelsa pēc, ka tas dod iespēju saglabātu šādu statusu arī nākotnē. Seminārs, kas norisinājās Ventspilī, faktiski ir sākuma punkts projektam un seko aiz galvenās atklāšanas konferences Hamburgā. Tajā apspriesti ne vien Latvijas partneru darāmie darbi projektā, bet arī dāņu partneru un baltkrievu aktivitātes. Kopumā projekts, domājams, novedīs pie noderīga rezultāta, jo 3 miljoni eiro sadarbības veicināšanai starp projektā iesaistītajiem partneriem un transporta koridoru pētniecībai ir nozīmīgs attīstību veicinošs mārketinga instruments.
Komentāri (0)