Ventspils Biznesa inkubatorā rodas aizvien vairāk darba vietu, un daudzas no tajā izauklētajām idejām pārtapušas precēs, kas pieejamas ne vien Ventspils, bet arī pat Krievijas, Eiropas un, protams, Baltijas valstu veikalu plauktos. Turklāt darba vietas tiek radītas ne vien tehnoloģiju un IT ģēnijiem, bet arī cilvēkiem, kas maizi pelna, izmantojot roku veiklību.
Ventspils Biznesa inkubators šonedēļ atzīmē savu sesto jubileju. Pa šiem gadiem saskaitāms jau prāvs cāļu pulks, no kuriem daudzi jau pametuši inkubatoru, kļūstot par patstāvīgiem uzņēmumiem. Izstādē Kurzemes rūpnieciskais dizains vairums produktu bija tieši Ventspils Biznesa inkubatorā radīti, kas apliecina – pa šiem gadiem izveidota sistēma, kurā, sadarbojoties Ventspils brīvostai, pašvaldībai, augstskolai un Ventspils Augsto tehnoloģiju parkam, tiek veicināta mazo uzņēmumu attīstība.
Tomēr nekas nenotiek vienā dienā, un, ja kādreiz varēja tikai stāstīt teoriju, apgalvojot, ka inkubatorā strādā aizrautīgi, jauni biznesmeņi un fanātiķi, sperot pirmos soļus biznesā, tad tagad jau rezultāti runā paši par sevi. Inkubatorā šobrīd atrodas 50 uzņēmumi un radītas 119 darba vietas, un aizvien vairāk zina, ka, ja ir biznesa ideja, Ventspilī ir vieta, kur iespējams saņemt atbalstu tās realizācijai.
Viens no uzņēmumiem, kas nodrošina turpat 20 darba vietas šuvējām ir Textile 4U. Tas šobrīd iekārtojies Ventspils Augsto tehnoloģiju parka ražošanas ēkā Kaiju ielā. Uzņēmuma vadītājs Edijs Brauners, kurš uz Ventspili no Rīgas atnācis ģimenei ar bērniem piemērotās vides un arī Biznesa inkubatora sniegto iespēju dēļ, atklāj, ka uzņēmums jau domā par paplašināšanos un jaunu darbinieku pieņemšanu.
Lai gan pamatā tiek ražota sieviešu apakšveļa pēc uzņēmuma Lauma Lingerie pasūtījuma, jau šobrīd Krievijā izveidoti tieši biznesa sakari un notiek eksports. Turklāt Brauners jau tuvāko mēnešu laikā iecerējis sākt arī sieviešu un bērnu apģērbu ražošanu, un šobrīd top dizaina kolekcija.
Savukārt cits jaunais uzņēmējs – Artis Treimanis –, pirmo pieredzi un iedvesu smeļoties sava tēva pārstāvētajā Ventspils uzņēmumā Diana Sveces, pavisam īsā laikā ar Biznesa inkubatora atbalstu panācis, ka vienkāršais, bet oriģinālais sveču pagatavošanas komplektiņš iekarojis pircēju atzinību.
Arī Baltijas lielākās tirdzniecības ķēdes to atzinušas par labu esam un atvēlējušas tam savu veikalu plauktus. Pagaidām gan sveču gatavošanas komplekts top Dobelē, bet jau tuvākajā laikā Ventspilī izauklētais produkts tiks arī ražots šeit.
Lai arī prioritāri atbalstāmā nozare Ventspils Biznesa inkubatorā ir informācijas tehnoloģijas, uz finansējumu biznesa uzsākšanai var pretendēt ikviena laba ideja, izņemot lauksaimniecību un pārtikas rūpniecību. Taču inkubatora veidotāji Ventspilī, tostarp augstskolas un tehnoloģiju parka pārstāvji, arī deputāti Jāns Vucāns un Dana Reizniece-Ozola, apzinās informācijas tehnoloģiju nozīmi.
Lai arī daži apgalvo, ka programmēšanas uzņēmumu Ventspils Biznesa inkubatorā ir pārāk daudz, tam ir pamats. IT speciālisti jau vairākus gadus nemainīgi ir pasaulē pieprasītāko amatu pašā virsotnē. Pat autoindustrijā šobrīd ražojot datorus uz riteņiem. Un neatkarīgi no nozares šajā tehnoloģiju laikmetā gandrīz ikviens ražošanas uzņēmums ir savā ziņā programmēšanas uzņēmums, jo tehnoloģiski attīstītās ražošanas līnijas efektīvi strādā, pateicoties to veiksmīgajai un smalkajai programmēšanai.
Arī Ventspils Biznesa inkubatorā darbojas vairāki veiksmīgi programmēšanas uzņēmumi, viens no tiem – Latvisoft, un Ventspils Augstskolas IT studenti, pateicoties tam, jau studiju laikā var sākt piepelnīties un pēc absolvēšanas nestāties vis darba meklētāju, bet jau darbinieku rindās.
Palīdz iesācējiem biznesā
Aivars Lembergs, Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs
– Biznesa inkubators ar Ventspils pašvaldības atbalstu tika radīts, lai izveidot vietu, kur uzņēmējam spert pirmos soļus biznesā. Svarīgs turklāt ir ne tikai inkubatora konsultatīvais un administratīvais atbalsts, bet arī finansiālais. Komersantam, arī tam, kuram ir pat ļoti ģeniāla biznesa ideja, tā var palikt uz papīra, ja nav starta kapitāla, un Biznesa inkubators ir vieta, kur saņemt atbalstu arī šim starta kapitālam. Tomēr ne no katras idejas iespējams izveidot biznesu, un, lai lieki nešķiestu līdzekļus, jāiegulda idejās ar potenciālu, tās izvērtējot. Arī pašvaldība iesaistās – inkubatora atbalsta piešķiršanas komisijā strādā pašvaldības un Brīvostas pārstāvis.
Būtībā biznesa inkubators ir instruments, kas palīdz veicināt reģiona ekonomisko un sociālo attīstību, radot jaunus uzņēmumus, kuri, atstājot inkubatoru, jau ir finansiāli un ekonomisko patstāvīgi, rada jaunas darba vietas, samazinot bezdarbnieku skaitu, veicinot sabiedrisko aktivitāti un, kas būtiski, – arī augstskolas vidē radīto ideju komercializāciju. Ne velti Ventspils Biznesa inkubators atrodas augstskolā.
Jāatzīst, sākotnēji, kad inkubatora ideja pie mums tika attīstīta,Ventspils šajā ziņā bija pionieri Latvijā. Tomēr, plānojot Eiropas Savienības finansējumu inkubatoru projektam, Ekonomikas ministrija ne Kalvīša valdības laikā, ne arī pirms trim gadiem nevēlējās vai negribēja saprast un ņemt vērā ieteikumu paredzēt atbalstu tiem uzņēmumiem, kuriem brīdī, kad produkts jau izstrādāts, jāsāk ražošana.
To nav iespējams veikt inkubatora biroja telpās, bet, ja tas notiek ārpus tām, atbalstu ražošanai piešķirt nevar. Sākot attīstīt inkubatorus, šādas problēmas vēl nebija, tomēr šobrīd, kad daudzas idejas jau nonākušas līdz reālai ražošanai, arī Ventspils Biznesa inkubatorā jautājums kļuvis aktuāls. Pagaidām cenšamies rasts dažādus risinājumus, viens no tiem – tiek izmantota nodibinājumaVentspils Augsto tehnoloģiju parks ar Brīvostas atbalstu uzceltā ražošanas–biroja ēka, tomēr tā pašlaik jau ir pilnībā noslogota.
Tādēļ šobrīd aktīvi cenšamies pārliecināt valdību, ka nākamajā Eiropas Savienības budžeta plānošanas periodā šāds atbalsts Biznesa inkubatora komersantiem būtu jāparedz.
Komentāri (0)