Uzņēmēji solās atbalstīt izglītību

Kā atklājas, Ventspils brīvostas pārvaldes aicinājums uz sarunu nācis tieši laikā un ir aktuāls ne vien uzņēmējiem, bet arī Ventspils Profesionālajai vidusskolai. Skolas mērķis, sākot vērienīgās reformas, ir pielāgoties reģiona tirgus prasībām un sagatavot labus darbiniekus Kurzemes uzņēmējiem.

Ieguvēji būtu visi – absolventiem būtu lielākas izredzes iegūt darbu savā profesijā, savukārt uzņēmējiem sadarbība mazinātu šobrīd pastāvošo risku, proti, reģionā trūkst profesionālu metinātāju, kas vājina uzņēmēju konkurētspēju. Labās prakses piemērs turklāt ļautu piesaistīt aizvien jaunus investorus Ventspils brīvostas teritorijā, kas radītu tik nepieciešamās jaunās darba vietas.

Gan uzņēmēji, gan Ventspils Profesionālās vidusskolas direktore Kristīne Vāgnere pēc sarunas izteica gatavību aktīvi strādāt un kopīgiem spēkiem visupirms īstenot Ventspils metālapstrādes un mašīnbūves uzņēmumiem nepieciešamo apmācību programmu. Jau februāra sākumā sanāks darba grupa, lai vienotos par darāmajiem darbiem un rastu finanšu risinājumu.

Diskusijā vairākkārt izskanēja nepieciešamība domāt par ražošanas kultūru. Līdz šim daudziem uzņēmumiem, kas sākuši darbu Latvijā, diemžēl nākas cīnīties ar padomju domāšanas sekām. Tomēr uzņēmēji atzīst, ka situācija soli pa solim kļūst aizvien labāka. Pavīdēja arī ideja attīstīt citviet Eiropā jau piekoptu praksi – veidot vietējo nozares speciālistu asociāciju, kas atbilstoši pieprasījumam ātri reaģētu un nodrošinātu ražotni ar darbiniekiem.

Mašīnbūves uzņēmums Bucher SchoerlingBaltic, kas pērn Ventspilī atvēra jaunu – lielāku – komunālo mašīnu ražotni, neslēpj, ka saskāries ar problēmu atrast vajadzīgo skaitu metinātāju. Lai nākotnē izvairītos no līdzīgām situācijām, kas negatīvi ietekmē ražošanu, uzņēmuma komanda sagatavojusi detalizētu sadarbības piedāvājumu, atklājot, ka ir patiesi ieinteresēta atbalstīt profesionālās izglītības pilnveidi Ventspilī.

Arī pārējie mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmi, kas piedalījās sarunās, tostarp SIAMalmar Sheet Metal, pauda gatavību iesaistīties, savukārt Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētājam Ivaram Eglājam jau ir redzējums, kur piesaistīt sākotnēji nepieciešamo finansējumu.

Jāatzīmē, ka Ventspils brīvostas pārvalde veiksmīgi īsteno ostu attīstības programmā noteikto mērķi – rūpniecības attīstību. Kopš 2002. gada Ventspilī piesaistīti 18 jauni ražojošie uzņēmumi, un nu jau ražošanā strādājošo skaits divkāršojies. Savukārt rūpnieciskās produkcijas izlaide ir desmitkāršojusies, bet eksports apstrādes rūpniecībā – divdesmitkāršojies.

Ja 2002. gadā Ventspilī eksportam tika saražota produkcija par 2,2 milj. latu, tad 2010. gadā – par 44,8 milj. latu. Taču kvalitatīvas profesionālās izglītības iestādes atrašanās tiešā ražotņu tuvumā ir ļoti būtiska reģiona ekonomiskajai attīstībai un turpmākiem panākumiem investoru piesaistē, kā arī esošo ražotņu attīstībā, uzskata Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs.

Laužam stereotipus par arodizglītību

Kristīne Vāgnere, Ventspils Profesionālās vidusskolas – Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centra direktore

– Jāatzīst, šobrīd pastāv pietiekami lieli stereotipi par mūsu skolu, bet ar darbu, labiem skolotājiem un labām mācību programmām cenšamies tos lauzt. Mēs gribam sagatavot tādus speciālistus, kādi ir nepieciešami mūsu uzņēmējiem. Lai arī izglītojamo skaits ir svarīgs statistikai, no kuras var būt atkarīgs valsts finansējums skolai, man jāatzīst, ka nācās no skolas atskaitīt 37 audzēkņu, jo esmu pārliecināta, ka nav skolā vajadzīgi audzēkņi, kas dzer, nenāk uz stundām un negrib mācīties. Vēlos, lai uzņēmējam, pieņemot darbā mūsu audzēkņus, nebūtu jādomā, vai viņš šodien atnāks uz dabu vai neatnāks, piedzersies vai nepiedzersies. Esam iecerējuši metālapstrādes programmā nākotnē piesaistīt daudz vairāk audzēkņu. Šobrīd to skaits pa gadiem ļoti svārstās. Savukārt pretēja tendence – pieaugums – ir mašīnbūves specialitātē. Nesen veicām pētījumu, kurā aptaujājām Kurzemes uzņēmējus par to, ko tie jau šobrīd dara un ko būtu gatavi darīt, lai veicinātu profesionālās izglītības attīstību. Pētījums rāda, ka lielākoties šobrīd uzņēmēji iesaistās, nodrošinot prakses vietas. Tomēr salīdzinoši neliels procents uzņēmēju iesaistījušies arī mācību programmu izveidē profesionālo skolu audzēkņiem. Tikai 2% Kurzemē ir snieguši finanšu resursus mācību līdzekļu iegādei. Vislielākais pieprasījums šobrīd un turpmāko piecu gadu laikā gaidāms pēc elektriķiem, mehāniķiem, automehāniķiem, kā arī metinātājiem. Skolas prioritāte ir sadarbībā ar nozares uzņēmumiem operatīvi sekot līdzi tirgus tendencēm un pilnveidot programmu piedāvājumu. Redzam sevi pa vidu starp darbinieku un uzņēmēju, īstenojot pasūtījumus darbinieku sagatavošanai un piesaistot arī nozares uzņēmumu finansējumu. Būtiski ir šodienas vajadzībām aprīkot metālapstrādes un mašīnbūves darbnīcas. Tam vien nepieciešams turpat pusmiljons latu. 

Latvijā trūkst metinātāju

Niklauss Hūzers, SIA Bucher Schoerling Baltic valdes priekšsēdētājs

– Šobrīd mūsu uzņēmumā strādā 46 metinātāji – tai skaitā četras sievietes –, kas ne bez grūtībām ir atrasti un apmācīti darbam. Taču mēs domājam ilgtermiņā, tāpēc sadarbība ar citiem nozares uzņēmumiem Ventspilī un skolu ir svarīga. Nav pareizi, ka Latvijā 70% pēc vidusskolas dodas uz augstskolām un studē vienu un to pašu; Šveicē un Vācijā tie ir tikai 15%, pārējie izvēlas profesiju. Mūsu uzņēmums ir gatavs ļoti aktīvi iesaistīties profesionālās izglītības pilnveidē Ventspilī gan finansiāli, gan ar savu pieredzi un reālām prakses vietām. Nepieciešams veidot ciešu sadarbības tīklu arī ar citiem nozares uzņēmumiem. Jāatzīst, lielākoties jaunpieņemtie metinātāji nespēj izpildīt kvalifikācijas prasības un to apmācībai darbam ražotnē nepieciešami pat trīs mēneši. Kad mūsu uzņēmums paplašināja ražotni, saskārāmies ar problēmu – nevarējām nokomplektēt nepieciešamo metinātāju skaitu. Meklējām iespēju piesaistīt darbaspēku arī no Baltkrievijas, taču tas bija pārlieku sarežģīti. Šobrīd gan to esam visai netipiskā veidā atrisinājuši – pieņēmām darbā un apmācījām sievietes, kā arī piedāvājām darbiniekiem, kas uz Ventspili atnāca no citām Latvijas vietām, trīs mēnešus apmaksāt dzīvesvietas izdevumus, kamēr viņi iekārtojas uz dzīvi Ventspilī.

Esam par sadarbību

Māris Petrovskis, SIA Malmar Sheet Metal ražošanas vadītājs

– Piedāvāto sadarbības modeli pilnīgi noteikti varu atbalstīt un teikt atzinīgus vārdus. Mēs ļoti labprāt iesaistītos, gan finansiāli, gan – nodrošinot ar prakses vietām un materiāli tehnisko bāzi. Uzņēmumā jau esam apsprieduši šādas sadarbības nepieciešamību, tādēļ ideju esam gatavi virzīt tālāk. Kopumā jāatzīst, ka situācija gadu no gada kļūst labāka. Ja sākotnēji uzņēmumā atrast un noturēt darbiniekus bija grūti, tad šodien jau ir labāk. Arī mūsu uzņēmums šogad iecerējis paplašināšanos, tādēļ speciālistu apmācība un sadarbība ar Profesionālo vidusskolu, kā arī ar nozares kolēģiem mums ir ļoti būtiska.

Iemāciet pamatus, pārējo pieslīpēsim 

Indulis Bērziņš, SIA Bucher Schoerling Baltic ražošanas vadītājs

– Mums ir ļoti liels darba apjoms, taču situācija dažkārt ļoti strauji var mainīties – vienubrīd vairāk darbinieku, citā brīdī mazāk. Ja uzņēmumi un profesionālās izglītības iestāde sadarbojoties var izveidot darbinieku datu bāzi par darbiniekiem – kāda ir katra attieksme pret darbu, cik viņš ir ātrs, kādas ir viņa prasmes –, šie darbinieki tā vietā, lai stāvētu bez darba, jau nākamajā dienā varētu strādāt uzņēmumā, kurā darba apjoms nav mazinājies, piemēram, no mums pie Malmar. Viņam nebūtu dīkstāves dienu. Arī skolām apmācības process nav īss un vienkāršs. Ja uzņēmums saka, ka viņiem rīt vajadzīgi trīs metinātāji, skola var izstiepties vai sarauties, bet tik īsā laikā tos nevar sagatavot. Turpretī, ja veidojam sadarbību, varam izstrādāt programmu ar tām tehnoloģijām, kas mums vajadzīgas. Jānodrošina, lai, piemēram, metinātājs iegūtu labas bāzes zināšanas, un tad jau to specifisko pieslīpēšanu uzņēmumā var veikt daudz ātrāk un nav nepieciešams trīs mēnešu darbinieka apmācību laiks, kas, bez šaubām, ļoti palēnina ražošanu un līdz ar to uzņēmuma konkurētspēju. Sadarbība varētu būt ļoti nozīmīga gan uzņēmumiem, gan skolai. Veidojot tādu kā asociāciju, kuras biedriem būtu iespējas iegūt darbu, līdztekus jādomā arī par to, lai juridiski atrunātu nianses, kas šiem speciālistiem dotu ne vien iespēju, bet uzliktu arī pienākumus. Jādomā, kā skolai un uzņēmējam neradīt zaudējumus, – lai nebūtu tā, ka pēc mācībām, kurās ieguldīti skolas un uzņēmuma līdzekļi, jaunietis uzreiz nopērk biļeti un aizbrauc uz Angliju.