Ventspils ostā šoziem ļoti saspringts un darbīgs laiks ir tiem, kas atbildīgi par kuģošanai droša dziļuma nodrošināšanu jūras kanālā un piestātnēs. Brīvostas zemessūcējam Dzelme talkā ieradies kuģis no Polijas. Kopīgiem spēkiem, neskatoties uz vētrainajiem laika apstākļiem, tiek darīts viss iespējamais, lai tiktu nodrošinātas nepieciešamās kuģu iegrimes.
Ventspils brīvostas pārvades Kuģošanas atbalsta dienesta vadītājs Normunds Kornijanovs skaidro, ka gar Ventspils piekrasti virzās spēcīga smilšu plūsma, Ventspils ostas kanāls ir dziļš un šī plūsma nepārtraukti nogulsnējas tajā. «Dabā visam ir tendence ieņemt savu dabisko stāvokli, tajā skaitā – krasta dziļumam pie Ventspils ostas. Smiltis to dara seklāku. Lai to novērstu, pirms ostas kanāla esam izveidojuši inženiertehnisku būvi – smilšu kabatu. Smiltis vispirms sabirst tajā, un visu gadu strādā zemessūcējs Dzelme, izsūcot tās.»
Tomēr lielu vētru laikā smilšu sanesumi ir lielāki, nekā Dzelme var pievarēt pietiekami ātri. Tādās reizēs ostā tiek izmantoti papildspēki. Šāda situācija ir arī šoziem. Salīdzinoši spēcīgas vērtas ir bieži, tādēļ Ventspilī no Polijas ieradies zemessūcējs Inz. Stanislaw Legowski.
Kornijanovs stāsta, ka nepieciešamība pēc papildus spēkiem kanāla dziļumu uzturēšanā var rasties ik gadu. Tādās reizēs ir būtiski, lai palīgi ierastos pēc iespējas ātri. Ventspils brīvostas pārvalde ik gadu rīko iepirkumu jūras kanāla ārkārtas padziļināšanas darbu veikšanai. Uzvar tas, kas pēc iespējas īsākā laikā un par viszemāko maksu ir gatavs ierasties Ventspilī un veikt smilšu sūkšanas darbus. Šogad pakalpojumus sniedz poļu uzņēmums.
Kuģis Ventspilī ieradās jau 15. decembrī. «Pateicoties tam, varam darboties ražīgāk, jo strādā, gan Dzelme, gan šis – jaudīgākais – kuģis,» stāsta Kornijanovs. Tādējādi ostā tiek uzturētas vajadzīgās iegrimes un arī lielie kuģi var ienākt un piestātnēs rēķināties ar maksimālajiem dziļumiem. Kādā brīdī tie var mainīties, tomēr ostā cenšas uzturēt maksimālos dziļumus, lai kuģi varētu izmantot maksimālo kravnesību.
«Diemžēl laika apstākļi šoziem bieži, tajā skaitā pēdējās nedēļās, ir tādi, ka zemessūcēji nevar nepārtraukti strādāt,» atklāj Kuģošanas atbalsta dienesta vadītājs. Kad vējš ir lielāks par 12 metriem un vilnis augstāks par 1,5 metriem, zemessūcēji kuģa tehnisko īpašību dēļ nevar sūkt smiltis. Savukārt vētru laikā, kamēr kuģi nestrādā, smiltis nepārtraukti tiek ieskalotas ostas kanālā. Līdzko laika apstākļi ir piemēroti – kuģi atsāk tīrīšanu.
«Tā ir cīņa ar laika apstākļiem. Ir bijušas lielas un spēcīgas vētras, kā 2005. gadā, kad uzreiz daudz smilšu sameta iekšā. Šobrīd smiltis tiek nestas pakāpeniski, turklāt sinoptiķi sola aizvien jaunas vētras, tādēļ arī pieturam šos papildspēkus Ventspilī,» situāciju skaidro speciālists.
Jāatzīmē, ka iepriekšējo reizi papildspēki bija nepieciešami pēc 2005. gada lielās vētras un nedaudz arī 2008. gadā. Kornijanovs smej, ka tad, kad iepirkumā uzvarējušā uzņēmuma pārstāvji zvana un apjautājas, kāda situācija ir Ventspils ostā, pārsvarā viņiem nākas atbildēt: «Nevaru iepriecināt – mums viss kārtībā.Dzelme tiek galā.» Arī šogad Dzelmes komanda strādāja ļoti čakli. Tās kompetence ar katru gadu aug – kanāls un smilšu kabata bija ļoti tīri. Tomēr vēji darīja savu un bija nepieciešama palīdzība.
Komentāri (0)