Vizītkarte: Jūras lietu turpinātājs

Skolas laikā Andreja un viņa draugu galvenā aizraušanās bija kuģu fotografēšana ostā, jo īpaši ārzemju, un kuģu skursteņu nozīmēšana īpašā kladītē. Šī nodarbe Andreju vilināja arī tādēļ, ka fotografēt kuģus ostā bija aizliegts. Tādēļ šī aizraušanās bija vēl jo saistošāka, un pēc skolas beigšanas tā pārauga nopietnā lēmumā stāties Jūras akadēmijā.

Ar kuģu vadītāja inženiera un kapteiņa vecākā palīga diplomu Andrejs nepilnus divus gadus gāja jūrā. Paralēli viņš pabeidza Tehniskās universitātes Ražošanas kvalitātes institūta maģistrantūru. Savukārt, kad radās iespēja strādāt krastā, Andrejs to izmantoja, jo grūti ir pavadīt ilgus mēnešus bez ģimenes. Kopš 2000. gada viņš strādā Ventspils brīvostas pārvaldē – sāka kā kuģu tauvotājs, bija Kuģu satiksmes dienesta operators, bet vecākais operators un tagad jau piecus gadus strādā par loci.

Par savu skolotāju Andrejs uzskata vienu no Brīvostas pārvaldes vecākajiem ločiem Ivaru Osi. No viņa Tīrmanis juniors mācās saglabāt nosvērtību uz kapteiņtiltiņa, adekvāti izvērtēt situāciju un pieņemt pareizos lēmumus. «Šim darbam ir psiholoģisks sasprindzinājums – jebkurā situācijā tavā galvā ir jābūt diviem trim risinājumiem neparedzētam gadījumam,» saka jaunais locis. Andrejam patīk savs darbs, viņš to uzskata par interesantu, jo «nemēdz būt divu vienādu kuģu». Nācies piedzīvot arī ekstrēmas situācijas. Sliktos laika apstākļos locis atsevišķos gadījumos kāpj uz ienākošā kuģa klāja jau pie jūras vārtiem. Gadās, ka kapteinis neievēro ieteikumus, kurus locis pirms tam devis no attāluma, un, uzkāpis uz klāja, locis spiests operatīvi novērst radušos riskus. Par laimi, līdz avārijas situācijām lieta nav nonākusi.

Toties, esot locim vēl ne tik ilgu laiku, Andrejs jau ir saņēmis no kuģu kapteiņiem pateicību par kompetenti paveiktu darbu. Tāda veida uzslava Andrejam Tīrmanim ir vislabākais viņa darba atzinums. Visgarākais kuģis, kas viņa praksē ievests ostā, bija 186-metrīgais prāmis Watling Street.

Kuriozs atgadījums no Andreja Tīrmaņa loča prakses:

«Kad tikko sāku strādāt par loci, reiz uz loču kutera gaidījām kuģi. Kad kuģis pienāca un kuteris pietuvojās tā bortam, lai mani izsēdinātu, noskaidrojās, ka aizcirtušās stūres mājas durvis, tādēļ es nevaru iziet. Vienīgā iespēja nokļūt uz kuģa klāja bija izlīst pa stūres mājas iluminatoru. Es nezinu, ko nodomāja uz kuģa, redzot, ka locis kā akrobāts lien laukā no stūres mājas, taču pilnīgi iespējams, ka no malas tas izskatījās gana smieklīgi. Toties uz kuģa klāja nokļuvu bez nokavēšanās.»