No ledus brīva osta

Ventspils ostas vēsture liecina, ka vairāk nekā pirms simts gadiem – 19. gadsimta beigās –, kad cariskās Krievijas valdība nolēma būvēt Ventspilī ostu savu graudu, Sibīrijas sviesta un citu preču eksportam, viens no galvenajiem argumentiem, izvēloties būvniecības vietu, bija fakts, ka osta ir neaizsalstoša. Ziemas mēnešos, kad ledus ieskāva Rīgas, Tallinas un Sanktpēterburgas ostu, no Ventspils Krievijas preces turpināja sūtīt eksportam.

Šo pašu Ventspils ostas priekšrocību izmanto arī mūsdienu pārkraušanas termināļi. Bargajās ziemās, kad lielākā daļa Baltijas jūras ostu tiek ieskautas ledū, Ventspils izmanto papildu piedāvājumu no kravu pārvadātājiem. Divas iepriekšējās ziemas bija tieši tādas. Somu un Rīgas līcis aizsala, tādēļ daudzi kuģi no turienes iegriezās Ventspilī.

«Kuģu skaits, kas ienāca ostā pēc minerālmēslojumiem februārī un martā, bija par 40–50% lielāks, salīdzinot ar ierastajiem ziemas mēnešiem,» saka AS Kālija parks finanšu direktors Dainis Treimanis. Pagājušajā ziemā, pateicoties tam, ka Somu līcī vairākus mēnešus nevarēja kuģot, bet ledlauži nespēja izlauzt ceļu kuģiem biezajā ledū, Ventspils ieguva papildus aptuveni 100 000 tonnu ogļu, kas tika pārsūtītas no Krievijas ostas Ustjlugas, stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka palīgs Guntis Tīrmanis.

"Baltijas jūras locijā" teikts, ka Ventspils ir no ledus brīva osta. Pirmais ledus Somu līcī parādās aptuveni novembra pēdējā dekādē. Janvāra vidū ledus vērojams Gotlandes salas un Tallinas ostas rajonā. Ledus veidošanās Rīgas jūras līcī parasti sākas no Pērnavas līča puses decembra vidū un izplatās gar līča ziemeļaustrumu krastu, no kurienes pakāpeniski pārvietojas uz rietumiem un dienvidrietumiem.

«Dreifējošā ledus veidošanās parasti sākas atklātā jūrā, kā arī līču atklātajās daļās. Tas sastāv no sista ledus un ledus laukiem, kas pārvietojas vēja virzienā. Dreifējošā ledus maksimums ir februāra beigās un marta sākumā. Bargās un mērenās ziemās dreifējošs ledus pilnībā pārklāj Rīgas jūras līci un Irbes jūras šaurumu. Ventspils un Liepājas ostas ir neaizsalstošas ostas. Tikai pašās bargākajās ziemās šo ostu akvatorijas pārklājas ar ledu. Taču šis jaunais ledus ir plāns un viegli kuģiem salaužams, un pie labvēlīga virziena vējiem tiek ātri iznests no ostas atklātā jūrā,» teikts Baltijas jūras locijā.

Ledus situācija Baltijas jūrā ir labi pārskatāma speciālās ledus kartēs. Ventspils brīvostas pārvaldes dienesti izmanto Somijas meteoroloģijas institūta ledus kartes. 2011. gada 25. februāra ledus kartē labi redzams, ka Ventspils rajonā jūrā ir tikai dreifējošais ledus (iezīmēts ar horizontālām līnijām).

Rīgas un Somu līcis kartē iezīmēti ar rūtiņām un pāra trijstūriem – tā tiek apzīmēts nepārtraukts, ļoti smags ledus ar sablīvētiem ledus blāķiem. Kartē tāpat atzīmēti Baltijas jūras ostās strādājošie ledlauži.

Sanktpēterburgas ostu rajonā strādāja vismaz deviņi ledlauži, kuri tik un tā nespēja tikt galā ar ledu. Daudzi tankkuģi, sauskravas kuģi un prāmji iestrēga ledū uz vairākām dienā.

Tas radīja papildu problēmas kravu īpašniekiem, kas nevarēja savlaicīgi nogādāt preces pircējiem. Šo iemeslu dēļ pagājušā ziemā starp Ventspili un Sanktpēterburgu neregulāri kursēja prāmji, kuri tapāt bija iestrēguši ledū. Jāatzīmē, ka ledlaužu izmantošana sadārdzina ostas pakalpojumus. Jāmaksā ir kravu īpašniekiem, tāpēc viņiem izdevīgāk ziemas mēnešos izmantot ostas, kas ir brīvas no ledus.

Ventas straume neļauj aizsalt

Arvīds Buks, Ventspils ostas kapteinis:

– Man ir palaimējies strādāt ostā, kas ir brīva no ledus. Šo lielisko iespēju mūsu ostai nodrošina Venta ar tās pietiekami spēcīgo straumi. Īpaši aukstā ziemā, kad Ventspils krastos veidojas plāns jaunais ledus, ostā ienākošie kuģi to viegli salauž, bet Ventas straume aiznes jūrā. Ja ostā nav lielas kuģu kustības, pietiek ar velkoņu palīdzību, kuri, izbraucot cauri ostas akvatorijai, salauž ledu gabalos, bet tālāk jau Venta izdara savu darbu.

Kad ilgstoši pūš spēcīgs ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, kuram Ventas straume nevar pretoties, priekšostā no jūras sadzen vižņus. Taču tie nerada kuģu kustībai ilgstošas un cik necik nopietnas problēmas. Mainoties vēja virzienam, ledus gabali ar Ventas straumi nonāk atpakaļ jūrā. No ledus brīvā ostā visu cauru gadu var ienākt kā ledus, tā arī neledus klases kuģi. Tas ir izdevīgi fraktētājiem, jo neprasa no viņiem papildu izdevumus.

Kuģu īpašnieki zina, ka uz Ventspili var droši sūtīt jebkuru kuģi visu cauru gadu – osta strādā vienādā režīmā kā vasarā, tā ziemā. To nevar teikt par Rīgas ostu, kur bargā ziemā jāstrādā ledlauzim. Pagājušajā ziemā Rīgas līcī ledū iestrēgušie kuģi gaidīja ledlauzi līdz pat nedēļai. Pastāv leģenda, ka vairāk nekā pirms simts gadiem bijis gadījums, kad ziemā no Ventspils ar zirgiem kamanās braukuši pa ledu uz Gotlandes salu. Nezinu, cik ticama ir šī leģenda. Jebkurā gadījumā ostas pastāvēšanas vēsturē šeit nav bijis ledlaužu.

Pavasarī ledus iešanas laikā ostas kapteinis izdod rīkojumu par kuģu izvietošanu ostā, jo lieli ledus blāķi, kas spēcīgi blīvējas cits citam virsū, var sabojāt vai pat noraut slikti nostiprinātus kuģus. Pēc ostas kapteiņa rīkojuma kuģiem jābūt nostiprinātiem ar papildu tauvām un jāstāv ar iedarbinātiem dzinējiem, lai vajadzības gadījumā varētu iziet jūrā. Pēdējo sešu gadu laikā gan nav bijusi vajadzība izdot šādu rīkojumu, jo ledus vai nu nav bijis, vai arī tas nav radījis nekādus draudus. Bargā ziemā ledus gabalu sablīvējumi rodas jūras krastā pilsētas pludmales zonā. Tiem sasalstot savā starpā, veidojas īsti ledus blāķi. Atsevišķi drosminieki pastaigājas pa šiem ledus blāķiem, taču tas ir ļoti bīstami, jo pastāv risks iekrist ūdenī - vietās, kur ledus kluči nav kārtīgi sasaluši.

Atklātā jūrā bargā ziemā veidojas ledus lauki, kas ir bīstami tikai nelieliem kuģiem. Savukārt lielajiem kuģiem tāds ledus neko nenozīmē – tas tikai ar troksni tiek sasists pie borta. Atceros, kad strādāju zvejnieku kolhozā Sarkanā bāka, mūsu zvejas kuģis Augusts Bērziņš atgriezās no Āfrikas uz mājām. Kad gājām cauri Zunda šaurumam starp Dāniju un Zviedriju, kļuva dzirdama ledus brakšķēšanai raksturīgā skaņa, kad tas sitas gar kuģa bortu. Es sēdēju siltā kapteiņa kajītē un klausījos toreiz populārās grupas Bakara mūziku. Kopš tā laika vienmēr, kad izdzirdu šīs mūzikas skaņas, man nāk atmiņā ledus trīšanās troksnis gar mūsu Augusta Bērziņa korpusu.

Ledus perioda vidējais ilgums (dienas) ostās

Ventspils – 46

Gdaņska – 48

Liepāja – 73

Rīga – 93

Tallina – 104

Helsinki – 136

Kotka – 148

Sanktpēterburga – 158

Ustjluga – 158

Avots: Baltijas jūras locija

Apskati Baltijas jūras ledus karti!