Par ekoloģiju atbild paši piesārņotāji

Šī atļauja ir speciāli konkrētam uzņēmumam sagatavots vides likums, uzsver Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa. Tiklīdz uzņēmējs vai uzņēmums saņem piesārņojošās darbības atļauju, tie uzņemas pilnu atbildību par vides aizsardzības normatīvo aktu ievērošanu un apkārtējās vides labas kvalitātes saglabāšanu.

Eiropā šis paškontroles princips darbojas jau vairāku desmitu gadu garumā: tas ir pats par sevi saprotams, ka vides kvalitātes saglabāšana atbilst katra cilvēka interesēm, tāpēc katrs – vai tas būtu atsevišķs iedzīvotājs, vai uzņēmums – savu iespēju un kompetences robežās cenšas saglabāt apkārtējo vidi tīru, uzsver Pļaviņa. Šis individuālais likums ir jāievēro, pie tam arī pašam sevi jākontrolē. Par katra konkrētā uzņēmuma piesārņojošo darbību atbild tās vadītājs.

Atsevišķi un īpaši normatīvie akti attiecas uz tiem uzņēmumiem, kas darbojas ar lieliem bīstamo vielu apjomiem. Šie uzņēmumi pieskaitāmi pie paaugstināta riska objektiem. Ventspilī ir pavisam astoņi tādi uzņēmumi. Tiem pašiem jāizvērtē risks apkārtējai videi un cilvēkiem, kuru viņi rada savas darbības rezultātā, un pašiem jāizveido risku vadības sistēma.

Tā ir ļoti apjomīga sistēma, kas paredz tehnoloģiju sakārtošanu, bīstamo vielu iespējamās noplūdes kontroli, brīdināšanu un informēšanu par avārijas situācijām, darbinieku apmācīšanu, regulāras mācības, atstrādājot rīcību avāriju laikā. Reizi piecos gados potenciāli bīstamajiem uzņēmumiem ir jāinformē iedzīvotāji par to, kā pareizi rīkoties ekoloģijas avārijas gadījumā.

Paaugstināta riska uzņēmumu darbības pārraudzībā valsts iestādes darbojas kopīgi – Vides pārraudzības valsts birojs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts darba inspekcija un Valsts vides dienests. Avāriju gadījumos galvenā loma tiek atvēlēta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Līdz šim Ventspils pašvaldībai nav tiesisku instrumentu ietekmēt uzņēmumu piesārņojošo darbību, toskait – paaugstināta riska objektu darbību. Šobrīd pilsētas dome gatavo Ventspils pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumus 2006.–2018. gadam. Grozījumi attiecas tai skaitā arī uz vides aizsardzības jomu. Pēc grozījumu pieņemšanas pilsētas pašvaldībai būs tiesības ietekmēt uzņēmumu piesārņojošo darbību, tiem pārkāpjot pieļaujamās normas un citas vides aizsardzības likumdošanas prasības.

Paaugstināta riska objekti Ventspilī

• SIA Ventspils nafta termināls

• AS Ventbunkers

• AS Ventamonjaks

• SIA Ventamonjaks serviss

• SIA Ventall Termināls

• SIA VARS

• SIA Latvijas propāna gāze

• AS Baltic Coal Terminal

Esam ekoloģiski jūtīgā vietā

Larss Panclafs, Ventspils nafta termināls ģenerāldirektors un valdes loceklis

- Mūsu uzņēmuma augsto vides standartu nepieciešamību nosaka mūsu atrašanās ekoloģiski jūtīgā vietā – pilsētā ar lielu ķīmisko kravu koncentrāciju, pie Ventas upes ietekas Baltijas jūrā un aizsargājamās kāpu zonas tuvumā. Tāpēc mēs cenšamies panākt uzņēmuma darbības atbilstību augstākajiem vides standartiem – mums ir īpaša vides aizsardzības struktūrvienība ar savu laboratoriju, kas apgādāta ar pasaules standartiem atbilstošu aparatūru.

Mums ir arī pašiem savs ugunsdzēsēju depo ar trim ugunsdzēsēju brigādēm kuras jebkurā brīdī ir gatavas ļoti operatīvi novērst dažādus negadījumus. Šī gada februāra beigās mēs pabeidzām uzstādīt speciālu naftas tvaiku savākšanas un utilizācijas sistēmu, kas novērš naftas tvaiku un ar to saistīto smaku izplatīšanos, pārkraujot naftu vagoncisternās. Ventspils naftas terminālam ir svarīgi, lai ventspilnieki, tajā skaitā arī mūsu darbinieki varētu justies drošībā un būtu pasargāti no jebkādiem ekoloģiskiem draudiem, ko varētu radīt uzņēmuma darbība.

Ogļu īpatsvars samazinās

AS VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA vadība

- Šobrīd AS VENTSPILS TIRDZNIECĪBAS OSTA (VTO) veic uzņēmējdarbību, pamatojoties uz Atļauju B kategorijas piesārņojošai darbībai, kura izdota 2008. gada 28. augustā un ir spēkā 5 gadus. VTO kopējais dažādu kravu apgrozījums 2011. gadā tiek prognozēts vairāk nekā 3,5 miljonu tonnu apmērā, un ogļu īpatsvars varētu veidot ne vairāk kā 50%. Salīdzinājumam: 2008. gadā, kad kravu apgrozījums bija 4,9 milj. tonnu, ogļu īpatsvars pārsniedza 90%. 2011. gadā prognozējamais ogļu pārkraušanas apjoms, izmantojot VTO un AS BALTIC COAL TERMINAL, kuru akcionārs ir VTO, piestātnes, kopumā pārsniegs 5 miljonus tonnu.

Turklāt, VTO piestātnēs pārkraujamo ogļu īpatsvars nesasniegs 30%. Uzņēmumā kopš 2009. gada ir ieviesta gaisa kvalitātes kontroles sistēma. Ar speciālu staciju palīdzību nepārtraukti tiek veikti gaisa instrumentālie mērījumi, nosakot cieto daļiņu РМ₁₀ unPM_2,5 saturu gaisā.

Neraugoties uz ekonomikas krīzi, kura ir skārusi visas valstis, mūsu uzņēmums sekmīgi strādā tirgū, stingri ievēro Latvijas Republikas normatīvos aktus, pašvaldības prasības un ņem vērā mūsu pilsētas iedzīvotāju vēlmes. VTO realizē aktīvu mārketinga politiku plašas nomenklatūras beramkravu un ģenerālo kravu piesaistīšanai un turpina maksimāli izmantot esošo ostas infrastruktūru, kas nodrošina lieltonnāžas PANAMAX tipa kuģu (ar kravnesību 75 tūkst. tonnas un vairāk) pieņemšanu un apstrādi.