Ostā nākušas turbīnas un zilonis

Lielākā stividorkompānija, kas pārkrauj ģenerālkravas Ventspils ostā, ir Latvijas un Beļģijas kopīgi dibinātā kompānija Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT).

Ģenerālkravas ostā ienāk un tiek transportētas no ostas kā ar prāmjiem, no kuriem tās tiek izkrautas uz riteņiem (ro-ro kravas), tā arī ar parastiem kuģiem, kas tiek izkrauti ar ostas celtņu un citu mehānismu palīdzību. Kravu apjoms, kas pienāk terminālī ar prāmjiem un citiem kuģiem, veido apmēram pusi NNVT termināļa jaudas, atstājot lielas iespējas un perspektīvas turpmākai attīstībai. «Šobrīd Ventspilī pamazām atgriežas konteineri, kuru plūsma krīzes laikā izsīka. Konteineri tiek atvesti pārsvarā ar prāmjiem no Krievijas un Eiropas Savienības valstīm. Pozitīva tendence ir arī jaunu klientu parādīšanās – konteineru un ģenerālkravu īpašnieki, kas Ventspilī ienāk no citām ostām. Tos piesaista mūsu ostas priekšrocības – tā ir neaizsalstoša un te ir ātra kravu apstrāde,» stāsta NNVT komercdirektors Artis Šenkevics.

Stividorsabiedrība drīzumā iecerējusi īstenot vairākus jaunus projektus, piesaistot konteineru un ģenerālkravas un atklājot papildu prāmju līnijas. Viena projekta īstenošana sāksies jau šā gada beigās. Uz Ventspili tiks atvesti deviņi vēja ģeneratori, kurus uzstādīs Platenē. Kravas īpašnieks ir pasaulē pazīstamais ražotājs Siemens, transportēšanu īsteno Latvijas kompānija DSV, bet vēja ģeneratoru pārkraušanu – NNVT. Ventspils ir vienīgā osta, kur iespējams pieņemt tik iespaidīgas lielgabarītkravas: ģeneratora torņa vienas sekcijas svars sasniedz 80 tonnu, bet ģeneratora spārnu atvēziens – 50 metrus.

Decembrī un janvārī Ventspilī ieradīsies deviņi kuģi, kas piegādās visus deviņus vēja ģeneratorus. Tā ir jauna krava, un tas ir jauns izaicinājums stividorsabiedrībai NNVT un ostai kopumā. Terminālim ir nepieciešamās platības un mehānismi, bet Ventspils brīvostas pārvalde izbūvējusi vajadzīgos pievedceļus, lai tik neparastas kravas varētu izvest no ostas teritorijas un nogādāt nepieciešamajā vietā.

NNVT pārkrauj kravas uz paliktņiem (būvmateriāli, zāģmateriāli, papīrs u.c.), kastēs (pārsvarā dažādas detaļas), maisos (cukurs, kakao, zivju milti u.c.), zāģmateriālus pakās, lauksaimniecības, celtniecības un citu tehniku, metāla plāksnes, jaunas automašīnas.

Snaiperi uz baznīcas jumta...

Artis Šenkevics, Noord Natie Ventspils Terminals komercdirektors:

– Par savdabīgu eksāmenu mūsu kompānijai un tās kolektīvam kļuva amerikāņu transporta kuģa Obregon pieņemšana un izkraušana. Kuģis izrādījās visgarākais Ventspils ostas vēsturē, kāds jelkad Ventas gultnē kuģojis; tā garums bija 256 metri.

Kuģis atveda nemilitāro tehniku, kas tika izmantota mācībās Ropažos. Grūtības radīja fakts, ka uzdevuma izpildei bija atvēlēts ļoti maz laika, pa kuru mums vajadzēja iekraut tehniku divos dzelzceļa sastāvos un nosūtīt uz Ropažiem. NNVT kolektīvs ar uzdevumu tika galā, par ko saņēma pateicību no ASV vēstniecības Latvijā. Pēc mācībām tehnika tāpat caur Ventspili tika vesta atpakaļ.

Amerikāņu kuģa apstrāde lika mums ievērot ārkārtīgi nopietnus drošības pasākumus – bija nepieciešami papildu nožogojumi, apsardze un citi pasākumi. Paralēli visam šim notikumam pareizticīgo dievnamā līdzās terminālim notika restaurācijas darbi. Naktī amerikāņu kuģa apsardze pamanīja kaut kādas dīvainas ēnas uz baznīcas jumta. Nekavējoties specdienestiem tika dots rīkojums pārbaudīt iespējamo snaiperu atrašanos vietu amerikāņu kuģa tuvumā. Pārbaudes laikā atklājās, ka tie nav vis snaiperi, bet gan restauratori. Tomēr nākamajā dienā visa amerikāņu kuģa komanda un apsargi staigāja bruņuvestēs.

Pēdējos gados visneparastākās kravas Ventspils ostā:

– Ķeguma HES turbīnas;

– zilonis, kuru atveda speciālā furgonā uz prāmja no Vācijas un pēc tam nogādāja uz Rīgu, lai uzstātos cirkā;

- ēzelis, kas brauca kopā ar kādu prāmja pasažieri.