Ģenerālkravas Ventspilī – vairāk nekā gadsimtu

Ventspils ostas 20. gadsimta sākuma vēsturiskais apskats ļauj spriest par to, ka jau tad – vairāk nekā pirms 100 gadiem – osta tika iedalīta ievešanas un izvešanas daļā.

Ievešanas daļa (pašreizējais kravu importa rajons) kalpoja kravu sakraušanai, uzglabāšanai un ievesto kravu, piemēram, mašīnu, kokvilnas, augļu, tējas, kafijas u.c., muitas apskatei. Visas šīs kravas pieskaitāmas pie ģenerālkravām. Šajā ostas daļā tāpat bija akmeņogļu, kas gāja caur ostu tranzītā, izkraušanas estakāde – krava no kuģiem uzreiz nonāca vagonos, apejot noliktavas.

Savukārt izvešanas osta (jeb pašreizējais eksporta rajons), kur notika visaktīvākā saimnieciskā darbība, kalpoja graudu, sviesta, lina, kaņepāju, vilnas, lopbarības raušu un tamlīdzīgu kravu izvešanai. «Augstāk par ievešanas ostu, augšup pa straumi, atradās koka piestātne, no kurienes koksni transportēja uz ārzemēm,» teikts Maskavas un Ventspils dzelzceļa stacijas pārvaldes izdevumā Vindavas osta.

Vindavas jeb Ventspils ostas darbības un attīstības apskate pirms simt gadiem liecina, ka tā kravu apgrozījums piecos gados pieaudzis divkārt: no 11,35 miljoniem pudu (aptuveni 186 tūkstoši t) 1902. gadā līdz 25 miljoniem pudu (409,5 tūkstoši t) 1907. gadā (1 puds = 16,38 kg). Īpaši strauji attīstījās koksnes, Sibīrijas govju sviesta un Latvijas linu izvešana. Šodien šīs kravas mēs sauktu par ģenerālkravām.

Tagad ar ģenerālkravu pārkraušanu ostā nodarbojas trīs kompānijas – Ventspils tirdzniecības osta, Noord Natie Terminals (NNVT) un Ventplac. Pārskatāmā nākotnē, cerams, tām pievienosies nesen uzceltais saldēto produktu pārkraušanas terminālis Reefer Cargo Terminal un ģenerālkravu terminālis Eurohome. Pēdējā darbību nolemts sasaistīt ar ostas infrastruktūras attīstības projektiem.

Senākā ģenerālkravu pārkraušanas stividorsabiedrība ir Ventspils tirdzniecības osta (VTO), kas iepriekšējos gados ilgstoši pārkrāva dažādus metālus, ferosakausējumus, graudus un cukuru maisos, augļus, kā arī daudzas citas kravas.

Pēc kravu apgrozījuma VTO ir viens no lielākajiem stividoriem Ventspils brīvostā starp sauskravas termināļiem, tomēr tās galveno kravu plūsmu šobrīd veido akmeņogles un citas beramkravas. Šā gada 10 mēnešos VTO pārkrāvusi vairāk nekā 3 miljonus tonnu, no kurām ģeneralkravas – krāsainie metāli – veido mazāk kā 1%.

Vismodernākais un vislabāk aprīkotais terminālis ģenerālkravu pārkraušanas ziņā Ventspilī ir NNVT, kas darbojas kopš 2000. gada. Pēdējos piecos gados terminālis guvis jaunu impulsu ģenerālkravu pārkraušanā un uzglabāšanā, pateicoties prāmju satiksmes attīstībai Ventspils brīvostā. Šā gada 10 mēnešos NNVT pārkrauts vairāk nekā 1,8 miljoni tonnu kravu. Kompānija Ventplac jau 17 gadu Ventspils ostā pārkrauj koksni. Šā gada 10 mēnešos kompānijas kravu apgrozījums veido 0,46 miljonus tonnu.

Ģenerālkravas (angl. general cargo) –  ir dažādas gabala kravas ar vai bez iesaiņojuma, kuras tiek transportētas saskaņā ar kravu vietu skaitu. Pēc izmēra ģenerālkravas var iedalīt parastajās, negabarīta un garajās (garums pārsniedz 3 m), pēc masas ģenerālkravas mēdz būt vieglās un smagās (to masa ir virs 5 t).