Tagad būtu grūti iedomāties Ventspils ostu bez darbarūķa Dzelmes – unikāla zemes sūcēja. Kuģis izsūknē no jūras gultnes milzīgas smilšu sanesumu kaudzes, lai kuģi ar Baltijas jūrai maksimālo iegrimi varētu droši ienākt un iziet no Ventspils ostas. Taču pirms Ventspils Dzelmei bija pavisam cita dzīve.
Soloveckij, tā pati Dzelme
Pēc reinkarnācijas teorijas zemessūcējs Dzelme tagad piedzīvo savu otru dzīvi un 25. novembrī svinēs 18 gadu jubileju. Kuģa pirmā dzīve aizsākās 1979. gadā tālu no Ventspils un Latvijas krastiem – kādā kuģu būvētavā Krievijas ostā Astrahaņā, kas atrodas pie Kaspijas jūras. Kuģis pie nosaukuma Soloveckij tika, pateicoties lielākajam arhipelāgam Baltajā jūrā Soloveckas salām.
Kuģis piederēja Baltās jūras Ziemeļu jūras kuģniecībai. To izmantoja pārsvarā darbam ostā – gultnes padziļināšanai pie piestātnēm, veco ostas iekārtu demontāžai un jaunu būvniecībai, piestātņu stiprināšanai u.c.
1992. gadā, kad Ventspils kļuva par neatkarīgās Latvijas ostu, administrācija kopā ar tās pirmo pārvaldnieku Alfrēdu Mačtamu nolēma, ka Ventspilij vajadzīgs savs zemessūcējs, kas varētu padziļināt jūras gultni līdz 18 metriem. Pēc tāda lēmuma pieņemšanas Ventspils brīvostas pārvalde nopirka no Ziemeļu kuģniecībasSolovecki, kas jau bija norakstīts un iekonservēts.
No Arhangeļskas uz Ventspili 1993. gada beigās kuģi, ar Krievijas un Igaunijas velkoņu palīdzību, pārdzina pieredzējuši jūrasbraucēji Valērijs Gavriščuks, kas vēlāk bija Dzelmes pirmais kapteinis, un vecākais mehāniķis Jurijs Šustovs. No Ventspils kuģis tika nogādāts uz Holandi – uz progresīvu kuģu būvētavu IHC, kur savu pastāvēšanu pārtrauca Soloveckis, bet savu jauno dzīvi uzsāka Dzelme.
Pēc putekļu sūcēja principa
Holandē zemessūcējs nomainīja ne tikai nosaukumu, bet arī kļuva par 12,5 metriem garāks. To vienkārši pārgrieza uz pusēm un iebūvēja papildus nodalījumus.
Veco celtni demontēja, tā vietā uzstādīja mūsdienīgu japāņu analoguSumitomo ar 33 tonnu maksimālo celtspēju. Uz mūsdienu Dzelmes celtnis kalpo kā palīgaprīkojums, kas tiek izmantots darbā ostā. Galvenais darba instruments ir grunts iesūkšanas caurule, kas uzstādīta uz kuģa labā borta klāja. Dzelmespriekšpusē izbūvēta papildu mašīntelpa, kurā darbojas jaudīgi sūkņi, kas nodrošina grunts sūknēšanas caurules darbību.
Zemessūcējs darbojas pēc putekļu sūcēja principa. Dzelmei strādājot, caurule uz trosēm tiek nolaista aiz borta un, velkot tās ķepu pa grunti, kopā ar ūdeni kravas tilpnē tiek iesūktas smiltis. Šis maisījums, tehniskajā valodā saucas pulpa. Iesūkšanas jauda grunts tilpni piepilda ātri – 7 minūtēs. Smiltīm pakapeniski nogulsnējoties, liekais ūdens caur speciālu atveri – aku, iztek atpakaļ jūrā.
Aptuveni pēc divu stundu zemessūcēja kravas tilpne piepildās ar tur nosēdušos smilti. Dzelme paceļ cauruli uz klāja un ved uzņemto kravu uz izgāztuvi, kas atrodas jūrā – Staldzenes un Būšnieku rajonā. Visu darba procesu kontrole ir pilnībā datorizēta. Dzelmes kapteinis Uldis Jansons saka, ka pilnā rūmē var ievietot 600–650 kubikmetru grunts.
Ejam strādāt uz bāru
Dzelme ir zemessūcējs, kas paredzēts darbam gan ostā, gan jūrā. Darba uzdevumus dod Kuģošanas atbalsta dienests pēc dziļumu mērījumiem, ko veicaDzelmes mazais brālis – Skauts. Zemessucēja galvenā darba vieta ir ienākošais jūras kuģošanas kanāls pie jūras vārtiem, kur veidojas bārs, proti, smilšu sanesums aptuveni 300 metru platumā. Dodoties darba uzdevumā, Dzelmes komandas vīri tā arī saka: «Ejam strādāt uz bāru un kabatu!»
Lai savlaicīgi novērstu bāra veidošanos, Dzelme izsūc smiltis tā saucamajā Dienvidu kabatā, kas atrodas blakus kuģošanas kanālam. «Darba pietiek visu diennakti,» saka kapteinis. Atkarībā no laika apstākļiem Dzelme var diennakts laikā uz izgāztuvi izvest līdz 9 kravām grunts. Mēnesī iznāk no 70000 līdz 100000 kubikmetru, un pat vēl vairāk.Dzelme var strādāt jūrā, kad maksimālais viļņu augstums ir 1,2–1,3 metri.
Pēc 2005. gada vētras, kad Ventspils ostas kuģošanas kanāls tika sanests ar smiltīm vairāk nekā par četriem metriem un ierastās 15 metru iegrimes vietā Ventspils ostas kapteinis pasludināja 10,7 metri, tapa skaidrs, ka Dzelmei vienai pašai vajadzēs ļoti ilgi sūknēt smiltis līdz normatīvu dziļumiem. Zemessūcējam steidzās palīdzēt divi citi zemessūcēji Baltic Sea un Astra, kuriem katram bija pa divām grunts uzņemšanas caurulēm. Ar kopīgiem pūliņiem un pēc saspringta darba ostā tika atjaunota maksimālā iegrime – 15 metri.
Gultnes padziļināšanas vārdnīca
Bārs – smilšu sanesums kuģošanas kanālā
Dienvidu kabata – kuģošanas kanālam pieguloša akvatorija, kas visvairāk pakļauta smilšu sanesumiem
Pulpa – grunts sajaukums ar ūdeni, kuru iesūc gruntsuztvērējs
Aka – speciāla atvere grunts rumā, caur kuru aiziet ūdens
Ķepa – grunts uzņemšanas caurules gals, caur kuru sūknē grunti.
Zemessūcēja Dzelme
Būvets 1979.g PSRS - Astrahaņas kuģu būvētava
Kuģa pirmais vārds SOLOVECKIJ
Pirmais īpašnieks „ZIEMEĻU JŪRAS KUĢNIECĪBA” (MURMANSKĀ)
Kuģa lielākais garums = 54 metri
Lielākais platums = 13,5 m
Kravas rūmes tilpība = 500 m³
Uzņemts Latvijas Kuģu Reģistrā – 1993. gada 25. novembrī
Īpašnieks – VENTSPILS BRĪVOSTAS PĀRVALDE
Pārbūvēts 1994.g NĪDERLANDE - IHC kuģu būvētava
Pagarināts par 21 brangu (12,6 metri)
Kuģa lielākais garums pēc pārbūves = 66,75 metri
Lielākais platums = 13,5 m
Pilna iegrime = 3,58 m
Kravas rūmes tilpība = 1020 m³
Komentāri (0)