2025.gada pirmajos trīs mēnešos Ventspils brīvostā strādājošie termināļi kopā pārkrāvuši 2,38 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,5% vairāk nekā 2024.gada pirmajā ceturksnī. Palielinājies pārkrauto naftas produktu un ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms, savukārt visvairāk samazinājies akmeņogļu daudzums.
Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs: “Apstākļi, kādos šobrīd jāstrādā ostas termināļiem, ir ļoti sarežģīti. Iespējas piesaistīt kravas tieši ietekmē ģeopolitiskie notikumi, sankcijas, arī ekonomiskās svārstības tirgos. Esam gandarīti par to, ka termināļiem ir izdevies stabilizēt situāciju un apturēt lejupslīdi. Vienlaikus šobrīd strādājam pie virzības uz enerģijas ostas konceptu ar lielu uzsvaru uz atjaunīgajiem energoresursiem plašā šī vārda izpratnē, kā arī Latvijas un Baltijas eksporta un importa apkalpošanu.”
Lielākais apjoms no visām ostā pārkrautajām kravām pirmajā ceturksnī bija naftas produkti (1,3 miljoni tonnu), šajā segmentā arī bijis lielākais kravu pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu – par 79%. Pēc ekonomikas recesijas perioda pamazām stabilizēties sāk Skandināvijas tirgus, kas atspoguļojas arī Latvijas-Zviedrijas prāmju līnijas rezultātos – pieaugums par 22%.
Lielākais kravu samazinājums – par 213 tūkstošiem tonnu jeb 46,5% - bija uz akmeņogļu kravu rēķina. Šāda situācija jau tika prognozēta brīdī, kad Eiropas Savienības sankciju sarakstā tika iekļauta mangāna rūda, jo abām kravām pretējos virzienos tika izmantoti vieni un tie paši vagoni.
Pirmajā ceturksnī Ventspils ostā strādājošie termināļi pārkrāvuši arī dažādus koksnes (granulas, šķelda, kokmateriāli) un lauksaimniecības (biodīzeli, palmu un saulespuķu eļļas, labību, iesalu, rapša un kliju granulas, zirņus u.c.) produktus, šķidro ķīmiju, kūdru un vēl citas kravas.
Ventspils brīvosta ir otra lielākā Latvijas osta pēc termināļos pārkrauto kravu apjoma un viens no lielākajiem industriālajiem centriem Latvijā. Pēc saražotās produkcijas apjoma Ventspils 2024.gadā ierindojās trešajā vietā starp Latvijas lielajām pilsētām, bet pēc saražotā un eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju ieņēma pirmo vietu, būtiski apsteidzot citas pilsētas.
Komentāri (3)
Ko nu mums darīt ,lēkat ,priecaties aiz sajūsmas ģībt vai cienīta VB redakcija. No jauna gada četros mēnesos pirmais raksts pat Ventspils izaugsmi. Nu līdz vēmienam ,atkartoju velreiz lidz vēmienam Ventspils kungi ar šito ostu. Vasi tad mums nav neviena rūpniecība par ko varetu rakstīt. Ka iet Bucheram, Malmaram Froli ,visiem tiem Fleksiem. No mūsu ostas eksportkravam cilvēki paēduši nebūs . Rakstiet labak cik jaunas darba vietas radītas. Cik renģu edāju izdevies iesaistīt darba tirgū . Par cik samazinajies bezdarbs. Pie pakaļas ta osta ,bet nē.Gadiem maļ vienu un to pašu. Tas ir cik uzkalninu velodīdītājiem izveidots ,apgaismes stabu uzlikts un kravu ostā pārkrauts. Protams tagad pie varas raujas ļoti fantastiski brīnumdari ,bet vecā kliķe jau nu arī ir jamaina 7 jūnija. Kandidātu saraksts slikts lai neteiktu vairāk. tur dazs labs var sataisīti vel lielakas ziepes par jau esošajām. Pagaidam nekā iepriecinoša.
Jums ir 100% taisnība, jā, patiesībā tā ir sena ventspilnieku dumjo vadoņu slimība - rakstīt fantastiskus dzejoļus un stāstus – par sevi.
Pilsētas vadības pieticība jau sen ir iedzīvojusies viņu pieticīgajos ieņemtajos īpašumos
Pašvaldību vadītāji negrib saprast, ka laiki ir mainījušies, un diktēt un pārvaldīt kā līdz šim ir bezjēdzīgi un stulbi. Pilsēta iztukšojas, pirms tam varēji noplēst sev, tagad var tikai noplēst Eiropas fondu naudu, bet te var pārbaudīt un pajautāt. Jau ir tik daudz jautājumu. Nevar domāt, ka viss tiek izlemts vietējā līmenī. Ir tik daudz jautājumu, tik daudz. To, kurš ir gudrāks, gluži otrādi nevajag ievēlēt.Privatizācija ostā var notikt tikai tad, kad valsts atsakās no sava nekustamā īpašuma tā trūkuma dēļ. Bet tas ir ļoti, ļoti problemātiski un apšaubāmi; īsi sakot, var rasties daudz jautājumu. Kad nauda plūst kā upe, tas ir viens, ja ir Eiropas fondi, tas ir cits. Cilvēkiem ir jāmainās, bet viņi nevar, viņi ir pieraduši pie siltām vietām.