Osta uzņem LIELUS kuģus

«Lielākie kuģi, kas ienāca ostā 90. gadu sākumā, nebija garāki par 240 metriem,» atminas Arvīds Buks, kurš Ventspils brīvostas kapteiņa amatā strādā kopš 1992. gada. 90. gadu otrajā pusē sākās grandioza ostas modernizācija – akvatorijas un Ventas gultnes padziļināšana, hidrotehnisko būvju rekonstrukcija, jaunu piestātņu izbūve. Modernizācijas rezultātā Ventspils ostai radās iespēja uzņemt jaunas klases kuģus, kas ir būtiski lielāki. Rietumu kuģu pievedceļš tika padziļināts no 15 m līdz 17,5 m, tagad pa to ostā ienāk un iziet kuģi ar iegrimi līdz 15 m. Padziļināt kuģu ceļu vēl vairāk nebija jēgas – dziļuma ierobežojumu nosaka Dāņu šaurums, caur kuru no Baltijas jūras var iziet kuģi, kuru maksimālā iegrime ir 15 m. Pirms padziļināšanas mūsu osta varēja uzņemt kuģus ar iegrimi līdz 12,5 m. Mazākas klases kuģi ienāk un iziet no ostas, izmantojot Ziemeļu pievedkanālu.

Kopš 1998. gada, kad tika pabeigta priekšostas un naftas ķīmisko kravu rajona padziļināšana, oficiāli atļautais maksimālais Ventspils ostā ienākošo tankkuģu garums ir 270 m. Tomēr Arvīds Buks saka, ka loču pieredze un profesionālisms, kā arī pietiekamais velkoņu skaits ostā ļauj veiksmīgi ievest arī garākus tankkuģus. Visgarākais tankkuģis, kas ostā ienāca pirms vairākiem gadiem, bija 281 m garš. Tankkuģi, kuru garums ir līdz 270 m un iegrime līdz 15 m, pietauvojas pie 32. un 33. piestātnes. Pie 28. piestātnes, kas pieder ogļu terminālim Baltic Coal Terminal, var pietauvoties un uzņemt ogles sauskravas kuģi ar tādiem pašiem maksimālajiem parametriem.

Naftas un ķīmisko kravu tankkuģi pietauvojas priekšostā, savukārt sauskravas, pasažieru un pārējie kuģi – Ventā. Līdz šim lielākais ienākušais sauskravas kuģis bija 243,8 m garš. Pagājušajā gadā mūsu ostā ienāca vislielākais kuģis, kāds Ventā jebkad ienācis. Tas bija amerikāņu transporta kuģis 250 metru garumā. Ostas kapteinis atminas – nestandarta situācija ar šī kuģa pietauvošanu bija labs un godam izturēts eksāmens atbildīgajam locim. Kuģa pietauvošana notika augstā līmenī.

Ostā ir noteikta kuģu ienākšanas un iziešanas kārtība. Izņēmumi ir ārkārtas gadījumi, kad ostā steidzami jānogādā kāds slimnieks vai nelaimes gadījumā cietušais. Tādos gadījumos kuģiem tiek dota zaļā gaisma ārpus kārtas un grafika. Kuģus ostā ieved un no tās izved loči. Ventspils ostā strādā 16 loči – pa 4 katrā maiņā, pieejami trīs loču kuteri. Lielākos vai nestandarta kuģus ostā ieved maiņas priekšnieks un vecākais locis.

Kuģošanu ostā uzrauga Kuģu satiksmes dienests (KSD), kas aprīkots pēc Eiropas standartiem. Augstas precizitātes radiolokācijas komplekss Atlas Elektronikcauru diennakti palīdz kuģiem saglabāt pareizo kursu, ienākot un izejot no ostas. Tomēr KSD operatortelpā goda vietā atrodas arī vecais radiolokators Krupp Atlas Elektronik. Veterāns ir ne tikai goda eksponāts, bet arī rezerves lokators, jo tas ir darba kārtībā. Atšķirībā no vecā lokatora ar vienu monitoru jaunais ļauj novērot ostā notiekošo, izmantojot četrus monitorus KSD operatortelpā. Lokatora antenas uzstādītas divās vietās ostas apvidū. Kad kuģis iziet no ostas vai ienāk tajā, operators palīdz kuģa kapteinim noturēties vadlīnijas vidū. Tāda palīdzība ir īpaši nozīmīga sliktos laika apstākļos, piemēram, kad ir migla. Operators savos monitoros redz visus kuģus, kas atrodas ostā un reidā, kas tuvojas ostai vai iet tai garām. Papildu monitorā ir vērojama situācija uz Ventas tilta, kuru tagad apkalpo ostas uzraugi.

Informācija par visiem ostā ienākošajiem kuģiem tiek ierakstīta datorprogrammāVelkonis. «Aizvadīto divdesmit gadu laikā mainījies daudz kas. Agrāk visu informāciju par kuģiem rakstīja žurnālos. Bija darīšana ar papīru kaudzi. Tagad viss ir modernizēts un datorizēts,» saka Buks. Savukārt, pateicoties globālajai automātiskās identifikācijas sistēmai (AIS), KSD operatori redz katru kuģi, kas šajā brīdī atrodas Baltijas jūrā, un visu informāciju par to. Ventspils osta veiksmīgi ievieš savā darbā Eiropas kuģošanas drošības programmu Safe Sea Net. Šajā tīklā tiek uzkrāta informācija par bīstamām kravām, ar tās starpniecību robežsardzes un muitas dienests informē KSD par to, vai drīkst kuģi ielaist ostā vai izlaist no tās.

Kā kuģis ienāk ostā

• Kuģa īpašnieks izvēlas aģentu ostā.

• Aģents vienojas ar attiecīgo termināli, pie kura kuģim jāuzņem krava vai jāveic izkraušana.

• Aģents rakstiski informē Kuģu satiksmes dienestu, kā arī robežsardzes un muitas dienestu par kuģa ienākšanas dienu un laiku.

• Norādītajā laikā Ostas kapteiņa dienests nosūta pie pieņemšanas bojas loču kuteri ar loci.

• Locis dodas uz kuģa klāja, skaidro kapteinim situāciju ostā un kopā ar viņu pieņem lēmumu par nepieciešamo velkoņu skaitu.

• Kuģis ienāk ostā, kapteinim ņemot vērā loča ieteikumus.

Interesanti fakti

• Baltmax klases kuģis – kuģis ar vislielāko iegrimi (15 m), ar kuru var ienākt Baltijas jūrā vai iziet no tās caur Dāņu šaurumu.

• Naftas un ķīmisko kravu tankkuģi pietauvojas priekšostā. Sauskravas, pasažieru un pārējie kuģi pietauvojas Ventā.

• Tankkuģu maksimālie parametri līdz 1998. gadam – 240 m garums, 12,5 m iegrime.

• Tankkuģu maksimālie parametri no 1998. gada – 270 m garums, 15 m iegrime.

• Visgarākais ostā ienākušais naftas tankkuģis – 281 m.

• Sauskravas kuģu maksimālie parametri līdz 2000. gadam –

185 m garums, 11,5 m iegrime.

• Sauskravas kuģu maksimālie parametri no 2000. gada – 240 m garums, 14,1 m iegrime.

• Visgarākais sauskravas kuģis Ventspils ostā – CS Stealth

(243,8 m, ienāca 2008. gadā).

• Piestātņu kopējais garums ostā – aptuveni 11 km.

• Rietumu kuģu pievedkanāla platums – 184 m, dziļums – 17,5 m.

• Kuģu ienākšanu un iziešanu nodrošina 16 loči un 3 loču kuteri.