Ostās strādājošie uzņēmumi ir kategoriski pret ostu reformu pēc būtības tādā formā, kā to ir plānojusi Satiksmes ministrija, pauda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) uzņēmuma "Terrabalt" valdes priekšsēdētājs, Liepājas Ostas nomnieku asociācijas pārstāvis Āris Ozoliņš.
Ozoliņš skaidroja, ka plāns pārveidot Rīgas un Ventspils brīvostas pārvaldes un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi par kapitālsabiedrībām ir absurds, jo kapitālsabiedrību uzdevums ir pelnīt.
"To daudzās sanāksmēs ir akcentējis arī satiksmes ministrs. Mēs tam nepiekrītam pēc būtības. Ja tā būtu ienākumu gūšana no nodokļiem un nodevām, kuras maksā ostā strādājošie komersanti, tas būtu saprotams. Taču pašlaik ir runa, ka šīs jaunās kapitālsabiedrības pašas varētu nodarboties ar stividorpakalpojumu sniegšanu ostā, kas mūsu uztverē ir pilnīgi nepieņemami," sacīja "Terrabalt" valdes priekšsēdētājs.
Viņš pauda, ka ostu nomnieki to norādījuši arī vēstulēs premjeram, satiksmes ministram, Konkurences padomei (KP). No KP saņemtās atbildes saprotams, ka pakalpojumu sniegšana ir iespējama tad, ja citādi šis pakalpojums ostās nav pieejams. Piemēram, ja komersanti nepiedāvā velkoņu vai kādus citus pakalpojumus.
Vienlaikus Ozoliņš atzīmēja, ka pēc reformas jaunajās kapitālsabiedrībās pašvaldībām vairs nebūs nekādas lomas. "Tiek paredzēts, ka valsts jaunajās kapitālsabiedrībās ieguldīs visu savu un arī brīvostu, Liepājas gadījumā - SEZ, mantu, kas tomēr daļēji ir arī pašvaldības īpašums. Tas nozīmē sava veida nacionalizāciju. Pašvaldībām ir dota iespēja piedalīties līdz vienai trešdaļai, ieguldot savu kapitālu. Tas nozīmē, ka visus lēmumus pieņems valsts un pašvaldības no šī procesa būs atstumtas. Līdz ar to veidosies konflikts starp valsti un pašvaldību, kas tiešā veidā ietekmēs ostu komersantus. Tas ir bīstams solis, kas var novest pie neparedzamām sekām."
Piemēram, Liepājā SEZ veido divas trešdaļas no visas pilsētas teritorijas, Ventspilī - gandrīz pusi no teritorijas, Rīgā - aptuveni ceturto daļu no pilsētas teritorijas. Turklāt ostai svarīga nav tikai ostas teritorija un piestātnes. Tie ir pievedceļi, dzelzceļš - infrastruktūra, kura atrodas pilsētā, skaidroja ostas nomnieku pārstāvis.
Tāpat "Terrabalt" valdes priekšsēdētājs minēja, ka problemātika ap ostu reformu saistīta arī ar pārvaldības modeli - tiek paredzēts, ka kapitālsabiedrību valdēs būs tikai un vienīgi valsts pārstāvji, kas arī sistēmā iestrādā zināmu konfliktu.
"Pašlaik Liepājas SEZ valdē ir modelis 3+3+3, kad valdē strādā trīs ministriju pārstāvji - pamatā valsts sekretāri vai to vietnieki, trīs domes pārstāvji, kuri arī pārstāv domes vadības līmeni, un trīs uzņēmēju pārstāvji. Manuprāt, šis modelis ir pats labākais. Mēs saprotam, ka turpmāk menedžments būs tikai ministriju nozīmēti pārstāvji. Rīgas un Ventspils ostu pārstāvji arī sarunās ir norādījuši, ka Liepājas SEZ modelis ar uzņēmēju dalību valdē ir ļoti labs, un kādēļ tāds nevarētu būt arī Ventspilī un Rīgā?" vaicāja Ozoliņš.
Reizē ostu nomnieku izvirzītais pārstāvis bažījās par reformas ekonomisko izvērtējumu - kas būs labāk un kāda būs finansiālā ietekme. Viņš minēja, ka saistībā ar to nav veikta arī ietekme uz klimata neitralitāti, kas tagad ir ļoti būtiski.
"Mums vasarā arī bija tikšanās, kur satiksmes ministrs prezentēja šo jauno reformu. Piedalījās gan visu lielo ostu pārvaldnieki, gan ostās strādājošie uzņēmēji. Ministrs minēja galvenos mērķus, kurus plānots panākt ar šo reformu, un tur bija sadarbība starp ostām, jaunu kravu piesaiste, kopīgu pakalpojumu sniegšana, piemēram, velkoņi, un daudzas citas lietas," norādīja "Terrabalt" valdes priekšsēdētājs.
Ozoliņš, kuru savu viedokli intervijā deleģējušas paust arī Ventspils un Rīgas ostu uzņēmēju organizācijas, skaidroja, ka diskusijā tika noskaidrots, ka visus reformas mērķus iespējams sasniegt arī bez tās, kādēļ radies iespaids, ka tā vajadzīga vienīgi "reformas pēc".
"Mēs neredzam, ko tā dos labu. Tieši pretēji - ir bažas, ka ostām radīsies daudz problēmu. Jau šodien, gaidot lielāku skaidrību, ir investori, kuri ir apturējuši savus projektus, tostarp tāds liels uzņēmums kā UPB. Tāpat investīcijas ir apturējusi lielākā Rīgas brīvostā strādājošā stividorkompānija "Rīgas universālais termināls", kas nav veikusi ieguldījumus infrastruktūrā trīs līdz piecu miljonu eiro apmērā. Pašlaik ir daudz neatrisinātu jautājumu. Nav sakārtots jautājums par apbūves tiesību regulējumu, un Rīga jau tādēļ ir zaudējusi investīcijas 169,9 miljonu eiro apjomā. Arī tas, ka reforma esot saskaņota ar uzņēmēju pārstāvjiem… Mēs daudzos formātos esam pauduši savus iebildumus un rakstījuši, bet atbildes neesam saņēmuši," pauda Ozoliņš.
Viņš uzsvēra, ka nozare kopumā nav pret pārmaiņām, pret attīstību, bet reformai būtu jābūt saprotamai, nevis tādai, kā šajā gadījumā, kad tā ir "varas pārņemšana valsts rokās".
Jau ziņots, ka ar izmaiņām ostu likumā SM rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.
Grozījumos likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs SM, Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.
Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau šobrīd ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, gan likumā par ostām, gan Liepājas SEZ likumā paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.
Savukārt Liepājas SEZ, lai sekmētu privātā sektora līdzdalību SEZ pārvaldībā, paredzētas tiesības Liepājas pilsētas domei deleģēt Liepājas SEZ komercsabiedrību pārstāvi darbam kapitālsabiedrības padomē.
Visus īpašumus, kas patlaban pieder Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei kā atvasinātām publisko tiesību juridiskām personām, paredzēts ieguldīt jaunizveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā kā ieguldījumu no valsts puses (Rīgas ostas gadījumā) un AS "Ventas osta" pamatkapitālā (Ventspils ostas gadījumā). Īpašumus, ko valsts vai pašvaldība iepriekš bija nodevusi valdījumā osta pārvaldei, plānots arī turpmāk nodot pārvaldīšanai kapitālsabiedrībai, kas veiks ostas pārvaldes funkcijas attiecīgajā ostā.
SM norādīja, ka galvenais mērķis ostu pārvaldības modeļa izmaiņām ir ieviest valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, balstoties uz starptautisku praksi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, tādējādi padarot Latvijas ostu pārvaldības struktūru labāk saprotamu partneriem starptautiskā līmenī.
Komentāri (0)