Ventspils ostas uzņēmumi pauž bažas par nākotni

Viņš norādīja, ka Satiksmes ministrijā tapušie grozījumi likumā par ostām draud novest pie situācijas, kad ostās strādājošie privātie uzņēmumi "gūs tādas traumas, kas vairs nebūs savienojamas ar tranzīta biznesa izdzīvošanu".osta

"Ir skaidrs, ka vienā un tanī pašā salīdzinoši šaurajā segmentā strādājošs un ar varas svirām apveltīts valsts uzņēmums vienmēr izkonkurēs privāto. Arī tad, ja sākotnējie nolūki šāda valsts uzņēmuma dibināšanai bijuši kristāltīri," pauda Gulbis.

Viņš minēja, ka līdzīga situācija bija ar VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitasuzņēmumu "LDz Cargo", kura un LDz rīcībā ir "tāda ietekmes svira kā cenu instrumentārijs un kurš monopolizējis visus pierobežas posmus līdz kravu nodošanas stacijām". Šīs situācijas dēļ dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus brīvai konkurencei joprojām nav atvērts, bet Konkurences padomē ierosināta pārkāpuma lieta pret LDz un "LDz Cargo" par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Konkurences ierobežošanu Latvijas kravu pārvadājumos pārbauda arī Eiropas Komisija.

"Šķiet, ar to vajadzētu pietikt, lai atkal nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem, taču pāris ostu likumprojektā iekļautie punkti liecina par pretējo," pauda Gulbis.

Viņš skaidroja, ka piedāvātie Ostu likuma grozījumi paredz, ka jaunās Ventspils un Rīgas ostas kapitālsabiedrības nodarbosies ar komerciju jeb veiks tās pašas funkcijas, ko pašlaik piedāvā privātie uzņēmēji.

"Tikai ļoti naivs cilvēks var domāt, ka jaundibināto kapitālsabiedrību biznesa intereses nesadursies ar privātajām, bet tas nozīmē, ka agri vai vēlu nonāksim pie līdzīgas situācijas kā ar "LDz Cargo" pakalpojumiem dzelzceļa jomā. Nedomāju, ka savulaik, dibinot šo uzņēmumu, tā laika LDz vadība starp uzņēmuma uzdevumiem ierakstīja pārvadājumu tirgus kropļošanu," pauda Gulbis, piebilstot, ka "šis kroplais modelis novedis pie smagām sekām, kuru rezultātā vērojama nozarē strādājošo skaita samazināšanās, bet nepārdomātā tarifu politika aizbaidījusi daudzus klientus".

Gulbis uzsvēra, ka šīs negatīvās pieredzes dēļ ļoti uzmanīgi ir jāvērtē tie likumprojekta punkti, kuri draud ar līdzīga scenārija atkārtošanos.

Tāpat viņš norādīja, ka nav dzirdēts, ka Ostu likuma grozījumi būtu pārrunāti ar nozari un ar ostās strādājošajiem uzņēmumiem, vai arī izskatīta iespēja arī Rīgas un Ventspils ostu pārvalžu valdēs, līdzīgi kā tas ir Liepājas ostā, līdztekus ministriju un pašvaldību pārstāvjiem iecelt uzņēmēju - ostu lietotāju pārstāvi, dodot uzņēmējiem iespēju ne vien līdzdarboties ostu attīstībā, bet arī ļaujot iestāties par uzņēmumu un tajā strādājošo interešu aizsardzību.

Gulbis pauda, ka, uzspiežot ostu pārvaldēm pašām nodarboties ar komercdarbību, pastāv milzīgs risks sekmēt tranzīta koridora sadārdzināšanos, tādējādi būtiski pasliktinot jau tā ne pārāk labo konkurētspēju.

"Ja ostu kapitālsabiedrību valdēm visiem iespējamiem līdzekļiem būs jānodrošina jaunizveidoto komersantu peļņu, tad kādēļ gan izgudrot divriteni no jauna, ja "LDz Cargo" šo taciņu jau ir iestaigājis? Kas var būt vienkāršāks par dažādu ostas maksu celšanu, nevienlīdzīgas konkurences radīšanu ostas pakalpojumu jomā vai pakalpojumu cenu mākslīgu paaugstināšanu? Nav nekādas garantijas, ka šādos apstākļos kravu apgrozījums ostās palielināsies, drīzāk būs vērojams pretējais process, tāpat kā investoru intereses samazināšanās," norādīja Gulbis.

Kā būtisku likumprojektā iestrādātu punktu Gulbis minēja to, ka ostu kapaitālsabiedrībām noteikts nodarboties arī ar velkoņu pakalpojumiem. "Ņemot vērā, ka ar šo pakalpojumu brīvā tirgus apstākļos nekādu problēmu nav un to ļoti labi veic privātais sektors, tad šāda punkta iekļaušanu grūti vērtēt citādāk, kā privāto komersantu apzinātu izspiešanu no minētā tirgus segmenta," viņš sacīja, piebilstot, ka tas ir pretrunā gan Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru noteikts sekmēt vairāku ostas pakalpojumu sniedzēju darbību ostā un atvieglot piekļuvi ostas pakalpojumu tirgum, gan arī Konkurences un Valsts pārvaldes iekārtas likumiem.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija rosina Rīgas un Ventspils brīvostu, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldīšanai izveidot valsts kapitālsabiedrības, kurās iespēja iegūt akcijas būtu arī pašvaldībām.