Februārī Ventspils brīvostā strādājošajos termināļos pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu, kas ir labākais kravu apjoma rezultāts vienā mēnesī kopš 2019. gada oktobra.
Brīvostā februārī pārkrauti 1,5 miljoni tonnu kravu
10Atšķirībā no pagājušā gada pirmajiem mēnešiem, kad Ventspilī būtiski palielinājās pārkrauto akmeņogļu daudzums, 2020. gads iesācies ar izmaiņām šajā kravu segmentā.
2020. gada pirmajos divos mēnešos termināļi Ventspils brīvostā pārkrāvuši 2,7 miljonus tonnu, kas ir par 38% mazāk nekā attiecīgajā laika posmā pirms gada. Galvenais kravu apjoma samazināšanās iemesls ir izmaiņas akmeņogļu tirgū. Ventspilī šogad pārkrauts 171 tūkstotis tonnu akmeņogļu, kas ir par 87% mazāk nekā pirms gada. Jāņem gan arī vērā, ka tieši pagājušā gada pirmajos mēnešos Ventspils brīvostā pārkrauto akmeņogļu apjoms palielinājās trīs reizes. Iemesli akmeņogļu kravu samazinājumam ir vairāki - gan Krievijas stratēģiskā politika pārorientēt lielāko daļu kravu uz savām ostām, gan arī pieprasījuma pēc akmeņoglēm mazināšanās tirgū siltās ziemas un pakāpeniskās atteikšanās no fosilo enerģijas avotu izmantošanas rūpniecībā dēļ.
Tikmēr lielākā kravu grupa Ventspils brīvostā aizvien ir naftas produkti, kas 2020. gada pirmajos mēnešos pārkrauti 1,8 miljonu tonnu apmērā, bet otra lielākā - ar prāmjiem pārvadātās kravas, kas veidoja 341 tūkstoti tonnu. Šo abu kravu grupu apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem diviem mēnešiem, nav mainījies. Ventspils brīvostas termināļos šogad pārkrauts arī amonjaks, šķidrā ķīmija, biodīzelis, minerālmēsli, čuguns, feromangāns, rapša, koksnes, saulespuķu sēklu un kliju granulas, kukurūza, šķelda, kokmateriāli, kā arī konteinerkravas.
2020. gada pirmajos divos mēnešos Ventspils brīvostā reģistrētas 238 kravas kuģu ienākšanas, no tiem 73 bijuši tankkuģi, bet 165 - sauskravas kuģi.
Pēc pārkrauto kravu apjoma Ventspils osta ir otra lielākā Latvijas osta. 2019. gadā Ventspils ostā pārkrauti 20,5 miljoni tonnu kravu.
Komentāri (10)
238 kuģi pabijuši ostā šī gada divos mēnešos. 165 no tiem bij sauskravu kuģi. Tad jau sanāk ka katr dien ostā bij jāredz vismaz 2 kuģ. Cik nu es tā vērojs tad to nav redzējs. Tukš ost ir redzējs vairāks diens. Tā tas ir. Tāpēc kaut kā neticas šai informācijai. Savām acīm es vairāk tic.
Informāciju par to, kādi kuģi ir ostā, ikvienam ir iespēja redzēt tiešsaistē, piemēram, marinetraffic.com. Piemēram, šobrīd ostā ir 6 kravas kuģi. Un var būt arī brīži, kad ostā nav neviena kuģa, tā gan nav bieži.
Pārkrauts 1,5 miļjons tonnu kravas. 73 no tiem bijuši tankkuģi. Apmēram cik var iepildīt viens vidējā izmēra tankkuģis jēlnaftu vai naftas produktus. Vikipēdijā paskatījos. Ja tie 73 tankkuģi pārvadāja naftas produktus. Tad pēc maniem aprēķiniem sanāk ka tie sauskravas kuģi ir pārvadājuši gaisu. Es nevienam netaisos neko pierādīt. Bet tā sanāk. Citur palasīju :ostas pārstāve Inga Ieviņa stāsta ko citu un runā ne par kuģu skaitu bet tikai par pārkrautām tonnām. Te cipari arī mainās. Janvārī pārkrauts 1,8 miļjons tonnu bet februārī 1,5 miļjons tonnu. Viņa sarunā pieminēja ka janvārī ostā pārkrāvušies 129 kuģi un pārkrauts 1,8 miļjons tonnu. Tad jāsecina ka februārī tās 1,5 miļjons tonnu ir pārveduši atlikušie 36 kuģi no kopējā kuģu skaita kuri bijuši Ventspils ostā. 165 kuģi. Kurš tad te tos batonus sprauž ausīs. Un priekš kam. Varbūt man ar matemātiku sūdīgi. Bet ar redzi problēmas nav. Varbūt kāds var ko pakomentēt. Interesanta tēma vispār.
Aicinām vēlreiz rūpīgāk izlasīt informāciju… Jums izdevies apmaldīties skaitļos un termiņos tik ļoti, ka pat nezinām, no kura gala atbildēt…
Bet pilnai skaidrībai vēlreiz par skaitļiem:
Kuģu skaits ostā:
janvārī 129 (40 tankkuģi, 89 sauskravas kuģi);
februārī 109 (33 tankkuģi, 76 sauskravas kuģi).
Sauskravu kuģu skaitā ietilpst arī prāmji.
Kravu apgrozījums:
janvārī 1,2 miljoni tonnu;
februārī 1,5 miljoni tonnu.
Atvainojos. Februārī sanāk 109 kuģi no kopējā skaita 238
Paldies par informāciju. Zināšu kur paskatīties kad būs nepareiza informācija laikrakstos.
Vēl tik neliels jautājums. Cik lielu kravu uzpilda vidējs tankkuģis kurš ienāk naftas terminālā.
Uz šo jautājumu ir ļoti grūti atbildēt – tas ir kā nomērīt vidējo temperatūru slimnīcā – izdarīt var, bet objektīvi tas nebūs :)
Piemēram, šobrīd ostā esošais FUTURA izkrauj 25 tūkstošus tonnu (t.t.) benzīna, ASTRO SATURN iekrauj 35 t.t. mazuta, bet PALAWAN STAR – 61 t.t.benzīna. Bet daudzums vienā tankkuģī var būt arī pāri 100 t.t.. Lielākais kravas apjoms vienā tankkuģī Ventspils ostā bijis 130,8 t.t..
Zinu ka tika veikti padziļināšanas darbi lai terminālā varētu ienākt tankeri ar 120 t. t. kravnesību. Bet tā kā mums to kravu nav vairs tik daudz. Runājot tieši par jēlnaftu. Tāda tilpuma tankeri laikam jau vairs neapmeklēs Ventspils ostu. Skumji, bet patiesi. Un nav jau zināms kad ostā atkal varēs redzēt vairākus lielos kuģus vienlaicīgi. Viens skats uz to kā mazie velkoņi ostā ievelk kuģi vairāku mājas stāvu augstumā. Velk uz Ventas krastu to ieraudzīt.