Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā atklāta Brīvostas pārvaldes Dokumentu pārvaldības nodaļas un sekretariāta vadītājas, fotogrāfes Gundegas Rebhūnas pirmā personālizstāde Vēro… Sajūti…Piedzīvo…. Tas ir ļoti personīgs aicinājums ieraudzīt Ventspils ostu un dzīvi ap to jaunās dimensijās.
Izstādes atklāšanas pasākumā, kas aizvadīts pagājušajā nedēļā, pulcējās Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas vadības pārstāvji un pedagogi, Gundegas Rebhūnas tuvinieki, radi, draugi, kolēģi, domubiedri un citi viņas fotogrāfiju cienītāji. Svinīgo pasākumu atklāja namamāte – 1. ģimnāzijas direktore Pārsla Kopmane –, kura pastāstīja, ka gleznu un fotogrāfiju izstāžu rīkošana skolas telpās ir viena no ilggadējām ģimnāzijas tradīcijām. Gundegas fotogrāfijās iemūžinātie mirkļi un noskaņa veido stāstu, ko nevar izstāstīt vienkāršiem teikumiem, savās izjūtās dalījās Kopmane. Viņasprāt, izstādes autores fotogrāfijās ir 99% domu un tikai 1% faktiskās fotografēšanas mirkļa.
Kādu satikšanos ar Gundegu pasākumā atstāstīja skolotāja Vija Draviņa: «Eju gar jūru, pūš vējš, smiltis iet pa gaisu, ir pavasaris, auksts. Es eju, un nāk pretī mazs cilvēciņš – trausls ar milzīgu kameru. Viņa atkal ir bijusi un noķērusi tos neatkārtojamos mirkļus, ko Gundega prot saskatīt, ļaujot arī mums izjust šīs brīnišķīgās sajūtas.»
Lai sveiktu izstādes autori un klātesošos, ģimnāzijas radošā komanda bija sagatavojusi sirsnīgu, lirisku un muzikālu priekšnesumu. Notikumam speciāli piemeklētas rindas lasīja skolotāja Draviņa, bet par muzikālo noformējumu gādāja audzēkņi – Keitija Eizenbārde un Eduards Otomers.
Iemūžina noskaņas
Izstādes Vēro… Sajūti…Piedzīvo… atklāšana Gundegai bija ļoti īpašs mirklis, jo, pirmkārt, šī ir viņas pirmā izstāde, un, otrkārt, tā iemājojusi ēkā, kurā Gundega pirmoreiz uzsāka skolas gaitas: «Atgriezties savā pirmajā skolā pēc daudziem gadiem – tas katram cilvēkam ir ļoti, ļoti emocionāls pārdzīvojums.» Ventspils Valsts 1. ģimnāzijā, kurai tolaik bija nosaukums Ventspils 1. vidusskola, Gundega mācījās līdz 8. klasei. Pēc tam viņa pārgāja uz Ventspils Mūzikas vidusskolu.
Interese par fotografēšanu Gundegai bijusi jau kopš mazotnes, galvenokārt pateicoties tēva – cienījamā fotogrāfa, kordiriģenta Andra Rebhūna – mīlestībai pret fotogrāfiju. Viņš savukārt gājis sava tēva – Gundegas vectēva – pēdās, kurš arī nodarbojies ar fotografēšanu profesionālā līmenī.
Pēc tam, kad tolaik jaunā meitene bija cieši iemīļojusi fotogrāfiju un fotomākslu, uzsākot patstāvīgu dzīvi un studijas Latvijas Mūzikas akadēmijā, laika gaitā vaļasprieks palika novārtā. Taču pirms aptuveni pieciem sešiem gadiem interese atdzimusi no jauna. Turpmākais ceļš foto zinību apguvē veda uz Rīgu – četrus kursus viņa izstudēja Foto akadēmijā fotografēšanas lielmeistara Māra Kundziņa vadībā. Tiem sekoja studijas Sergeja Kondrašina fotoskolā, un nu jau otro gadu Gundega mācās Foto telpā, kur viņas skolotājs ir Mārtiņš Vanags.
Ar izstādi Gundega vēlas iedvesmot skatītājus vērot, sajust un piedzīvot to, cik daudz skaistuma ir tepat, mums visapkārt. Fotogrāfijā autori uzrunā osta, kuģi, jūra, industriālā romantika. Līdz ar to arī bildes, kas apskatāmas ģimnāzijas 1. stāva gaitenī, uzņemtas vienā no ventspilnieku un pilsētas viesu iecienītākajiem pastaigu maršrutiem: Ostas ielas promenāde–Pils iela–Valdemāra iela–Ostas kapteiņa dienests–Zvejas osta–Dienvidu mols–pludmale. «Tas ir traki interesanti. Maršruts it kā viens un ejam to gandrīz katru dienu, bet ikreiz ir kaut kas cits – citas noskaņas, citas krāsas, citas faktūras, citi kuģi, atšķirīgi saulrieti,» sajūsminājās Gundega. Viņa uzskata, ka Ventspils vizītkarte ir kuģi un Venta, kas, pēc izstādes autores domām, ir vēl viena Vecpilsētas iela. «Lēni un cienīgi slīd mazi, lieli un arī pavisam vareni kuģi. Mums tā ir ikdiena, bet citiem – brīnums».
Pēc tam, kad fotogrāfijas jau bija sagatavotas un izstāde iekārtota, vienā no savām fotopastaigām pie kuģīša Grots Gundega negaidīti satika mazu, smaidīgu zēnu vārdā Patriks. Viņš ir talsenieks, kas kopā ar ģimeni bija atbraucis ekskursijā uz Ventspili. Neskatoties uz to, ka Gundega tikpat kā nekad nefotografē cilvēkus, satikšanās ar mazo Patriku viņu iedvesmoja uzdrošināties, un tā zēna portrets ir kļuvis par izstādes titulbildi. «Ja mēs pasauli vērosim tādām starojošām un dzīvespriecīgām acīm un tik saulainu skatienu, tad mēs noteikti sajutīsim un piedzīvosim daudz vairāk skaistā un daudz vairāk brīnišķīgā,» saistību starp izstādes nosaukumu, titulbildi un nejauši sastapto zēnu paskaidroja autore.
Gundegas kā fotogrāfes rokraksts ir noskaņas, detaļas, tuvplāni. Vienā no fotogrāfijām viņa iemūžinājusi kādu rokās sadevušos mīlnieku pāri, kas, šķērsojot kāpas, iet pretim saulrietam. Taču fotogrāfe vienlaikus patur prātā, ka katrs zāles stiebriņš, kam pāris iet garām, ir vesela jauna pasaule, ja to pietuvina. «Un tas ir tas, kas mani interesē – pamanīt kaut ko un mēģināt to parādīt citiem,» uzsvēra Gundega.
Brīvajā laikā viņai patīk būt pie dabas, izbaudīt pastaigas, tāpēc, izejot no mājām, fotoaparāts ir līdzi teju vienmēr, neskatoties uz to, ka ierīce ir diezgan smaga. «Un pamēģini vienreiz nepaņemt līdzi kameru – būs tik daudz labu kadru,» nosmēja Gundega. Pamanīt un iemūžināt to, kā bitīte mielojas ar ziedu nektāru vai kā gliemezis ietinies smiltīs snauž – tā ir meditācija, kas vajadzīga, lai dzīvē spētu iziet cauri visam tam, kas ir mūsu ceļā.
Brīvostā – 21 gadu
Absolvējot Mūzikas akadēmiju, Gundega atgriezās savā dzimtajā pilsētā Ventspilī un veiksmīgi iekārtojās darbā Brīvostas pārvaldē, kur strādā jau 21. gadu. «Darbā jūtos kā mājās,» piesaisti darbavietai neslēpa Gundega. Patlaban viņa vada Dokumentu pārvaldības nodaļu un sekretariātu, kas nozīmē, ka pretēji Gundegas personībai viņas darbs ir diezgan birokrātisks. «Strādājot darbu ar papīriem, šķiet, ka es to nevarētu darīt nevienā citā iestādē. Man ir svarīgi, lai tas ir ostā, jo tur ir saikne ar kuģiem, nebeidzamu kustību.»
Darbs ar dokumentiem, materiālu sagatavošana, sanāksmju plānošana, sadarbība ar kolēģiem – apmēram šādi aizrit viņas ikdiena Brīvostas pārvaldē. Šo gadu laikā Gundega ir pārliecinājusies, ka darbs ļoti līdzsvaro radošo lidojumu: «Liekot to pretī, dzīve patiesībā ir ļoti piepildīta un daudzpusīga. Ir jāpatīk tam, ko dari. Vienkārši jāpatīk!»
Izstādes Vēro… Sajūti…Piedzīvo… autore Gundega Rebhūna izstādes atklāšanas svinībās - dienā, kad par īstenību kļuva viens no viņas sapņiem.
Viss par un ap jūru, kuģiem, ostu, industriālo romantiku - tā ir fotogrāfes kaislība.
Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas 1. stāva gaiteni izkrāšņo māklinieciskas noskaņu bildes, kuras aicināti apskatīt ne tikai ģimnāzijas audzēkņi un pedagogi, bet arī ikviens cits interesents.
Komentāri (0)