Plosta iela – pārceltuve agrāk un tagad

Interesanti, ka gan agrāk, gan tagad iela pilnībā atbilst savam nosaukumam, jo ved uz pārceltuvi.

Mūsdienu Plosta iela ventspilniekiem ir zināma kā iela, uz kuras atrodas pareizticīgo baznīca un terminālis Noord Natie Ventspils Terminal (NNVT). Garuma ziņā nelielā iela atduras pret vārtiem, aiz kuriem ir termināļa NNVT teritorija ar piestātnēm, pie kurām pietauvojas prāmji, kas savieno mūsu krastu ar Zviedrijas - Ventspils un Nineshamnas ostas. Plosta ielas otrs gals sastopas ar Ostas ielu, līdzās Prāmju terminālim. Patlaban grūti iedomāties, ka vēl pirms 50 gadiem tā bija dzīvojamā iela, bet vēl agrāk – viena no galvenajām trasēm, kas savienoja divus Ventas krastus.

Dzīvā satiksme starp diviem krastiem

Ventspils muzejam ir ziņas par Plosta ielu kopš 18. gadsimta beigām. Agrākā informācija par pilsētas ielu nosaukumiem rodama 1796.–1797. gada Ventspils plānā. Šajā vēsturiskajā dokumentā minēti 35 ielu nosaukumi, starp tiem arī Plosta iela, kuras galā atradās pārceltuve pār Ventu. Līdz pat 20. gadsimta sākumam tā bija svarīga satiksmes trase, jo veda uz Plosta tiltu – vecāko tiltu pār Ventu. Muzeja dokumentos teikts, ka tilts uzbūvēts 1868. gadā un atradās šajā vietā līdz 1902. gadam, kad tika pārvietots uz Sarkanmuižas dambja galu. Tiltu pārvietoja tādēļ, ka iepretī Sarkanmuižas dambim Ventas labajā krastā tika uzbūvēta jaunās Ventspils–Maskavas–Ribinskas dzelzceļa līnijas Ventspils stacija. Pasažieru stacijas ēka atklāta 1901. gadā. 20. gados Plosta tilts tika nomainīts pret Pontonu tiltu, bet padomju laikā (60. gados) nedaudz tālāk no šīs vietas uz augšu pa straumi uzbūvēja dzelzsbetona tiltu.

Laikraksta Ventas Balss līdzstrādnieks 20.–30. gados, arī sabiedriskais darbinieks Andrejs Kristovskis par šo ielu rakstījis: «Pirms kādiem 70 gadiem Plosta iela tika uzskatīta par galveno ielu Ventspilī, kaut tajā visā ielas garumā bija tikai daži nami, jo pa to gāja dzīva satiksme ar Ventas labo krastu.» (Ventas Balss, 1930. gada 15. augusts)

Kuģīši, dzirnavas, zāģētavas

Savu nosaukumu Plosta iela ieguva, pateicoties senajai pārceltuvei pār Ventu, par ko kalpoja ar virvēm darbināms plosts. Plosts pār Ventu dokumentos minēts 1539. gadā, kad Ventspils komturs Vilhelms fon Ecbahs deva pilsētai atļauju turēt Ventā plostu ar virvi un tiesības uz zemes gabalu pretējā Ventas krastā, kur plostam piestāt. Tiesa, īsti gan nav zināms, vai šī vieta ir Plosta ielas galā. Pēc tilta pārcelšanas Plosta ielas gals saglabājās kā vieta kuģīšu satiksmei uz Pārventu. Kā vieta regulārai kuģīšu satiksmei uz Pārventu tā pastāvēja līdz pat 1960. gadu sākumam.

Plosta iela ir viena no pirmajām ielām pilsētā, kas tiek bruģēta. 1797. gada plānā jau redzama Plosta ielas apbūve, un pēc 1912. gada adrešu grāmatas var spriest, ka uz tās atrodas vairāki privāti namīpašumi un A. Šmitam piederošās tvaika dzirnavas. Ielas nozīmīgumu apliecina arī tas, ka tieši šeit tika uzcelta Ventspils Sv. Nikolaja pareizticīgo baznīca, kas iesvētīta 1901. gadā. Tāpat Plosta ielā izsenis atradušās zāģētavas. 1934. gada maijā milzu ugunsgrēkā nodega Kāna zāģētava un 7 dzīvojamie nami. Plosta ielā atradās arī pilsētas elektriskā spēkstacija, kuras darbināšanai piegādāja skaidas no pilsētas zāģētavām.

Lielākā daļa no Plosta ielas senākās apbūves iet bojā 1970. gados, kad nojauc ielas galā esošās dzīvojamās ēkas, paplašinot Ventas gultni, lai izveidotu vietu, kur kuģi pēc ienākšanas ostā var apgriezties, savukārt iedzīvotājiem piešķir dzīvokļus 9-stāvu mājās un citās daudzdzīvokļu ēkās.

Sava republika, sava nogrimusī pils

Daži ventspilnieki atceras, ka Plosta iela izskatījās citādi nekā tagad: tā bija apdzīvota, cilvēku balsu, zirgu zviedzienu un pārceltuves skaņu piepildīta. Pagājušajā gadā ventspilniece Silvija Freimane, kas kopš 1945. gada dzīvoja vienā no vēlāk nojauktajām mājām, dalījās ar Ventas Balsi savās atmiņās. Plosta ielā pagāja viņas bērnība, jaunība un ievērojama dzīves daļa. Ventspilniece atceras, ka Plosta ielas iedzīvotāji jutās kā atsevišķā republikā, bet Silvijas mamma vairākkārt atkārtojusi, ka tā ir viņu nogrimusī pils.

Silvijas vecmāmiņa vēl paguva ieraudzīt Plosta tiltu. Viņa dzīvoja Staldzenē un stāstīja, ka svētdienas staldzenieki ar zirgu pajūgiem brauca uz pilsētu, pa Plosta tiltu dodoties pāri upei. Silvija atminas vairs tikai kuģīšus Piltene un Viesturs, kas pārvadāja cilvēkus no viena krasta uz otru no plkst. 6 rītā līdz 1 naktī. Ventas labajā krastā apstājās mazbānītis, pasažieri izkāpa no vagoniem un kāpa uz kuģīša, kas pārveda viņus uz kreiso krastu. Savukārt pēcpusdienā šie paši pasažieri ar kuģīti atgriezās Pārventā, steidzoties pagūt uz vilcienu. Plosta ielas iedzīvotāji tāpat nereti izmantoja kuģīti, lai tiktu otrā Ventas krastā – lai dotos uz Kantsonu kapiem, kur atdusējās viņu tuvinieki, vai uz Būšniekiem, uz mežu pēc ogām. Mazbānītis, tāpat kā kuģīšu satiksme starp Ventas krastiem, savu pastāvēšanu beidza pagājušā gadsimta 60. gados. Kopš tā laika arī Plosta ielas aktīvā dzīve kļuva rāmāka. Silvija Freimane atceras savu bijušo dzīvesvietu ar lielu mīļumu un sirsnību. Iela bija slavena ar saviem dārziem, kastaņu aleju, puķu daudzveidību.

Vecā nama otrā dzīve

Mūsdienu Plosta iela, var teikt, ir iesaistīta prāmju satiksmē starp Ventspili un Zviedriju. Tā pieiet tuvu Dārzu ielai, kur atrodas Pasažieru prāmju terminālis. Dārzu iela arī ir viena no senākajām pilsētas ielām, iespējams, Plosta ielas vienaudze. 1797. gada plānā ielas nosaukums ir Grāvja iela. Pa to gāja viens no galvenajiem pilsētas novadgrāvjiem. Dārzu ielas pašreizējais nosaukums varētu būt ieviests kopš kāda 19. gadsimta 2. puses, min Ventspils muzeja vēsturnieki. Visticamāk, tas noticis tādēļ, ka 19. gadsimta 2. pusē šajā ielā savas savrupmājas sāka celt bagātākie Ventspils pilsoņi – tirgotāji un kuģu īpašnieki, kuri savos plašajos gruntsgabalos sāka iekopt dārzus.

Pasažieru prāmju terminālis uzdāvināja vienai no Dārzu ielas senākajām ēkām otro dzīvi. Ēkas Dārzu ielā 6 pirmais stāvs uzbūvēts 18. gadsimtā un tika izmantots kā dzīvojamais nams. 1904.–1905. gadā Ventspils tirgotājs M. Reinke uzbūvēja mājas augstākos stāvus. 20. gadsimta sākumā ēkā darbojas Ventspils pilsētas reālskola. 1920. gados šeit darbojas Vācu vecāku savienības ģimnāzija, vēlāk 6. vācu pamatskola. 1950. gados ēku izmanto kā Jūras tirdzniecības ostas noliktavas. Pēc pilnīgas nama rekonstrukcijas tagad šajā ēkā atrodas Prāmju terminālis.

Ventspils reālskola Dārzu ielā 6. Pastkarte.

Plosta iela 20. gadsimta sākums. Pastkarte.

Tvaika dzirnavas Plosta ielā 13. 20. gadsimta sākums.

Ēka Dārzu ielā 6 pirms Prāmju termināļabūvniecības uzsākšanas.