Bio-Venta var nodrošināt Latviju ar biodīzeļdegvielu

Uzņēmums šo nozīmīgo datumu atzīmēja, saražojot rekordlielu produkcijas apjomu. Kā viens no uzņēmuma veiksmes faktoriem tiek minēta veiksmīgā loģistika Ventspils brīvostā.

Uzņēmums Bio-Venta tika veidots kā lielākais Latvijā un Baltijas valstīs, ražojot un pārkraujot atjaunojamo degvielas veidu – biodīzeļdegvielu –, kuras ražošanai izmanto no rapša izspiestu eļļu. Rūpnīcas projektētā jauda – 100 000 tonnu biodīzeļdegvielas gadā. Kopš izveides un ražošanas sākuma aizvadītie gadi bijuši gan aizraujoši, gan izaicinājumiem piepildīti, stāsta SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs, finanšu direktors Egils Staris un valdes loceklis, ražošanas direktors Indulis Stikāns, atminoties galvenos notikumus 15 gadu griezumā.

Krīzes un rekordu gadi

Mūsdienīgā biodīzeļdegvielas ražošanas uzņēmuma projektēšana un būvniecība ilga četrus gadus. 2008. gadā Ventspilī sāka ražot zaļo degvielu. Savukārt 2009. gadā iestājās krīze, naftas cenas kritās, un jaunajam uzņēmumam vajadzēja ļoti skrupulozi plānot savu darbību. «Faktiski strādājām izdzīvošanas režīmā,» saka Stikāns. Tomēr ražotne tika saglabāta, pakāpeniski palielinot saražotā apjomu. 2012. gads nāca ar pirmo rekordu – tika saražots vislielākais biodīzeļdegvielas apjoms, aptuveni 80 000 tonnu. Lai arī tolaik situācija tirgū vēl nebija labvēlīga Ventspils rūpnīcas produkcijai, jo tā joprojām izjuta finanšu grūtības. Nākamajos gados zaļās enerģētikas jaunais uzņēmums pamatīgi izbaudīja likumdošanas problēmas, kad, piemēram, valdība atļāva vasarā pārdot ziemas arktisko dīzeļdegvielu bez biodīzeļa piemaisījuma. Kad arī šis likumdošanas caurums tika likvidēts, ražotne atkal sāka atsperties un uzņemt apgriezienus. Pagājušais gads kļuva par rekordgadu gan pēc saražotā biodīzeļdegvielas apjoma – 87 000 tonnas, gan pēc finanšu rādītājiem. Rūpnīca vēl par vienu soli pietuvojās savam maksimālajam apjomam. Šā gada prognoze – ne mazāk kā 80 000 tonnu biodīzeļdegvielas.

Ražošana orientēta uz eksportu

Diemžēl Latvijas enerģētikas politika joprojām atpaliek no Eiropas Komisijas izvirzītā uzdevuma – panākt līdz 2020. gada beigām atjaunojamo enerģiju veidu īpatsvaru transportā 10% apmērā, toskait 7% pirmās paaudzes biodīzeļ­degvielas piemaisījumu, ko ražo Bio-Venta. Patlaban Latvijā atjaunojamās enerģijas īpatsvars transportā ir tikai 3,06%, no kuriem aptuveni ¾ veido piemaisījumi fosilajai degvielai, un jau pēc gada valsti var piemeklēt Eiropas Komisijas soda sankcijas. Biodīzeļdegvielas ražotāji jau vairākus gadus ir snieguši priekšlikumus, gan kā sasniegt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru transportā 10%, gan kā panākt 6% CO₂ ietaupījumu transportā. Ventspils ražotne ir gatava nodrošināt Latviju ar biodīzeļdegvielu Eiropas Komisijas direktīvas izpildei. Tomēr enerģētikas jomā situācija joprojām nav labvēlīga vietējiem zaļās enerģijas ražotājiem. Tādēļ Bio-Venta pagaidām orientējas tikai pārsvarā uz eksportu – 97% visas produkcijas tiek transportēti pircējiem ārpus Latvijas. Starp Ventspils biodīzeļdegvielas patērētājiem ir lieli degvielas tirgotāji Baltijā, Skandināvijā un Eiropā, rūpnīcas blakusproduktu patērētāji – NVS valstīs. Savukārt izejvielu uzņēmums importē arī no Krievijas, Baltkrievijas un Kazahstānas.

Jāatgādina, ka Bio-Venta ražo ne tikai biodīzeļdegvielu, lai gan tas arī ir uzņēmuma galvenais profilprodukts. Uzņēmumā tiek ražota vērtīga un proteīniem bagāta lopbarība – rapšu rauši, kas 2018. gadā tika saražoti 56,5 tūkstošu tonnu apmērā un kas arī pārsvarā tiek eksportēti. Bio-Venta ražoto farmaceitiskas kvalitātes glicerīnu ar augstu tīrības pakāpi – 99,7% – plaši izmanto kosmetoloģijā, farmakoloģijā un citos nolūkos. Pagājušajā gadā saražoti 8000 tonnu glicerīna. Vēl viens rūpnīcas produkcijas veids – kālija sulfāta minerālmēslojums, kura ražošana vidēji veido aptuveni 1000 tonnu gadā, bet pagājušajā gadā saražots arī šī produkta rekordapjoms – 1370 tonnas.

Biodīzeļdegviela no... atkritumiem

Ražotne Bio-Venta cenšas iet vienā solī ar pasaules tendencēm. Šogad šeit ir saražots pirmais biodīzeļdegvielas izmēģinājuma apjoms, izmantojot cepšanai izlietotu augu eļļu. Citiem vārdiem, tas ir solis no biodegvielas ražošanas, izmantojot pārtikas izejvielas, līdz ražošanai no pārtikas atkritumiem. Uzņēmumā izmantojamā tehnoloģija ļauj daļēji aizvietot biodīzeļa ražošanu no ­rapšu eļļas ar biodīzeli no izlietotas pārtikas eļļas. Līdztekus citām priekšrocībām šis solis ļauj uzņēmumam palielināt ogļskābās gāzes CO₂ izmešu ietaupījumu atmosfērā. Rapšu eļļas biodīzeļdegvielas izmantošana automašīnās nodrošina CO₂ izmešu samazinājumu atmosfērā par 60%, salīdzinot ar fosilo degvielu, savukārt biodīzeļa izmantošana no pārstrādātās pārtikas eļļas ļauj samazināt ogļskābās gāzes izmešus par 88–90%. Bio-Venta sev izvirza augstus mērķus – ražot augstas kvalitātes biodīzeļdegvielu, fokusējoties uz CO₂ izmešu samazināšanu visā ražošanas ciklā. Papildus jau automatizētiem ražošanas procesiem uzņēmums tāpat ir virzīts uz tālāku automatizāciju. Patlaban tiek testēta un drīzumā tiks iedarbināta iekārta automatizētai automašīnu cisternu līdz 24 cm³ uzpildīšanai.

Biodīzeļdegvielas, rapšu eļļas, glicerīna, mēslojumu un citu Bio-Venta produktu ražošanas sarežģīto tehnoloģisko procesu centrālā vadības pults.

Uzņēmuma Bio-Venta ražotspēja:

- biodīzeļdegviela – 100 000 t/gadā

- rapšu eļļa – 35 000 t/gadā

- rapšu rauši – 65 000 t/gadā

- glicerīns – 9000 t/gadā

- kālija sulfāts – 1600 t/gadā

Indulis Stikāns, SIA Bio-Venta valdes loceklis, ražošanas direktors

Ir smarža – tas nozīmē, ka strādājam

– Ik pa laikam iedzīvotāji sūdzas par rapšu eļļas smaržu. Īpaši aktīvas diskusijas par šo tēmu ar Valsts vides dienesta reģionālo pārvaldi notika pagājušajā gadā. Iedzīvotāji sūdzas reģionālajai pārvaldei, kur sūdzības tiek izskatītas un, ja tās ir pamatots, tiek pārsūtītas mums. Šogad pamatotu sūdzību ir mazāk – līdz šim esam saņēmuši piecas. Mēs no savas puses domājam par to, kā savu iespēju robežās samazināt smaku izplatību. Pārskatījām ražošanas procesu arī nelabvēlīgos laika apstākļos, kad vējš pūš dzīvojamo māju virzienā, mainām tehnoloģiskā procesa parametrus, lai samazinātu aromātu. Diemžēl pilnībā apturēt procesu nevaram, jo notiek nepārtraukts ražošanas cikls. Gribētos akcentēt, ka aromāts nāk no rapšu sēklām kaltēšanas laikā un šis aromāts nav kaitīgs. Drīzāk varētu teikt, ka kādam tas pat varētu patikt, bet kādam – ne. Tomēr mēs sekojam līdzi smakas koncentrācijai un vismaz reizi gadā veicam mērījumus. Līdz šim limitu pārkāpumu, kas norādīti uzņēmumam izsniegtajā B kategorijas piesārtojošās darbības atļaujā, nav konstatēti. Mūsu ražotnes specifika ir tāda, ka tai nāk līdzi smarža. Ja ir smarža, tas nozīmē, ka uzņēmums strādā.

Egils Staris, SIA Bio-Venta valdes priekšsēdētājs, finanšu direktors.

Izmantojam izdevīgo loģistiku

– Mūsu kompānijas 15 gadu darbības laikā esam spējuši panākt daudz ko, pateicoties Ventspils brīvostas izdevīgajam izvietojumam. Pateicoties tam, esam palikuši vienīgie biodīzeļdegvielas ražotāji un eksportētāji Latvijā. Mums ir pieejama dzelzceļa, autoceļu infrastruktūra un izeja uz ostas termināļiem, kas ievērojami atvieglo produkcijas nosūtīšanu eksportam. Pateicoties tam, esam spējuši būt elastīgi un saglabāt ražošanu tajos gados, kad pieprasījums pēc degvielas Eiropā vēl nebija tik liels, kāds tas ir tagad. Izdevīgā loģistika palīdz mums arī citās situācijās. Pagājušajā gadā Eiropā bija liels sausums un gada beigās praktiski apstājās loģistika Rietumeiropā pa Reinas upi, kur būtiski bija nokrities ūdenslīmenis un bija apgrūtināta kravu transportēšana pa to. Eiropā radās problēmas ar produkcijas piegādi. Mēs, atrodoties jūras krastā, nekādas problēmas neizjutām un varējām nodrošināt mūsu patērētājus ar produkciju, kas šo loģistikas problēmu dēļ bija sasniegusi arī visaugstāko cenu. Tas arī palīdzēja mums panākt pagājušajā gadā rekordaugstus finanšu un ražošanas rādītājus.

Neraugoties uz atbalsta trūkumu no valdības puses, es ceru, ka pirmās paaudzes biodīzeļdegviela, ko ražo mūsu rūpnīca, palīdzēs Latvijai sasniegt Eiropas Komisijas izvirzīto mērķi – līdz nākamā gada beigām palielināt biodīzeļdegvielas piemaisījumu fosilajai dīzeļdegvielai līdz 7%. To var panākt bez investīcijām no nodokļu maksātāju naudas un nepārveidojot automašīnu dzinējus. Tomēr bažas rada pēdējā laika politikas iniciatīvas, kas nav labvēlīgas vietējo atjaunojamo energoresursu ražotājiem. Piemēram, notiek diskusijas par to, ka nepieciešams palielināt akcīzes nodokli rapšu biodīzeļdegvielai. Nodokļu likme biodīzelim tiek paredzēta augstāka nekā transportā patērētajai dabasgāzei un naftas gāzei. Piemēram, nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam vispār neparedz no pārtikas izejvielām saražotās biodegvielas izmantošanu, tā vietā paredzot lielāku uzsvaru uz dabasgāzi (kas ir fosilais resurss), biogāzi, elektrifikāciju un biodegvielu, kas saražota no atkritumiem. Mūsuprāt, visas šīs iniciatīvas prasīs lielas investīcijas, par kurām maksās patērētājs. Manuprāt, sasniegt Eiropas Komisijas mērķus transportā var kombinējot dažādus atjaunojamo energoresursu veidus, tai skaitā rapšu biodīzeļdegvielu.

Jānorāda, ka Bio-Ventai ir ievērojama nozīme Kurzemes ekonomikā. Līdztekus vairāk nekā 60 darba vietām pašā uzņēmumā tas arī nodrošina ar darbu teju 100 zemnieku saimniecības Kurzemē, no kurām mēs iepērkam rapsi, neskaitot lielos graudu vairumtirgotājus. Rūpnīca nodrošina ar darbu arī virkni apkalpojošo uzņēmumu – transportētājus, remontniekus u.c., kā arī sniedz kravas Ventspils ostas piestātnēm.