Molu atjauno, turpinot tā ekspluatāciju

Lai arī notiek rekonstrukcijas darbi, Ziemeļu mols turpina funkcionēt, kas galvenajam darbuzņēmējam – AS BMGS – uzliek lielu atbildību un liek strādāt īpaši rūpīgi.

Industriālais un aizsargobjekts

Ziemeļu mola garums ir nedaudz mazāks par 2 kilometriem, hidrobūve kalpo Ventspils ostai vairāk nekā simts gadus, 9/10 tās konstrukcijas atrodas zem ūdens. Iepriekšējie atjaunošanas darbi šeit notika pirms 30–50 gadiem. Objekts ietilpst projektā Ventspils brīvostas hidrotehnisko būvju pārbūve un atjaunošana. Projekta kopējās izmaksas – 18,14 miljoni eiro, ES līdz­finansējums – 13,42 miljoni eiro, Ziemeļu mola atjaunošanas izmaksas – 12,86 miljoni eiro. Hidrobūves atjaunošana notiek pēc līdzīga projekta, kādu īstenoja, atjaunojot Dienvidu molu, ko pabeidza pagājušajā gadā. Taču atšķirībā no Dienvidu mola Ziemeļu mols atrodas tuvāk kuģošanas kanālam, tādēļ arī dziļums šeit ir lielāks.

Vēl Ziemeļu mols no Dienvidu mola atšķiras ar to, ka tas ne tikai pilda savu pamatfunkciju – aizsargā priekšostu no viļņiem, vējiem un smilšu sanesumiem –, bet tam ir arī industriāla nozīme. Mola teritorijā atrodas stividorsabiedrība VK Terminal Services, izvietotas inženieru un tehnoloģiskās komunikācijas un notiek ķīmisko un naftas kravu pārkraušana. Tas liek būvniekiem būt īpaši atbildīgiem un rūpīgiem, veicot savu darbu. «Pēc līguma ar Ventspils brīvostu mums nav tiesību apturēt tehnoloģiskos procesus uz Ziemeļu mola,» skaidro projekta vadītājs Andrejs Harčenkovs.

5-tonnīgie tetrapodi lido kā pūciņas

Patlaban uz Ziemeļu mola tiek uzstādīti 5-tonnīgie un 13-tonnīgie betona tetrapodi, lai papildinātu jūrā iegrimušo mola ķermeņa krāvumu. Jaunos tetrapodus, ko ražo tikai Ventspils BMGS ražošanas bāzē, uzstāda pēc konkrētas shēmas – it kā liktu puzli. Daļu tetrapodu vienkārši iemet ūdenī mola pamata nostiprināšanai no jūras puses. Tuvāk mola galvai, kas ir 1,6 kilometrus jūrā, mola ķermeni stiprina ar 13-tonnīgajiem tetrapodiem. Slodze Ziemeļu molam no viļņu un vēju puses ir daudz lielāka nekā Dienvidu molam. Jo dziļāk jūrā, jo lielāka slodze. «Pie pašas mola galvas 5-tonnīgie tetrapodi vētras gadījumā vienkārši lido pa gaisu kā pūciņas, tādēļ šeit tiek uzstādīti 13-tonnīgie,» stāsta Harčenkovs.

BMGS ražošanas bāzē Ventspilī tiek pabeigta tetrapodu un betona masīvu ražošana mola atjaunošanas vajadzībām. Jau ir izgatavots un piegādāts uz mola viss nepieciešamais hidrobūves konstrukciju stiprināšanai: 2150 5-tonnīgie tetrapodi un 750 13-tonnīgie tetrapodi no nepieciešamajiem 855. Atlicis izliet pēdējos simts 13-tonnīgos tetrapodus. Viss nepieciešamais 45-tonnīgo betona masīvu daudzums – 220 gabali – tāpat ir izgatavots un piegādāts uz mola. 109 balsta masīvi ir samontēti pie mola galvas 16 metru dziļumā. Šie darbi tika veikti, izmantojot ūdenslīdēju un peldošā celtņa palīdzību, stāsta Andrejs Harčenkovs. Pārējie masīvi gaida labvēlīgus laika apstākļus, lai tos varētu uzstādīt zem ūdens pie mola galvas. Tos paredzēts uzstādīt mazākā dziļumā, tā ka vissarežģītākie zemūdens darbi jau ir paveikti, piebilst Harčenkovs.

Un tomēr, iestājoties rudenim, par šķērsli celtnieku darbā kļūst mainīgie laikapstākļi un vētras. Lai veiktu hidroceltniecības darbus, pastāv ierobežojumi saistībā ar vēja stiprumu un viļņu augstumu, apstiprina Harčenkovs. Viņš norāda, ka šobrīd vislielākā rūpe ir pabeigt betona masīvu montāžu pie mola galvas vēl šogad, jo peldceltnim pēc 1. novembra jādodas uz Klaipēdu. Lai pietauvotu peldceltni mola tuvumā, ūdenī ir iegremdētas tauvošanās caurules.

Apvedceļš un kabeļu estakāde

5-tonnīgos tetrapodus uz mola nogādāja ar autotransportu, un šim nolūkam tika atjaunots speciāls apvedceļš – lai smagā tehnika nesabojātu pievedceļus terminālī. Savukārt 13-tonnīgos tetrapodus un 45-tonnīgos betona masīvus uz mola nogādāja pa Ventu un to izcelšanai izmantoja peldceltni.

Mola atjaunošanas projekts paredz pilnībā demontēt pašreizējo transporta estakādi un izbūvēt jaunu kabeļu estakādi. Tā ir viena no sarežģītākajām projekta daļām, kas prasīs no celtniekiem lielu precizitāti, jo līdzās tai iet amonjaka caurules. Taču, pirms uzsākt transporta estakādes demontāžu, vajadzēja atbrīvot celtniecības zonu no visām inženierkomunikācijām – elektrotīkli, vadības sistēmas kabeļi u.c., kas nodrošina termināļa darbību. Nesen uz mola tika pabeigta jaunās kabeļu estakādes izbūve, un tagad būvnieki uzsākuši komunikāciju nojaukšanu un to uzstādīšanu jaunajā estakādē.

Grandiozākais remonts

Ziemeļu mola atjaunošana ir grandiozākais projekts saistībā ar tā konstrukciju remontu vairāk nekā simts pastāvēšanas gados. Iepriekšējie remontdarbi uz Ziemeļu mola notika pagājušajā gadsimtā – laikā no 70. līdz 90. gadiem. Aizvadītajos gados mola konstrukcijas un uzbērums ir ievērojami nolietojušies. Mākslīgi uzskalotais mola dambis jūras viļņu un straumes ietekmē pakāpeniski izskalojas no iekšpuses. Projekta vadītājs atceras, ka uzbēruma izskalojumi sasnieguši vairākus metrus dziļumā.

Lai novērstu izskalojumus turpmāk, uzbērums tiek nostiprināts ar vairākām kārtām mazu un lielu akmeņu. Šī darba izpildei, ko būvnieki sauc par atgriezenisko filtru, dambī tika izrakta milzīga bedre 5 metru dziļumā un tajā kārtās salikti dažāda lieluma akmeņi. Šīs operācijas laikā celtnieki izraka aptuveni 14 000 kubikmetru grunts. «Var iedomāties, ka 90. gados iepriekšējā remonta laikā nebija pietiekama finansējuma un molu stiprināja, kā varēja,» pieļauj Andrejs Harčenkovs, norādot uz kaudzi akmeņu, vecu ķieģeļu, paneļu un citu celtniecības atkritumu, kas izņemti no uzbēruma. Daļu veco konstrukciju saskaldīja šķembās un salika uzbērumā. Tagad atgriezeniskais filtrs no akmeņiem tiek likts dambja pēdējā posmā pirms mola galvas.

Tā kā mola konstrukcija ir nolietojusies, tad caur to sūcas ne tikai ūdens, bet arī smiltis, kas ietekmē dziļumu pie piestātnēm. Celtniekiem vajadzēs uzstādīt ierievi gar mola sienu un ieliet zem ūdens betonu. Tādējādi mola ķermenis tiks hermetizēts un monolitizēts un nelaidīs cauri vairs ne ūdeni, ne smiltis.

Ziemeļu mola atjaunošana aizsākās šā gada pavasarī, un to nepieciešams pabeigt 2020. gada beigās. Priekšā vēl vairāk nekā gadu ilgs saspringts darbs. Patlaban apgūts teju 40% visu projekta darbu apjoma. Aptuveni 85% visu darbu objektā pilda kompānija BMGS pašas spēkiem. Apakšorganizācijas piesaista specifisku darbu veikšanai – elektromontāžai, demontēšanai un citiem.

5-tonnīgie un 13-tonnīgie betona tetrapodi tiek likti krāvumā, izmantojot 100 tonnu celtni.

Ekskavatorists Valdis Šteinhards ir pieredzējis hidroceltnieks, kompānijā BMGS strādā ne mazāk kā 20 gadus.

Teritorija ap bāku tiks labiekārtota, bet līdz bākai ierīkos elektropadeves kabeļus.

Uz Ziemeļu mola izbūvēta jauna kabeļu estakāde un celtnieki ķērušies pie komunikāciju ierīkošanas.