Navigācijas zīmes jūrā un eksponāti uz sauszemes

Starp eksponātiem būs skatāma arī boju un stoderu kolekcija.

Bojas uzstādīs promenādē

Boja – tā ir peldoša, specifiskas konstrukcijas un krāsas navigācijas zīme, kas apzīmē kuģošanas ceļu, rāda jūras vai ostas kanāla puses, enkuru stāvvietas, sēkļus, šķēršļus kuģošanai un citas bīstamas navigācijas vietas. Ventspils brīv­ostas pārvaldes entuziasti – bijušais Ovišu bākas uzraugs Pēteris Pazņikovs, kas tagad jau viņsaulē, un pašreizējais Kuģošanas atbalsta dienesta inženieris Aivars Beitāns – savākuši vērtīgu jūras izskaloto navigācijas zīmju kolekciju. Šīs zīmes ir norakstītas sava vecuma dēļ vai arī ir atvestas no citām ostām. Pazņikova un Beitāna savāktā boju un citu navigācijas līdzekļu kolekcija tiek uzglabāta Ovišu bākas teritorijā.

Pateicoties Ventspils brīvostas darbinieku entuziasmam, Ventspilī tiek veidota unikāla navigācijas zīmju kolekcija. Daļa kolekcijas – 14 bojas un stoderes – pavisam drīz atradīs savu vietu pilsētas krastmalā, pie vēsturiskās Ostas darbnīcas, un būs pieejamas publiskai apskatei. Līdzās bojām novietos informācijas stendus, kuros būs izskaidrota katras navigācijas zīmes nozīme un funkcija. Visas bojas, kas tiks eksponētas krastmalā, savu darba mūžu jau ir nokalpojušas. Atsevišķiem eksemplāriem ir 30–40 un pat vairāk gadu, stāsta Aivars Beitāns. Ir arī reti eksemplāri. Piemēram, plastmasas vasaras boja, kas tika izmantota kopš 1970. gada. Beitāns pieļauj, ka tas ir vienīgais šādas bojas eksemplārs, kas ir saglabājies visās Baltijas valstīs. Dažas bojas ir jūras izskalotas – viena atpeldējusi no Dānijas, cita – no Somijas, Vācijas, stāsta Beitāns. Vairākas bojas kolekcijai atdevuši kolēģi no Liepājas un citām ostām. Ventspils brīvostas pārvalde dāvā bojām otru mūžu, jo, ja senās navigācijas zīmes nenokļūtu kolekcijā, tad jau sen būtu sagrieztas metāllūžņos vai izmestas izgāztuvē. Mums tuvākā analoģiskā navigācijas zīmju kolekcija atrodas Tallinas jūras muzejā, stāsta Beitāns.

Vāc kolekciju 20 gadus

Kuģošanas atbalsta dienesta inženieris sāka kolekcionēt bojas teju uzreiz, tiklīdz sāka pildīt sava amata pienākumus. «Ovišu bākas teritorijā starp Pētera Pazņikova savāktajām navigācijas zīmēm, ģeneratoriem un citām bāku navigāciju iekārtām es atradu senu navigācijas stoderi, ar kuras palīdzību tiek apzīmētas nelielas navigācijas bīstamības vietas,» stāsta Beitāns. Ar šo priekšmetu, ko Beitāns ieraudzīja pirms vairāk nekā 20 gadiem starp topošā Ovišu muzeja eksponātiem, aizsākās boju kolekcijai.

Šobrīd boju kolekcijā ir aptuveni 20 eksemplāru, no kuriem lielākā daļa tiks uzstādītas pilsētas krastmalā. Patlaban senās bojas tiek gatavotas eksponēšanai. Daļu boju remontē, tīra un krāso zvejnieku kom­pānijas Grifs kuģu remonta cehā, bet daļa – gaida savu kārtu Zvejas ostas krastā, līdzās Kuģošanas atbalsta dienestam.

Līdztekus navigācijas bojām Ostas ielas promenādē jau šogad tiks uzstādīti arī citi mehānismi, tehnika, ierīces, kas nodrošina sarežģītā ostas mehānisma darbu. Šeit varēs apskatīt portālceltni, beramkravu iekraušanas un izkraušanas kausus, jūras dzelmē atrastu un krastā izceltu kuģa dzenskrūvi, enkuru, kā arī citus eksponātus.

Ventspils brīvostas pārvaldes Kuģošanas atbalsta dienests nodrošina navigāciju Latvijas ekonomiskajos ūdeņos no Irbes bākas teju līdz pašai Liepājas ostai, stāsta Beitāns. Mūsdienās, lai nodrošinātu drošu kuģošanu, visu cauru gadu tiek izmantotas vienas un tās pašas bojas, bet kādreiz bija ziemas un vasaras bojas. Mūsdienu bojas ir aprīkotas ar GPS globālās pozicionēšanas sistēmu, ar gaismas diožu lampām, tās nekavējoties ziņo, ja neatrodas savā novietošanas vietā vai par citiem bojājumiem monitoringa datorsistēmai un uz Ostas kuģošanas dienesta atbildīgā darbinieka mobilo tālruni. Navigācijas bojas apkalpo Ventspils brīvostas pārvaldes hidrogrāfijas kuģis.

Dažādu formu un nokrāsu

Boju krāsa un forma nav piemeklēta nejauši vai pēc brīvas gribas. Atkarībā no nozīmes un funkcijas navigācijas bojām ir dažādas formas un krāsas. Navigācijā tiek izmantotas bojas, kas norāda kuģu ceļu, apzīmē drošu kuģošanu, izmantojot konkrētu gaismu, norāda uz atsevišķām bīstamām vietām un nogrimušiem kuģu vrakiem, kā arī tiek izmantotas ass bojas.

Kuģu ceļu apzīmējošās ugunsbojas tiek izmantotas kuģu ceļa apzīmēšanai un tām ir dažāda krāsa. Boja sarkanā krāsā tiek izmantota kuģu ceļa kreisās puses apzīmēšanai, bet zaļas krāsas boja norāda uz labo pusi. Ass boju, sarkanu ar baltām svītrām, izmanto, lai norādītu kuģošanai drošu rajonu (piemēram, centra līnija, kanāla vidus). Šāda boja var norādīt arī uz kanāla ieeju, pieeju ostai vai piekrastei.

Ir speciālas bojas, kas norāda, kura debesspuse ir droša kuģošanai. Ir austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu bojas. Tām visām ir vienāda forma, taču dažādas krāsas. Melns virs dzeltena krāsotā ziemeļu boja norāda, ka ziemeļu puse no tās ir droši kuģojama. Melna ar vienu vai vairākām platām horizontālām sarkanām joslām krāsotā boja norāda uz atsevišķām kuģošanai bīstamām vietām, kurām apkārt ir navigācijai piemēroti apstākļi. Atsevišķas bīstamības boju izliek tieši uz bīstamās vietas vai virs tās. Avārijas vraku boju (zi­las/dzeltenas vertikālas svītras vienādā skaitā un platumā) izmanto tik­ko nogrimušu vraku apzīmēšanai, ja tas rada kuģošanai paaugstinātu bīstamību. Navigācijā tāpat tiek izmantoti īpašas formas un krāsojuma peldošie navigācijas tehniskie līdzekļi bez gaismas aparatūras - stoderes -, ko izmanto, lai norobežotu kanālu un kuģu ceļu malas, navigācijai bīstamas vietas, kā arī kuģu apgriešanās vietas ostu iekšienē.

Tādas bojas izmanto kuģošanas kanāla apzīmēšanai, tuvojoties ostai.

Bojas un stoderes, kas, visticamāk, tiks uzstādīti pilsētas krastmalā, tagad krāso un saved kārtībā.

Kuģošanas atbalsta dienesta inženieris Aivars Beitāns zina katras bojas nozīmi un funkciju.

Kardinālās bojas norāda, kura tās puse (ziemeļu - N, austrumu - E, dienvidu - S, rietumu - W) ir droši kuģojama.

Boju izvietojuma shēma, ienākot Ventspils ostā.