Iesaistoties projektā Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas, divas Latvijas pilsētas – Ventspils un Valmiera – izvirzījušas sev ambiciozus mērķus: iegūt 1. un 2. vietu reitinga Eiropas nākotnes pilsētas un reģioni mikropilsētu kategorijā. Šo reitingu veido prestižā izdevuma Financial Times žurnāls fDi Magazine.
Tāpat izvirzīts mērķis pārnest projekta laikā iegūtos rezultātus uz citām mazajām Eiropas pilsētām, toskait arī ārzemju investīciju piesaistes jomā.
Viens no piedāvātajiem projekta risinājumiem – tiešo ārzemju investīciju stratēģijas un mārketinga plāna izstrāde un ieviešana. Starp vēlamajiem rezultātiem – inovāciju ieviešana uzņēmumos; vairāk nekā 20 uzņēmumu un vairāk nekā 160 jaunu darba vietu izveide abās pilsētās. Šī tēma tika apspriesta vienā no paneļdiskusijām nesen Ventspilī aizvadītajā forumā, kas bija veltīts projektam Eiropas nākamās paaudzes mazās pilsētas. Forums piesaistīja dalībai vairāk nekā 20 pašvaldību pārstāvjus no visiem Latvijas reģioniem. Paneļdiskusijas Moderna komunikācija un novitātes pilsētu mārketinga stratēģijās ārvalstu tiešo investīciju piesaistei moderators forumā bija Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis. Diskusijā piedalījās arī Ventspils domes priekšsēdētāja 1. vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš, Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka valdes priekšsēdētājs Ivars Eglājs.
Latvija piekāpjas kaimiņiem
Diskusijas noskaņu noteica prezentācija par tiešajām ārzemju investīcijām. Ar šo prezentāciju uzstājās Ventspils brīvostas pārvaldnieks. Pēc prezentācijas moderators uzdeva diskusijas dalībniekiem jautājumu: kāda ir Latvijas vieta ārzemju investīciju piesaistē? Salīdzinošā analīze, kas tika minēta Imanta Sarmuļa prezentācijā, balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, rāda, ka pēc tiešo ārzemju nefinanšu investīciju (ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi, dzīvojamās mājas, ēkas un būves, iekārtas, pamatlīdzekļi, tehnoloģiskās mašīnas, aprīkojums utt.) apjoma Latvija ieņem pozīciju starp Lietuvu un Igauniju, lai gan pēdējos gados demonstrē pieaugumu. Savukārt pēc preču un pakalpojumu eksporta Latvija atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm.
Jānis Vītoliņš, kas ir arī Ventspils brīvostas valdes loceklis, dalījās ar savu bagāto pieredzi investoru piesaistē. Pēc viņa novērojumiem, pēdējos divos gados Latvija ievērojami atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Un galvenā problēma nav saistīta ar kvalificēta darbaspēka trūkumu. Galvenais risks Latvijas ekonomikai patlaban slēpjas valdības politikā attiecībā pret banku klientiem no nerezidentu vidus un viņu kontiem. Faktiski daudzi nerezidenti, kas sadarbojas ar klientiem Latvijā, nevar atvērt kontus Latvijas bankās! «Pārliecināt šobrīd ārzemju investorus ir ļoti sarežģīti!» atzīst Vītoliņš.
Arvien grūtāk atrast lētu darbaspēku
Ar saviem vērojumiem un pieredzi dalījās arī citi paneļdiskusijas dalībnieki. Valmieras mērs norādīja, ka pēc stiklšķiedras rūpnīcas filiāļu atvēršanas Amerikā un Anglijā daudzi ir pārliecinājušies, ka visčaklākie darbinieki ir Latvijā. Valmieras pašvaldības vadītājs norādīja uz to, ka mēs neprotam sevi pareizi prezentēt pasaulē. Piemēram, visi zina, ka Porziņģis dzīvo Latvijā, taču tikai nedaudzi zina, ka mūsu valstī šuj NBL spēlētāju ekipējumu! Savukārt Eglājs uzsvēra, ka patlaban arvien grūtāk atrast investorus, kas meklē Latvijā lētu darbaspēku. Pēc viņa prognozēm, tuvākajos gados 1/6 visu darbinieku nepelnīs naudu tur, kur dzīvo, proti, – strādās attālināti.
Ventspils – līderos
Ventspils brīvostas pārvaldnieks salīdzināja ekonomikas attīstību lielākajās Latvijas pilsētās, izņemot galvaspilsētu. Pēc nefinanšu investīciju apjoma 2017. gadā Ventspils ieņēma otro vietu aiz Liepājas. Pēc šī paša rādītāja apstrādes rūpniecībā 2017. gadā līderos bija Jelgava, bet Ventspils ieņēma trešo pozīciju, ļaujot sevi apsteigt Liepājai. Pēc metalurģijas kombināta slēgšanas kaimiņos esošā Liepāja zaudēja savas līderpozīcijas. Pagājušajā gadā Ventspils ļoti cieši pietuvojās tai pēc saražotās produkcijas apjoma – attiecīgi 253 un 282 miljoni eiro –, bet pēc eksporta apjoma praktiski izlīdzinājās ar Liepāju, kur, starp citu, dzīvo divreiz vairāk iedzīvotāju. Turklāt 2012. gadā Ventspils atpalika no Liepājas šajā ziņā četrkārt! Patlaban abas Kurzemes pilsētas ir līderpozīcijās pēc eksporta produkcijas izlaides. Pēc produkcijas izlaides, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Ventspils tāpat panāk līderi – Valmieru –, bet pēc eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju jau pagājušajā gadā mūsu pilsēta strauji atrāvās no pārējām Latvijas pilsētām.
Investīciju zona – brīvostas teritorija
Ārzemju investīciju zona Ventspilī pēdējo 17 gadu laikā ir Ventspils brīvostas pārvaldes industriālās teritorijas. No 1995. līdz 2018. gadam Ventspils brīvostas pārvaldes ieguldījums ostas infrastruktūras attīstībā sasniedza aptuveni 336 miljonus eiro, toskait piesaistīts ES finansējums – vairāk nekā 105 miljoni eiro. Vienlaikus visu brīvostā licencēto uzņēmumu investīcijas šajā pašā laika posmā teju trīskārt pārsniedza Ventspils brīvostas ieguldījumu, veidojot aptuveni 710 miljonus eiro. Ventspils ne tikai kalpo par piemēru citiem investīciju piesaistē, bet arī izvirza jautājumus, kurus nepieciešams risināt tuvākajos gados. Starp tiem: finansiāls atbalsts jaunu pamatlīdzekļu – ražošanas iekārtu – iegādē; bezdarbnieku pārkvalifikācija; dzīvojamā fonda būvniecība pašvaldībās; nerezidentu no Krievijas, Ukrainas grūtību pārvarēšana investīciju projektu realizācijā Latvijā; ES līdzfinansējuma palielināšana industriālo ēku būvniecībai, OIK atbalsta atcelšana, kas padara Latviju mazāk saistošu uzņēmējdarbībai, salīdzinot ar konkurentiem.
Ventspils brīvostas pārvaldes uzņēmumu investīcijas
Paneļdiskusijas par inovācijām ārzemju investīciju piesaistē dalībnieki (no kreisās uz labo) – Imants Sarmulis, Jānis Vītoliņš, Jānis Baiks, Ivars Eglājs.
«Investīcijas ir viegli izmērīt – ir jābūt konkrētam rezultātam,» toni paneļdiskusijā nosaka moderators Imants Sarmulis.
Komentāri (0)