Vērienīgu projektu īstenošana būvniecības jomā ir viens no Ventspils brīvostas pārvaldes darbības virzieniem. Lielas pārvērtības vairāku gadu nogrieznī piedzīvo Ventspils ostas vārti – pērn tika pabeigta Dienvidu mola atjaunošana un jau šopavasar uzsākta visu laiku vērienīgākā Ziemeļu mola rekonstrukcija.
Pilnā sparā atjauno Ziemeļu molu
5Ziemeļu mols ir viena no stratēģiski nozīmīgākajām un lielākajām Ventspils ostas hidrobūvēm. Citiem vārdiem runājot, Ziemeļu mols ir ne tikai dambis, kas pasargā ostu no viļņiem, ledus un smilšu sanesumiem, bet arī nozīmīgs ķīmisko kravu pārkraušanas komplekss, jo molam piegulošajā teritorijā atrodas vairākas kuģu piestātnes, kas pilda rūpnieciskas funkcijas.
Tiesības veikt mola atjaunošanu iepirkuma konkursa rezultātā ieguva uzņēmums, kam ir liela pieredze hidrobūvju atjaunošanā un būvniecībā – AS BMGS. Atgādinām, ka šī uzņēmuma pārziņā bija arī Dienvidu mola rekonstrukcija. Līgums par būvdarbu veikšanu tika noslēgts par 12,86 miljoniem eiro, kas ir krietni dārgāk, salīdzinot ar Dienvidu mola atjaunošanas izmaksām. Tas izskaidrojams gan ar krietni lielākiem objekta izmēriem, gan ar tā tehnoloģisko specifiku. Projekta gaitā ir plānots papildināt betona masīvu un tetrapodu krāvumu, veikt mola fasādes sienu hermetizāciju un mola ķermeņa monolitizēšanu, kā arī demontēt tehnoloģiskā cauruļvada kanālu un izbūvēt jaunu brauktuvi, kas būs piemērota arī smagajam transportam.
No plāniem pie darbiem
Tiklīdz sadarbības līgums tika parakstīts, BMGS uzsāka 45-tonnīgo dzelzsbetona masīvu un divu veidu tetrapodu ražošanu Ziemeļu mola vajadzībām, stāsta būvuzņēmēja BMGS Ziemeļu mola projekta vadītājs Andrejs Harčenkovs. Jau vairākus mēnešus darba ir pilnas rokas. Līdz marta vidum tika saražots nepieciešamais skaits milzīgo betona masīvu – 220 vienības. Būs nepieciešamas arī kopskaitā 855 vienības 13-tonnīgo tetrapodu, no kuriem šobrīd izgatavoti 346. Mola nostiprināšanai tiks izmantoti arī 5-tonnīgie tetrapodi, un – atbilstoši projektam – tādi būs vajadzīgi 2150. Patlaban transportēšanai sagatavoti jau vairāk nekā pusotrs tūkstotis. Strādājot divās maiņās, dienā tiek izgatavotas 13 vienības 5-tonnīgo un 4 vienības 13-tonnīgo tetrapodu – komentējot ražošanas jaudu, klāsta Harčenkovs.
Maršrutā BMGS ražotne–Ziemeļu mols katru dienu kursē smagās mašīnas, kas būvobjektā nogādājušas ap 700 mazāko betona izstrādājumu, no kuriem 237, izvietoti mola konstrukcijā, jau pilda savu uzdevumu. Savukārt smagāko tetrapodu un arī betona masīvu transportēšana notiks pa Ventu, izmantojot baržu un pontonu. Tiklīdz masīvi būs sasnieguši galamērķi, no pontona ar peldošā celtņa palīdzību tos kraus hidrobūves konstrukcijā. Darbi notiks teju atklātā jūrā, kas nozīmē to, ka sākotnēji ir jānodrošina celtņa stabilitāte. Šobrīd ir sagatavoti 21–25 metrus gari tauvošanās pāļi, kas jau tuvākajā laikā ar ūdenslīdēju palīdzību tiks iegremdēti un nostiprināti mola zemūdens nogāzē. Jāpiebilst, ka pirms masīvu un tetrapodu kraušanas atbildīgie būvspeciālisti, vadoties pēc rasējumiem, dabā atzīmē krāvuma sektorus un tikai pēc tam sāk darbu – masīvo elementu montāžu tiem paredzētajās vietās.
Paralēli dažādiem sagatavošanās darbiem notiek arī jaunās kabeļu estakādes izbūve, kas patlaban ir viens no galvenajiem uzdevumiem. Projekta vadītājs skaidro, ka šobrīd visas komunikācijas sistēmas atrodas transporta estakādē (tā ir 980 metrus gara) vairākos līmeņos, taču projekts to paredz demontēt. Līdz ar to elektrības kabeļi un vadi, kā arī attīrīto ūdeņu novadīšanas caurule ir jāpārvieto ārpus būvdarbu zonas. To jāpagūst izdarīt līdz septembrim, jo aukstumā (zem +5 grādiem) maiņstrāvas tīklu kabeļi zaudē elastību. Jaunā kabeļu estakāde tiks izbūvēta pie kuģu piestātnes konstrukcijas. Savukārt vietā, kur minētās komunikācijas atrodas šobrīd, nākotnē būs ceļš. Turpat netālu, taču citā vietā, atradīsies attīrīto ūdeņu novadīšanas caurule.
Saprotams, ka ilgstošo būvdarbu laikā nedrīkst tikt apturēta ostas rūpnieciskā darbība – tas ir viens no šī objekta pamatnosacījumiem –, tāpēc būvniekiem nāksies strādāt teju roku rokā ar ostas pārstāvjiem un kuģu apkalpēm. Šī iemesla dēļ ap teritoriju, kurā darbosies būvnieki, tiks uzstādīti aizsargvairogi, lai nesabojātu produktu padošanas līniju un pēc iespējas efektīvāk novērstu potenciālos avārijas riskus.
Būvlaukums pusotra kilometra garumā
Runājot par būvniecības objektu kopumā, aptuveni 1600 metrus garais mols nosacīti ir iedalīts divos posmos. Pirmais no tiem ir 980 metrus garais transportam paredzētais ceļš, un tur noris ikdienā ierastie celtniecības un infrastruktūras uzlabošanas darbi, savukārt otrajā posmā, kas stiepjas līdz pat bākai, norisinās hidrotehniskie darbi – tetrapodu un masīvu krāvumu atjaunošana, atgriezeniskā filtra izbūve u.tml. Nožogotā būvniecības pilsētiņa darbinieku vajadzībām ir izvietota tieši šajā būvlaukuma posmā.
Novērsīs ūdens caurplūdumu
Veicot dažādus novērojumus, secināts, ka Ziemeļu mola zemūdens konstrukcija (koka pāļi un akmens pildījums) nenovērš ūdens pārskalošanos – ūdens no jūras caur molu tik un tā ieplūst ostas akvatorijā, kā rezultātā vietām rodas smilšu sanesumi un mainās gultnes dziļuma atzīme. Lai to novērstu, ar ūdenslīdēju un speciālās tehnikas palīdzību 980 metru posmā Ventspils ostas akvatorijas pusē tiks uzstādīti metāla vairogi. Katrs no tiem sver aptuveni 500 kilogramus. Vietās, kur to nebūs iespējams izdarīt, būvniekiem nāksies iegremdēt rievpāļus un veikt mola virsbūves betonēšanu. Kopumā tas būs viens no grūtākajiem un laikietilpīgākajiem darbiem, kas prasīs aptuveni pusgadu, informē Harčenkovs.
Atskatoties uz Dienvidu mola atjaunošanas gaitu, viens no lielākajiem izaicinājumiem, pēc būvnieku teiktā, bijis darbs ar peldošo celtni atklātas jūras apstākļos. Uzdevums ir specifisks, jo korekcijas būvdarbu gaitā ievieš laikapstākļi – vējš un tam sekojošais viļņu augstums. Turklāt jāņem vērā, ka virs ūdens atrodas tikai neliela daļa mola šķērsgriezuma konstrukcijas – nopietnākais apjoms atrodas vairāku desmitu metru dziļumā, tāpēc kopumā būvdarbi ir īpaši izaicinoši un to īstenošana un veiksmīga pabeigšana prasa ilgāku laiku.
- Ziemeļu mola atjaunošana ir daļa no projekta Ventspils ostas hidrotehnisko būvju pārbūve un atjaunošana
- Projekta kopējā vērtība – 18,14 miljoni eiro
- ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums – 13,42 miljoni eiro
- Līgumcena ar SIA BMGS par Ziemeļu mola atjaunošanu – 12,86 miljoni eiro
- Darbu pasūtītājs – Ventspils brīvostas pārvalde
- Būvuzraudzība – SIA Firma L4
- Būvdarbu laiks – 20 mēneši (kopš šī gada aprīļa)
Laikam ejot, tetrapodi pamazām nosēžas jūrā, tāpēc nepieciešams papildināt un atjaunot to krāvumu.
Tā kā Ziemeļu mola atjaunošanai būs nepieciešami vairāki tūkstoši tetrapodu, būvuzņēmējs – AS BMGS – aktīvu to ražošanu uzsāka jau pērnā gada izskaņā. Pašlaik uzņēmuma teritorijā tie ir redzami ik uz stūra.
Veroties no putna lidojuma, milzīgie betona masīvi, kuri katrs sver 45 tonnas, šķiet vēl iespaidīgāki.
Komentāri (5)
Kad šo Ziemeļu molu atjaunoja pēdējo reizi? Ir sanācis pabūt tur ekskursijā - izskatījās tīri svaigs. Ir varbūt statistika, cik tad kuģi pēdējos gados tur ir piestājuši? Tā laikam arī sanāk visaktīvākā no visām kanāla piestātnēm.
Pēdējie nozīmīgie atjaunošanas un pārbūves darbi Ziemeļu molā veikti no pagājušā gadsimta 70. līdz 90.gadiem, bet tagad norit visu laiku vērienīgākie mola atjaunošanas darbi.
Ziemeļu molā ir 3 kuģu piestātnes. 2018.gadā pie tām tika apkalpots 191 kuģis, kas ir 41% no visiem tankkuģiem, kas pērn bija Ventspils ostā. Šeit apstrādāti vairāk nekā 1 miljons tonnu jeb 11% visu lejamkravu – amonjaks, naftas produkti, nitrilakrilskābe un biodīzelis.
Statistika ir-neviens!!!
Vai pēc atjaunošanas būs iespējams apmeklēt šo molu arī nepietuvinātām personām?
Jeb varbūt baidās no teroristiem,kas varētu molu mēģināt uzspridzināt?
Nē, Ziemeļu molu nav plānots atvērt publiskiem apmeklējumiem, jo, kā jau teicām, tur notiek ostas kravu apstrāde.