Lai katra minūte būtu ar pievienoto vērtību

Tiekamies uz sarunu, kurā uzņēmuma vadītājs atklāj, kā vērtē ražotnes attīstību, kādi ir lielākie izaicinājumi, un ieskicē nākotnes plānus. Pēcāk dodamies arī nelielā ekskursijā pa ražotni, ko drīzumā plānots modernizēt un paplašināt, lai kāpinātu ražošanas apjomu. Kā sarunā vairākkārt uzsver Lasmanis, uzņēmuma konkurētspēju veido tieši tas, cik efektīvi izmantots laiks starp kokmateriālu iegādi un gatava produkta pārdošanu.

Piedzīvo strauju izaugsmi

Saspringts laiks, kas vainagojies ar strauju izaugsmi, pateicoties darbinieku komandas vērtīgajai pieredzei, – tā uzņēmumā pavadīto laiku raksturo valdes priekšsēdētājs Jānis Lasmanis. 2015. gadā uzņēmumā strādāja ap 20 darbinieku, bet tagad ražošanu divās maiņās nodrošina ap 100 strādājošo, ieskaitot administrācijas darbiniekus. Ņemot vērā uzņēmuma ilgtermiņa plānus, pirmajos darbības gados daudz investēts tieši darbiniekos, tādēļ arī pirmie gadi aizvadīti ar zaudējumiem. Arī viens no lielākajiem uzņēmuma izaicinājumiem saistās ar darbaspēku – spēt motivēt un noturēt darbiniekus, vienlaikus piesaistot jaunus, zinošus un strādāt gribošus speciālistus. «Lai darbinieks ne tikai grib atnākt, bet grib arī strādāt, un ar degsmi. Ir svarīgi, lai katrs no uzņēmuma darbiniekiem saprot, ko no viņiem prasa un ko vēlas panākt. Tas ir ļoti liels izaicinājums šobrīd,» norāda uzņēmuma vadītājs. «Esam tik stipri, cik vājākais no mums,» viņš piebilst. Pērn uzņēmums sasniedzis sešu miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmuma vadītājs vērtē, ka, ņemot vērā ražotnes ietilpību, sasniegtais rezultāts uzskatāms par gana labu.

Pielāgojas pieprasījumam

Jautāts, vai šajos gados uzņēmums arī paplašinājis piedāvāto produktu klāstu, Lasmanis norāda, ka pašlaik tiek strādāts pie produktu standartizēšanas, lai palielinātu produkcijas apjomu. «Cenšamies katrā tirgū izstrādāt viņu standarta produkciju, un domāt par to, lai tirgos produkcija sakristu. Piemēram, Zviedrijai un Norvēģijai ražotais produkts lielā mērā sakrīt,» stāsta Lasmanis. Arbo Windows pilnībā pielāgojas eksporta tirgus pieprasījumam un, pēc Lasmaņa teiktā, ar to arī atšķiras no daudziem citiem uzņēmumiem. «Ja ražojam Zviedrijai, saražojam tipisku zviedru logu, ar visiem izejmateriāliem no Skandināvijas. Mēs necenšamies tirgū uzspiest produktu, kas mums ir izdevīgs, bet ražojam to, ko cilvēki pērk ikdienā,» piemēru min uzņēmuma vadītājs.

Decembris, janvāris un februāris kokrūpniecības industrijā ir klusāki mēneši, taču, pateicoties labiem sadarbības partneriem, Arbo Windows darba netrūkst arī šajā periodā. «Protams, rudens un vasara ir krietni aktīvāki periodi, bet mums šis kāpums un kritums nav tik ievērojams,» komentē uzņēmuma vadītājs. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn Arbo Windows sasniedzis 53% ražošanas pieaugumu, kas ir gana liels kāpums, viņš piebilst. Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, ražotnē pie sienas piestiprināts konkrētā mēneša grafiks, kas nosaka katru dienu saražojamo daudzumu naudas vienībās.

Nostiprina pozīciju Latvijā un ārzemēs

Šo gadu laikā uzņēmums arī nostiprinājis savu pozīciju gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs. Latvijā Arbo Windows nostabilizējies un kļuvis par vienu no lielākajiem ražotājiem vietējam tirgum. Cita starpā uzņēmumā ražoti koka logi arī Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles Latvija ēkai. Lasmanis atzīst, ka šis projekts bijis interesants tā prasību un specifikāciju dēļ. Uzņēmums iesaistījies arī, piemēram, Rīgas Franču liceja atjaunošanā, izgatavojot vairāk nekā 300 atsevišķu konstrukciju, kas savienotas lielākos un mazākos logu blokos. Arbo Windows pienesums bijis arī Jelgavas Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukcijā. «Klienti izvēlas mūs kvalitātes un servisa dēļ,» norāda Lasmanis, piebilstot, ka uzņēmuma speciālisti allaž ir atvērti arī dažādu problēmu risināšanai un novēršanai. Nostiprināties vietējā tirgū uzņēmumam palīdz arī pārstāvniecība Rīgā, kur iespējams arī apskatīt uzņēmuma piedāvāto produkciju. Vienlaikus uzņēmums arī nostiprinājis savu pozīciju četros eksporta tirgos – Zviedrijā, Norvēģijā, Lielbritānijā un Japānā. Arbo Windows ir viens no Baltijā lielākajiem eksportētājiem uz Japānu. Katram no eksporta tirgiem paredzētā produkcija tiek arī sertificēta, pārbaudot ražotni. «Visu laiku esam stingrā uzraudzībā, un tas ir ļoti labi, jo palīdz neatslābt,» uzsver Lasmanis.

Lielākā daļa jeb aptuveni 90% saražotās produkcijas tiek eksportēta, un šāda proporcija arī ir uzņēmuma mērķis. «Vietējā tirgū mēs strādājam, darbojamies, bet tas ir tik liels, cik ir. Cenu dempings projektiem arī ir diezgan ievērojams. Mēs izvērtējam situāciju. Necenšamies pārdot par katru cenu, jo mums ir savs kvalitātes standarts. Ja vietējā tirgū varam veiksmīgi startēt, to darām, bet, ja redzam, ka klientam kvalitāte nav nepieciešama un svarīga ir tikai cena un objekta pēc iespējas ātrāka pabeigšana, tur mēs sevi neredzam. Mums svarīgākais ir mūsu vārds. Varam zaudēt naudu, bet, ja zaudēsim vārdu, tad neatgūsimies nekad,» situāciju vietējā tirgū komentē Arbo Windows valdes priekšsēdētājs.

Ceļā uz maksimālu automatizāciju

Pašlaik uzņēmums investē apjomīgus līdzekļus, lai modernizētu, proti, maksimāli automatizētu, esošo ražotni, bet pēcāk iecerēta arī telpu paplašināšana. «Šobrīd skatāmies, kā ražotnes esošās telpas iekārtot tā, lai katrs brīvais metrs tiek pareizi izmantots. Ražotne ir neliela, bet apjoms, ko jau šobrīd esam sasnieguši, ir krietni lielāks par to, kādam ražotne paredzēta. Redzam, ka varam vēl par 30% paaugstināt ražošanas kapacitāti, visu pareizi sakārtojot, lai darbiniekiem nav lieku reizi jāstaigā, viss nepieciešamas ir pieejams un katra minūte rada pievienoto vērtību,» norāda Lasmanis, piebilstot, ka pēc modernizācijas tiks likvidēti starpposmi, proti, viena iekārta izdarīs vairākus darbus, aiztaupot darbiniekam pārvietošanas laiku.

«Šobrīd esam iemācījušies diezgan ātri un pareizi ražot, bet ražošana ir nebeidzamas cikls, vienmēr ir, kur augt un attīstīties. Mērķi un ambīcijas ir lielas, tas, ko šobrīd esam izdarījuši, ir lielā mērā tikai ceļa sākums,» vērtē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmuma Arbo Windows valdes priekšsēdētājs Jānis Lasmanis. Pirms darba uzsākšanas Ventspils ražotnē viņš vairāk nekā desmit gadu bijis izpilddirektors līmēto koka logu un brusu ražotnē Staļi. Tieši pieredzi vadītājs īpaši augstu vērtē arī savos darbiniekos.

Jebkurš uzņēmumā tapušais koka produkts sākas no brusas. Kad tā attiecīgi sagarināta, darbinieks to nogādā līdz nākamajam etapam – profilēšanai. Datorā tiek ievadītas nepieciešamās specifikācijas, un frēzmašīna padara pārējo.

Pēc tam, kad koka logs ir salīmēts, tas pirms krāsošanas tiek vairākkārt rūpīgi slīpēts, lai iegūtu gala kvalitāti.

Kad loga rāmis ir izveidots, tas tiek gruntēts, krāsots, pārslīpēts un krāsots vēlreiz, savukārt tad novietots žāvēšanai.