Ventspils osta – tā ir arī Robežsardze

7. Ventspils robežsargu bataljons tika izveidots 1991. gada 13. decembrī, bet gadu vēlāk Miķeļtornī izveidoja karaspēka daļu, kas bija pirmā Kurzemē. Par Ventspils atsevišķā robežkontroles punkta pirmo priekšnieku kļuva majors Ivars Kozinda, kopš 2014. gada jau Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldi (Latvijā kopumā ir sešas Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes) vadīja pulkvedis Olevs Zutis, bet pavisam nesen par priekšnieku kļuvis pulkvežleitnants Kaspars Fišmeisters. Valsts robežsardzes Ventspils pārvalde atbild par visu Kurzemi, tātad ne tikai mūsu, bet arī Liepājas, Mērsraga, Rojas un Pāvilostas ostām. Turklāt Ventspils pārvaldes pārziņā ir arī viss jūras autoparks, kas ir visai ievērojams – trīs kuģi un deviņi kuteri, no kuriem pieci gan atrodas Rīgā. Lielākais no kuģiem – Valpas – jau vairāk nekā gadu ir misijā Vidusjūrā, kas saistīta ar nelegālās migrācijas ierobežošanu. «Protams, ostā mūsu primārais darbs ir kuģu pārbaude, kas sevišķi nopietna ir gadījumos, kad ienāk kuģis no kādas valsts, kas nav Eiropas Savienībā. Tas paredz dokumentu pārbaudi klātienē, personu identificēšanu, darbu ar datubāzēm utt. Ventspilī ir ļoti aktīva prāmju satiksme, tiesa, tā notiek starp divām Eiropas Savienības valstīm – Zviedriju un Latviju –, tāpēc robežpārbaudi šajā gadījumā mēs neveicam. Īstenojam tā saucamos kompensējošos pasākumus, kas nozīmē, ka personas tiek pārbaudītas izvēles kārtībā. Pasažieru sarakstus redzam jau pirms prāmja ienākšanas ostā, tāpēc varam pagūt ieskatīties datubāzēs, veikt risku analīzi un attiecīgi rīkoties,» skaidro Fišmeisters.

Kopumā Baltijas jūras reģionu var uzskatīt par visai mierīgu, jo tajā, piemēram, nav neviena nelegālās migrācijas ceļa. Nelegāļi mūsu valstī pārsvarā nokļūstot pa sauszemi, tomēr jābūt gataviem arī citādām situācijām, tāpēc regulāri tiek veikta riska analīze, kā rezultātā atsevišķiem kuģiem un reisiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. «Ja cilvēks jau nokļuvis Šengenas zonā, tad pāri iekšējām robežām bez lielām problēmām var ceļot ļoti ilgi, kas arī tiek izmantots. Tāpēc arī notiek kontrole, un mēs esam aizturējuši cilvēkus, kas, piemēram, nelikumīgi uzturas Eiropā vai kuriem beidzies uzturēšanās atļaujas termiņš. Ir bijuši arī gadījumi, ka ceļošanas dokumenti ir viltoti vai pie mums ierodas persona, kas par kaut kādiem nodarījumiem ir meklēšanā,» skaidro Ventspils pārvaldes priekšnieks. Viņš piebilst, ka dienesta pienākumu pildīšanā palīdz arī atrašanās vieta, kas ir tieši Prāmju terminālī, un tas esot viens no piemēriem veiksmīgajai sadarbībai ar Ventspils brīvostas pārvaldi.

Pārkāpumus uz kravas kuģiem konstatēt gadoties reti, jo ar tiem ierodas cilvēki, kuri ir darbā, un tas, vai viņi saglabās šo vietu, atkarīgs arī no tā, cik sakārtoti būs visi nepieciešamie dokumenti. «Uz kuģiem parasti ir diezgan stingra disciplīna, turklāt šie cilvēki saprot, ka, izdarot kādu pārkāpumu, tas varētu beigties ar darba zaudēšanu. Daudzi no viņiem nāk no zemēm, kur darba zaudēšana var līdzināties spriedumam. Turklāt arī jāņem vērā, ka pēc pārkāpuma aizliegums var būt attiecināms uz visām Šengenas valstīm un Eiropu,» skaidro Ventspils pārvaldes I kategorijas nodaļas priekšniece majore Anita Berga. Dažkārt gadās tā, ka cilvēkiem tieši Ventspilī beidzas darba līgums ar konkrētu kompāniju un no Latvijas viņiem jādodas mājās. Tādos gadījumos Ventspils nodaļai, kas atrodas tieši Prāmju terminālī, ir tiesības izsniegt šiem jūrniekiem vīzas. Berga atzīst, ka nevienu no fiksētajiem pārkāpumiem viņai negribētos saukt par interesantu, jo tie sagādā papildu rūpes cilvēkiem, taču gadās arī amizanti momenti: «Piemēram, kādam pa ceļam no Zviedrijas bijis tik jautri, ka viņš pamanījies pazaudēt drēbes. Vēl kāds iedomājies, ka, ceļojot pa Eiropas Savienību, vispār nevajag nekādus personu apliecinošus dokumentus. Arī tāda mēdz būt mūsu ikdiena.»

Ventspilī atrodas arī Valsts robežsardzes Jūras nodaļa jeb peldlīdzekļu atbalsta punkts, kas labi saskatāms arī no Apvedtilta un kurā šobrīd gan noenkurots tikai viens kuģis, jo kuteri, sākoties ziemas navigācijas sezonai, jau izcelti krastā. Ziemā darba esot mazāk, tāpēc šajā laikā personālam tiek organizētas dažādas mācības, kas var būt ļoti noderīgas, veicot savus amata pienākumus. «Noteikti nāks kāds brīdis, kad vajadzēs tā kārtīgi pastrādāt, un tev jābūt tam gatavam. Man glābšanas operācijā bija jādodas jau pirmajā dienesta dienā, kad plosījās vētra un kāda Zviedrijas pilsoņa jahtai bija nolauzts masts. Katram nepieciešama viena tāda reize, lai saprastu, kāds patiesībā ir šis darbs,» stāsta virsseržants Eldars Gorsāns, kurš dienestā Valsts robežsardzē ir jau desmito gadu. Nesen viņš pabija misijā Vidusjūrā un atzīst, ka tagad pa īstam var novērtēt, kāda miera osta ir Latvija. Jūras nodaļa ne tikai veic robežuzraudzību un piedalās glābšanas misijās, bet arī, piemēram, palīdz Valsts vides dienestam cīnīties ar nelegālo zvejniecību. Pirms dažiem gadiem tā tika pārbaudīti tīkli Ovišu pusē, ar tiem it kā viss bija kārtībā – licences numurs sakrita, tīkla acs lielums tāpat –, taču pareizajam tīklam klāt vēl bija piekabināts pusotrs kilometrs nelegālā... «Tajā bija butes, kādi 800 kilogrami, turklāt tās nevarēja izdabūt ārā citādāk, kā izgriežot no tīkla pa vienai. Tā mēs divas dienas sēdējām un griezām,» atceras Gorsāns.

Viena no funkcijām, ko ar savām iekārtām veic tieši Valsts robežsardzes Ventspils pārvalde, bet par ko sabiedrība nav nemaz tik labi informēta, ir radiometriskās kontroles pasākumi ostās. Fišmeisters atklāj, ka arī 16. novembrī aizturētā plastmasas atkritumu krava, par ko jau informējuši plašsaziņas līdzekļi, bija ar paaugstinātu jonizējošā starojuma līmeni un tāpēc aizturēta: «Tāpēc uz vārtiem ostā ir zīme par ātruma ierobežojumu, kas nav uzlikta tāpat vien. Tas domāts, lai būtu iespējams izmērīt radiācijas līmeni. Šai kravai būtu jānonāk atpakaļ Zviedrijā, jo Latvijā ievest tādas nav atļauts.»

Fišmeisters uzskata, ka šobrīd pārvaldē strādā optimāls skaits darbinieku, reizē gan nosmejot, ka laikam jau nav neviena tāda vadītāja, kurš teiktu, ka viņam visa kā ir pietiekoši. Salīdzinot ar senākiem laikiem, tagad talkā ļoti nāk visdažādākās tehnoloģijas: «Padomju laikā bija uzarta josla gar jūru, gar to staigāja zaldātiņš ar kalašņikovu un kaut ko tur vēroja. Lietderība tādam pasākumam bija nulle, jo nav iespējams pamanīt to, kas notiek kaut kur tālāk. Mēs tagad veicam videonovērošanu, tehnisko novērošanu un mums ir pieejama informācija par visiem interesējošajiem objektiem jūrā. Turklāt mēs esam iemācījušies labāk analizēt faktus un prognozēt iespējamo situācijas attīstību, kas dažkārt vienkārši ļauj apsteigt notikumus.» Tieši Ventspilī atrodas Jūras operāciju koordinācijas centrs, kurā tiek pārraudzīta Latvijas Republikas teritoriālā jūra, turklāt tiek lietotas arī termokameras, kas būtiski atvieglo novērošanu tumšajā diennakts laikā. Labos laika apstākļos šādā attālumā var izpētīt arī pavisam nelielu objektu. Turklāt Valsts robežsardze tiešām varot baudīt lielu sabiedrības uzticēšanos, tāpēc, ja būs tiešām kas tāds, ko nepieciešams pārbaudīt, Ventspils pārvaldes priekšnieks ir pārliecināts, ka vietējie iedzīvotāji darīs par to zināmu.

Imigranti kaulu miltos

Pirms vairākiem gadiem Ventspils ostā ienācis kuģis ar kaulu miltu kravu, un, kamēr tas gaidīja izkraušanu, tika pieņemts lēmums kuģi pārbaudīt. Aizdomas izrādījās pamatotas, jo tilpnēs starp miltu maisiem bija arī liels skaits nelegālo imigrantu. «Miltu maisi bija salikti tā, ka tie veidoja gandrīz vai māju. Tilpnēs bija koridori un istabas, kurās šie cilvēki arī mitinājās un gaidīja savu tālāko likteni. Šādi gadījumi bija pat divi, turklāt vienā no tiem kāds cilvēks bija pamanījies pats izkļūt ārā un jau tikt līdz policijai,» stāsta Ventspils I kategorijas nodaļas priekšniece majore Anita Berga. Šāda profila kuģiem tagad tiek pievērsta īpaša uzmanība un tie tiek uzraudzīti arī izkraušanas laikā, lai pārliecinātos, vai kravā nav paslēpies kāds nelūgts viesis.

No Jūras operāciju koordinācijas centra arī lielā attālumā iespējams saskatīt pat pavisam nelielus objektus jūrā.

Nesen Ventspils pārvaldes priekšnieka amatā stājies pulkvežleitnants Kaspars Fišmeisters.

Ja tas nepieciešams, kontroles pasākumos ostā un ne tikai tajā talkā nāk arī īpaši apmācīti suņi, kuri ne reizi vien jau palīdzējuši atklāt pārkāpumus.

Ventspilī atrodas arī Valsts robežsardzes Jūras nodaļa jeb peldlīdzekļu atbalsta punkts.