Svarīgs industriālā mantojuma objekts

Īpaša programma bija sarūpēta Ovišu bākas apmeklētājiem. Nedēļas nogalē visas trīs bākas apmeklēja aptuveni 4600 cilvēku.

Ovišu bāka iesaistās projektā

Nedēļas beigās Kurzemē notika pasākumi, kas bija veltīti industriālā mantojuma saglabāšanai. Visas trīs Ventspils brīvostas pārvaldes uzraudzībā esošās bākas – Ovišu, Užavas un Akmeņraga – no piektdienas līdz svētdienai bija bez maksas atvērtas visiem interesentiem Atvērto durvju dienu laikā. Jāpiebilst, ka šīs arī ir vienīgās bākas Latvijā, kuras ir oficiāli pieejamas apmeklētājiem. Ventspils brīvostas pārvalde regulāri rūpējas par bāku saglabāšanu un to uzturēšanu labā tehniskā stāvoklī, kā arī par to popularizēšanu iedzīvotāju vidū. Tieši tādēļ Ventspils brīvostas pārvalde 2017. gadā iesaistījās Latvijas un Igaunijas kopprojektā Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai, kas tiek finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un pārrobežu sadarbības programmas Interreg. Projektā ir iekļauti 26 objekti. Ovišu bāka ir viens no objektiem, kas saņēmuši finansējumu interaktīvās ekspozīcijas atjaunošanai. Projekts vainagojies arī ar jaunu tūrisma maršrutu izveidi, kuros iesaistīti visi 26 projektā iekļautie objekti. «Projektā ir iekļautas visas trīs bākas, kas atrodas Ventspils brīvostas pārvaldes uzraudzībā, taču finansējumu saņēmusi tikai viena – Ovišu bāka,» pastāstīja projekta vadītāja, Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Jana Kalve.

Kurzemē industriālā mantojuma atdzīvināšanas projektā iekļauti 11 objekti, toskait četras bākas – Ovišu, Užavas, Akmeņraga un Slīteres –, Liepājas Karosta, Pāces vilnas fabrika, Valdgaldes dzirnavas, Aizputes ūdenstornis, Airītes stacija, Kuldīgas tornis u.c. Pateicoties projektam, daudzi industriālā mantojuma objekti atkal ir atgriezušies apritē un ieguvuši jaunu nozīmi. Piemēram, Aizputes ūdenstornis, kura liktenis bija izlemts, jo to grasījās nojaukt. Tagad tornis ir iekļauts tūrisma maršrutā un uzņem tūristu grupas. Īpašu vietu industriālā mantojuma objektu sarakstā Kalve atvēl bākām, jo tās ir patiesi unikāli objekti, tāpēc ka ikvienam no tiem ir neatkārtojams arhitektoniskais un tehniskais izpildījums. Ne visi objekti ir saņēmuši projekta finansējumu, toties visi ir iekļauti jaunajos tūrisma maršrutos un interaktīvi aprakstīti brošūrā ar karti, kas šobrīd tiek gatavota publicēšanai, piebilda Kalve.

Kultūras mantojuma sastāvdaļa

Īpaša programma bija sagatavota Ovišu bākas apmeklētājiem Atvērto durvju dienu laikā. Tur varēja ne tikai iepazīties ar atjaunoto interaktīvo ekspozīciju, bet arī noklausīties saistošu prezentāciju Industriālais mantojums kā Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļa, kurā tika stāstīts par industriālā mantojuma objektiem Latvijā; varēja uzzināt par Ovišu bākas vēsturi un hidro­grāfiskajiem dienestiem Ventspils ostā, apskatīt bāku un pārvarēt 37 metru augstumu, lai no bākas skatu laukuma pavērotu jūru, mežu un apkārtni.

Prezentāciju Industriālais mantojums kā Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļa Ovišu bākas lielajam apmeklētāju pulkam pasniedza Latvijas Industriālā mantojuma fonda valdes priekšsēdētājs Andris Biedriņš. Pie industriālā mantojuma objektiem pieskaitāmi veci rūpnieciskie korpusi un iekārtas, kas vairs netiek izmantoti, veseli industriālie rajoni, sūkņu stacijas un ūdenstorņi, tilti, dzelzceļa objekti, kanāli, bākas un citas hidrotehniskās iekārtas, fortifikācijas iekārtas, dzirnavas utt. Latvijā 27 objekti uzskatāmi par industriālo mantojumu. Tie, kas tiek izmantoti tūristu piesaistīšanai, ir sakārtoti un reizēm pat labākā kārtībā nekā pirms tam, norādīja Biedriņš.

Ventspilī līdztekus bākām pie industriālā mantojuma objektiem pieskaitāmas arī Ostas darbnīcas, kuras iecerēts izmantot muzeja un bērnu izklaides centra izveidošanai. Izdevies saglabāt arī Irbenes radiolokatoru, kas tagad kalpo zinātnes un kosmiskajiem pētījumiem. Senie objekti, kas nerod jaunu pielietojumu, ir nolemti sabrukumam un pilnīgai pazušanai – pie tik skumīga secinājuma savas prezentācijas izskaņā nonāca Biedriņš, piebilstot, ka ne visiem objektiem diemžēl iespējams atrast jaunu pielietojumu. Nelielā hidrotehnisko būvju, toskait bāku, vēstures ekskursijā kopā ar apmeklētājiem devās arī ostas darba veterāns, Ventspils hidrogrāfijas rajona bijušais priekšnieks Artūrs Neilands. A. Neilanda kungs bija gandarīts par to, ka daudzi navigācijas un hidrotehniskie objekti ir saglabāti nākamajām paaudzēm un piesaista tūristu interesi.

Liela iedzīvotāju interese

Aizvadītajās brīvdienās, kad atvasara lutināja ar siltumu un saulainu laiku, apskatīt Ovišu bāku bija ieradušies daudzi ventspilnieki un citi apkaimes iedzīvotāji. Starp apmeklētājiem bija Alberts Gūtmanis – bijušā Starpkolhozu ražošanas un apgādes uzņēmuma celtnieks. Uz Ovišiem viņš bija atbraucis kopā ar sava mazdēla ģimeni un mazmazbērniem. Neraugoties uz savu cienījamo vecumu – 90 gadi –, Alberts uzkāpa līdz pašai bākas augšai un jokojoties nosauca sevi par rekordistu – visvecākais bākas iekarotājs. Viņa mazmazdēls Ričards arī uzkāpa bākā, atzīstot, ka bijis nedaudz bailīgi. Zēnam iepatikusies arī interaktīvā ekspozīcija, pateicoties kurai, viņš varēja mācīties sasiet un atsiet jūras mezglus un atšifrēt Morzes ābeces valodu.

Ventspilniece Signe pirmo reizi bija atbraukusi uz Ovišu bāku, izmantojot Atvērto durvju dienu iespējas. Viņa atzina, ka agrāk nebija interesējusies par industriālo mantojumu. Pasākumi Ovišos likuši ventspilniecei citām acīm palūkoties uz industriālā mantojuma objektiem. Sestdien Ovišos bija ieradusies Ventspils pensionāru grupa no biedrības Ventspils liedags. Piektdien viņi apmeklēja Užavas bāku, atzīstot, ka viņus ļoti ieinteresēja informācija laikrakstā Ventas Balss par bāku Atvērto durvju dienām. «Užavā mēs ne tikai apskatījām bāku, bet arī sastapām vecos zvejniekus, kas ķēra butes un tieši turpat krastā arī tās cepa,» pastāstīja seniori. Daudzi apmeklētāji bija ieradušies ar visām ģimenēm, ar bērniem.

Saglabātie industriālie objekti kalpo tūrisma attīstībai un iegūst otru dzīvi, norādīja Latvijas Industriālā mantojuma fonda vadītājs Andris Biedriņš.

Par industriālā mantojuma atdzīvināšanas projektu pastāstīja projekta vadītāja, Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Jana Kalve.

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aprēķiniem, Atvērto durvju dienās bākas apmeklējuši vairāki tūkstoši cilvēku. Lielu interesi izraisīja visvecākā Latvijas bāka – Ovišu, kas ir teju divus gadsimtus sena.

Pagājušajās brīvdienās daudzi ventspilnieki devās ekskursijās uz bākām.

Ovišu bākas dvēsele – uzraudze Iveta Bādere.