Bio-Venta kāpina ražošanu

Rapsi pērk ne tikai Latvijā

Pateicoties labajai rapša sēklu ražai Eiropā aizvadītajā gadā, rapšu eļļas un rapšu raušu ražošanas apjoms šī gada pirmajos četros mēnešos ir par 20% lielāks nekā iepriekšējā gadā attiecīgajā periodā. Savukārt biodīzeļdegvielas ražošanas kāpums ir 80%, galvenokārt pateicoties izmaiņām likumdošanā, par ko precīzāk nedaudz vēlāk. Sagaidāms, ka augsts pieprasījums pēc biodegvielas saglabāsies arī turpmāk, ļaujot noslogot ražošanas jaudas.

Bio-Venta ražo rapšu biodīzeļdegvielu, kas Latvijas tautsaimniecībai (ražots Latvijā no vietējiem resursiem) un arī klimatiskajiem apstākļiem ir vispiemērotākā lietošanai. Rapsis ir Latvijas klimatiskajiem apstākļiem piemērota kultūra, kas ir ļoti nozīmīga graudkopības nozarei, jo tā ir ienesīga un ļauj ievērot augu seku. Tāpat arī rapšu biodīzeļdegviela, vērtējot kvalitātes parametrus, ir vispiemērotākā lietošanai Latvijas klimatiskajos apstākļos. SIA Bio-Venta pārsvarā cenšas iepirkt rapsi no Latvijas audzētājiem vai graudaudzētāju kooperatīviem. Tāpat rapsis tiek iepirkts no Baltijas un NVS valstīm. Uzņēmumā skaidro, ka šādi jārīkojas, jo rapsis ir pirmā graudaugu kultūra, kas tiek nokulta, un zemniekiem jāatbrīvo savas noliktavas, lai būtu, kur uzglabāt nākamās graudaugu kultūras. Tādēļ liela daļa no apmēram 200–220 tūkstošiem tonnu Latvijā izaudzētā rapša caur mūsu valsts ostām tiek izvesta. «Līdz ar to ražas gada otrajā pusē esam spiesti iepirkt rapsi arī no ārzemēm. Tomēr šāds apstāklis Bio-Ventai nāk par labu, jo iestrādes ar ārzemju piegādātājiem ļauj nodrošināties ar nepieciešamajām izejvielām brīžos, kad Latvijā ir nelabvēlīgi laikapstākļi graudaugu ražošanā, kā tas bija pagājušā gada rudenī un šajā pavasarī. Atrašanās brīvostā ļauj mums pieņemt izejvielas gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu un ar dažādo ostas termināļu starpniecību pa jūru,» stāsta uzņēmuma ražošanas direktors Indulis Stikāns.

Likumdošanā pozitīvas izmaiņas

Pēc vairāku gadu diskusijām ar Ekonomikas ministriju par biodegvielas patēriņa veicināšanu Latvijā šogad stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kuri nosaka obligāto biodīzeļdegvielas vai no biomasas iegūtas dīzeļdegvielas vismaz 4,5% piejaukumu visai dīzeļdegvielai laika periodā no 15. aprīļa līdz 31. oktobrim. Tas veicina gan Latvijā ražotās rapša biodīzeļdegvielas, gan ārzemēs ražotās hidroģenētās augu eļļas izmantošanu, aizstājot naftas izejvielas ar atjaunojamajiem resursiem un samazinot siltumnīcefekta gāzu veidošanos. Uzpildot automašīnā dīzeļdegvielu Latvijas benzīntankos, daudzos gadījumos būs pievienoti 5% tieši Bio-Ventā ražotās biodīzeļdegvielas.

29. maijā Ministru kabinetā ir apstiprināta likumprojekta Transporta enerģijas likums virzīšana uz Saeimu. Šis likumprojekts paredz vēl vairāk izmantot biodegvielu transporta degvielās, lai Latvija virzītos uz mērķi 2020. gadā sa­sniegt 10% atjaunojamo resursu transportā. Bio-Venta, strādājot ar maksimālajām jaudām, spēj nodrošināt apmēram 12,5% no Latvijai nepieciešamās dīzeļdegvielas.

Tā kā Eiropas likumdošana neļauj valsts mērķī ieskaitīt vairāk par 7% biodegvielas, kas iegūta no augu eļļām vai graudiem, 10% mērķa sasniegšanai būs vajadzīgi dažādi atjaunojamās enerģijas veidi transportā – gan pirmās paaudzes biodīzelis un bioetanols, gan no atkritumiem ražota biodegviela (no lietotas cepamās eļļas, dzīvnieku taukiem, koksnes, salmiem), gan pilnīgi jauni biodegvielas veidi, ko vēl šodien komerciāli neražo. Arī Bio-Venta gatava dot savu ieguldījumu mērķa sasniegšanā un šobrīd izskata iespēju daļu no saražotās biodegvielas ražot no izlietotajām cepamajām eļļām, uzsākot šī atkritumu veida pārstrādi.

«Gribam kliedēt mītu, ka biodegvielas ražošana no graudaugiem atņem pārtikas ražošanai pieejamās izejvielas. No 1 tonnas rapša var iegūt tikai 400 kg eļļas, kas tiek pārstrādāta biodegvielā, jo no atlikušajiem 600 kg izveidojas rapšu spraukumi jeb rapšu rauši. Šo produktu plaši izmanto lopbarībā kā proteīna avotu. Arī Bio-Ventā ražoto rapšu raušu kvalitāte ir ļoti augstu novērtēta gan Latvijā, gan Skandināvijas valstīs, kur tos izmanto dažādu dzīvnieku un zivju barību ražošanā. Rapšu raušiem ir liels pieprasījums Eiropas Savienībā, un tie spēj veiksmīgi aizstāt importēto sojas proteīnu,» skaidro Stikāns.

Toties pēdējos notikumus banku nozarē uzņēmumā vērtē negatīvi, jo tam varētu būt nelabvēlīga ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tāpēc ka bankas nodrošina ekonomikas asinsriti. Komunikācija ar bankām vairs nav tāda, kā bija, piemēram, pirms diviem gadiem, tā kļuvusi grūtāka un laikietilpīgāka.

Mīti un fakti par biodīzeli

Stikāns atzīst, ka nesen, diskutējot Latvijas Radio par biodegvielām, atkal nācies saskarties ar iesūnojušiem mītiem, ka rapšu biodīzelis kaitē automašīnām: «Nākas dzirdēt, ka tā izmantošana noved pie visām iespējamajām problēmām, sākot ar tukšu riepu un beidzot ar dzinēja noķīlēšanu. Patiesība ir tāda, ka līdz 7% piejaukums ir droši izmantojams jebkurā dīzeļa mašīnā, jo šāds piejaukums ir ietverts kvalitātes standartā EN 590, uz kuru atsaucas visi dzinēju ražotāji. Eiropā jau vairāk nekā desmit gadus bez problēmām lieto rapšu biodīzeli, katru gadu patērējot 10 miljonus tonnu. 60% no Latvijā iepirktajām lietotajām automašīnām nāk no Rietumeiropas, kur tās jau vairākus gadus ir patērējušas degvielu ar 7% biodegvielas piejaukumu. Diemžēl Latvijā atsevišķi degvielas piegādātāji joprojām kultivē uzskatu, ka, ielejot vienu pilienu biodīzeļdegvielas, motors būs beigts.»

Biodegvielas ražotāji uzsver, ka tas ir pretrunā ar Eiropas un Latvijas politiku veicināt biodegvielu izmantošanu un kavē 10% mērķa sasniegšanu. Bio-Venta ražotā biodīzeļ­degviela atbilst visaugstākajiem kvalitātes rādītājiem un ir īpaši piemērota izmantošanai Skandināvijas un Latvijas klimatiskajos apstākļos, pateicoties samazinātajam ūdens un monoglicerīdu saturam. Ražošanas direktors arī piebilst, ka šogad plānots 35–50% saražotās biodīzeļdegvielas eksportēt uz Skandināvijas valstīm, kur to izmanto gan piejaukuma veidā, gan arī kā 100% biodegvielu.

Viss uzņēmumā notiekošais – sākot no izejvielu pieņemšanas un beidzot ar ražošanas procesiem – tiek uzraudzīts vairākos operatoru telpas monitoros.

Atrašanās brīvostas teritorijā Bio-Ventai ļāvusi vieglāk pārdzīvot krīzes un Latvijas tirgus trūkumu.

No tonnas rapša Bio-Ventā tiek iegūti aptuveni 400 kilogrami eļļas.

Atrašanās brīvostā ļauj būt elastīgiem

Egils Staris, Bio-Ventas valdes priekšsēdētājs

– Atrašanās Ventspils brīvostā dod SIA Bio-Venta iespēju ne vien dažādos veidos saņemt rapsi, bet arī būt elastīgai gatavās produkcijas nosūtīšanā. Tas palīdzēja brīdī, kad Latvijas valsts nebija ieviesusi ES direktīvai atbilstošus normatīvos aktus, kam būtu bijis jāveicina biodegvielas patēriņš Latvijā. Tāpat plašais Ministru kabineta noteikumu formulējums pieļāva pēdējos divus gadus arī vasaras periodā nepiejaukt biodīzeļdegvielu, ja tiek patērēta arktiskās klases dīzeļdegviela. Rezultātā biodīzeļdegvielas patēriņš Latvijā bija nokrities līdz 0%, par ko arī Latvija saņēma kritiku no ES. Kamēr mums nebija vietējā tirgus, bija laba iespēja sūtīt gatavo produkciju uz Rietumeiropu un Skandināviju. Atrašanās ostas teritorijā nodrošināja mums iespēju strādāt un gaidīt brīdi, kad arī Latvijā tiks sakārtota likumdošana, pieņemti lēmumi par biodegvielas tirgu. Kādu brīdi arī Eiropā biodegvielas ražotāji pārdzīvoja krīzi, un tie uzņēmumi, kas atradās kaut kur lauka vidū, beidza eksistēt. Savukārt uzņēmumi ar izeju uz ostu turpināja darbu. Mēs varam uzglabāt lielu daudzumu izejvielu savās noliktavās, tā ka ar kuģiem varam ne vien transportēt saražoto, bet arī pieņemt graudus, rapšu eļļu, un tas dod zināmas priekšrocības, konkurējot ar citiem ražotājiem. Turklāt arī kopumā mūsu atrašanās vieta ir ļoti izdevīga, jo atrodamies pa vidu starp izejvielu piegādātājiem un saražotā saņēmējiem. Biodīzeļdegvielas nozarē lielākā daļa no izejvielām un gatavās produkcijas tiek cenots pēc piegādes nosacījumiem Roterdamas ostā, jo tur notiek lielākā daļa darījumu. Mūsu produktiem izejvielas plūsmas virziens ir no Austrumiem uz Rietumiem, un Roterdama mūsu gadījumā nav jāizmanto. Tā vietā, lai rapsis un rapšu eļļa, kas nāk no Austrumiem, tiktu vienkārši izejvielas veidā kādā no Latvijas ostām iekrauti kuģos un transportēti uz Roterdamu, mēs to jau pa vidu šai plūsmai pārtveram, šeit Ventspilī pārstrādājam, radot pievienoto vērtību. Tālāk jau tieši no mums gatavā produkcija turpina ceļu uz Rietumiem pie mūsu produkcijas pircējiem. Rezultātā mēs iegūstam no loģistikas, jo nav nepieciešams transportēt izejvielas no Roterdamas un pēc tam gatavo produkciju atpakaļ uz Rietumiem, kā to nākas darīt citām rūpnīcām Rietumeiropā.

Vēlamies arī pateikties saviem darbiniekiem, piegādātājiem, klientiem, sadarbības partneriem par ieguldīto darbu, izturību un pacietību, veicinot zaļākas Latvijas veidošanu, kā arī dodot darba iespējas ne tikai 57 Bio-Ventas darbiniekiem, bet arī pastarpināti vairāk nekā 3000 cilvēkiem, kuri iesaistīti izejvielu iegūšanas, loģistikas, tehnikas apkalpošanas un administrācijas jomās, ražojot rapšu raušus un biodīzeļdegvielu Ventspilī.